Vācu valodā: Erster Bürgermeister ir Hamburgas (Vācija) pirmais mērs. Viņš ir Hamburgas Senāta (valdības) priekšsēdētājs. Erster Bürgermeister ir Hamburgas ministru prezidents.

1860. gada 28. septembra konstitūcijā ir noteikts, ka valsti pārvalda Senāts desmit locekļu sastāvā, kuru vada pirmais mērs kā Senāta priekšsēdētājs. Viņa vietnieks ir otrais mērs. Līdz 1997. gadam pirmo mēru ievēlēja Senāts. Tagad viņu ievēlē Bürgerschaft (pilsētas parlaments), un Erster Bürgermeister ir iecēlis un atlaidis citus senatorus.

Amata funkcijas un pilnvaras

Pirmajam mēram ir vairākas galvenās pilnvaras un funkcijas, kas padara šo amatu par valsts izpildvaras centru Hamburgā:

  • Valdības vadība: viņš vada Hamburgas Senāta sēdes, nosaka valsts politiskās prioritātes un koordinē ministriju/senatoru darbu.
  • Personāla tiesības: iecēl un atbrīvo senatorus (ministrus), kuri pārstāv valsti atsevišķās politikas jomās.
  • Parlamentārā atbildība: tiek ievēlēts un var tikt atcelts ar pilsētas parlamenta—Bürgerschaft—lēmumu; viņam jābūt parlamentārā vairākuma uzticamam līderim vai spējai veidot koalīciju.
  • Starptautiskā un federālā pārstāvība: pārstāv Hamburgu federāla līmeņa institūcijās un starptautiski; Hamburgas delegācija Bundesratā tiek vadīta no valdības puses, un pirmajam mēram bieži ir nozīmīga loma federālajās diskusijās.
  • Krīžu vadība un administratīvā uzraudzība: koordinē pilsētas administrāciju ārkārtas situācijās un uzrauga valsts administratīvās darbības.
  • Parakstīšanas funkcijas: paraksta valdības lēmumus un oficiālus aktus, kuriem nepieciešama izpildvaras atzīšana.

Izvēle, termiņš un politiskais process

Erster Bürgermeister tiek ievēlēts Bürgerschaft (pilsētas parlamenta) balsojumā. Parasti kandidātu izvirza politiskās partijas vai koalīcijas pēc vēlēšanām. Lai tiktu ievēlēts, kandidātam nepieciešama parlamenta balsu vairākuma atbalsts. Pēc ievēlēšanas pirmais mērs veido valdību, iecēlot senatorus, kas pārstāv valdības portfeļus.

Bürgerschaft var arī izteikt neuzticību pirmajam mēram vai ievēlēt citu kandidātu, kas nozīmē parlamentāru kontroli pār izpildvaru. Prakse un procedūras var ietvert pārrunas par koalīcijas dalību, politiskās atbildības nosacījumiem un valdības programmas apstiprināšanu.

Vēsturisks konteksts

Hamburga, kā Brīvā un Hanzpilsēta (Freie und Hansestadt Hamburg), ir sena brīvpilsētas tradīcija ar pašpārvaldes vēsturi. Amats Erster Bürgermeister pastāvēja dažādās formās kopš agrīnās modernās perioda, kad pilsēta pārvaldīja savas tirdzniecības un diplomātiskās attiecības. Mūsdienu konstitucionālās normas, īpaši 1860. gada konstitūcija un vēlākas reformas, nostiprināja Senāta un pirmā mēra lomu kā valsts izpildvaras centru. 1997. gada izmaiņas pārveidoja ievēlēšanas kārtību, pārvietojot galveno lēmējinstitūciju uz Bürgerschaft.

Salīdzinājums ar citu federālo zemju vadītājiem

Hamburgas Erster Bürgermeister ir funkcionāli līdzvērtīgs citu Vācijas federālo zemju ministru prezidenti (Minsterpräsident) — viņš vada izpildvaru un pārstāv valsti federālā līmenī. Tomēr, tā kā Hamburgs ir vienlaikus pilsēta un federālā zeme (Stadtstaat), Erster Bürgermeister apvieno gan pilsētas mēra, gan zemes valdības vadītāja funkcijas, kas atšķir viņa pienākumus no liela reģiona vai zemes vadītāja, kur administratīvie uzdevumi bieži ir izkliedēti starp vairākām līmeņu institūcijām.

Ikdienas darbs un publiskā loma

Ikdienā pirmais mērs vadīs valdības sēdes, piedalīsies koalīcijas sarunās, sniegs publiskus paziņojumus, tiksies ar uzņēmējiem un ārvalstu viesiem, kā arī pārraudzīs svarīgus politikas projektus—piemēram, infrastruktūras attīstību, sociālās politikas jautājumus un ekonomisko attīstību. Viņa loma apvieno politisko vadību, publisko komunikāciju un institucionālo pārstāvību.

Jaunāka informācija par konkrētiem procedūras noteikumiem, termiņiem vai pašreizējo amatpersonu var atrast Hamburgas oficiālajos dokumentos un Bürgerschaft reglamentā.