Alus zāles pučs (1923) — Adolfa Hitlera neveiksmīgais apvērsums Minhenē
Alus zāles pučs (1923) — Hitlera neveiksmīgais apvērsums Minhenē: stāsts par sacelšanos, apšaudēm, upuriem un Hitlera notiesāšanu, kas mainīja Vācijas politisko ceļu.
Alus zāles pučs bija neveiksmīgs valsts apvērsums Minhenē, Vācijā, no 1923. gada 8. novembra vakara līdz 9. novembra rītam. Ādolfa Hitlera vadītā nacistu partija mēģināja pārņemt Bavārijas (Bavārijas pavalsts Vācijā) valdību. Viņi sāka mēģinājumus, sagrābjot vairākus simtus cilvēku par ķīlniekiem alus zālē (liela ēka, kur cilvēki pulcējās kopā, lai dzertu alu un dažkārt klausītos politiskas runas). Vairāki nacisti gāja bojā, kad citā Minhenes daļā viņi iesaistījās apšaudē ar policistiem, un pēc tam Hitlers uz astoņiem mēnešiem nonāca cietumā.
Alus zāles pučs tika sarīkots laikā, kad Vācija atradās politiski un ekonomiski nestabilā posmā — pēc Pirmā pasaules kara, hiperinflācijas un plašas sabiedrības neapmierinātības ar Veimāras Republiku. Puča mērķis bija īstenot ātru varas sagrābšanu Bavārijā un tālāk mēģināt pārvērst to par centrālu notikumu valsts līmeņa apvērsumam. Notikumu centrā bija Bürgerbräukeller alus zāle, kur Hitlera līdzgaitnieki mēģināja piespiest Bavārijas varas iestādes (tostarp minētos valsts amatpersonu vadītājus) atbalstīt apvērsumu.
Notikumu gaita — īss pārskats
- 1923. gada 8. novembrī naktī Hitlers un viņa atbalstītāji iesaistījās sērijā rīcību Minhenē — sākot ar runu un ķīlnieku sagrābšanu Bürgerbräukeller, līdz mēģinājumam piespiest vietējās varas amatpersonas atbalstīt puču.
- Nākamajā rītā notika mēģinājums maršēt uz pilsētas centru, taču policija konfrontēja pūli pie Feldherrnhalle. Īsā apšaudē tika nogalināti vairāki cilvēki gan no pučistu, gan no policijas puses, un pučs izgāzās.
- Pēc neveiksmes organizatori tika arestēti; Hitlers pārcieta tiesu par valsts nodevību un tika notiesāts.
Soda mēri un politiskās sekas
Tiesa Hitleri piesprieda piecu gadu cietumsodu, tomēr viņš ieslodzījumā pavadīja apmēram deviņus mēnešus un tika izlaists pirms pilna termiņa. Šajā laika posmā Landsbergas cietumā viņš uzsāka rakstīt savas atmiņas un ideoloģiskos uzskatus, kas vēlāk tika apkopoti grāmatā Mein Kampf. Pūtā iesaistītā Nacistu partija uz laiku tika aizliegta un pēc izlaišanas Hitlers pārorganizēja savu kustību, secinot, ka nākotnē varu jāiegūst legālā ceļā — caur politisku ietekmi un vēlēšanām, nevis bruņotu apvērsumu.
Historiskā nozīme
Alus zāles pučs, lai arī karišķi izgāzās, bija nozīmīgs pagrieziena punkts Hitlera un nacionālistiskās kustības attīstībā. Pučs un tā tiesas process deva Hitleram plašu mediju uzmanību un iespēju izplatīt savus uzskatus plašākai sabiedrībai. Ilgtermiņā kļuva skaidrs, ka Nacistu partijas stratēģija mainīsies — no uzbrukuma uz varu ar vardarbību uz centieniem iegūt varu caur politiskām institūcijām — kas galu galā noveda pie viņa nonākšanas pie varas 1933. gadā.
Piezīme: Alus zāles pučs bieži tiek minēts kā nozīmīgs vēsturiskais piemērs tam, kā neizdevies apvērsums var dot laiku un platformu radikālām idejām tās pārorientēšanai un atjaunotai stratēģijai.
Kāpēc?
Hitlers to izvēlējās darīt daudzu iemeslu dēļ. Veimāras Republika Vācijā bija vāja labējo un kreiso partiju cīņas dēļ. Inflācija arī bija atstājusi Veimāras republiku ar ļoti mazu iedzīvotāju atbalstu vai naudu, lai turpinātu strādāt (apmaksātu rēķinus vai pat izmaksātu pensijas un algas). Tas notika tāpēc, ka, kad Vācija zaudēja Pirmo pasaules karu, citas valstis lika Vācijai samaksāt par visu karu, un Vācijai bija jānosaka ļoti augsti nodokļi, lai tā varētu samaksāt par karu. Tas kaitēja Vācijas ekonomikai.
Nacistu partija kļuva ļoti spēcīga. Hitlers bija spēcīgs līderis. 1923. gadā, kad Veimāras Republika bija vismazāk populāra, nacistu partija pieauga no 6000 līdz 55 000 biedru.
Hitlers arī vēlējās atdarināt Musolīni, kurš bija pārņēmis varu Itālijā, ierodoties Romā.
Kas notika?
1923. gada 8. novembris - Hitlers un viņa vīri iebruka Alus zālē un piespieda tur esošos cilvēkus viņu atbalstīt. Hitlera vīri, SA, ieņēma armijas štābu, bet aizmirsa pārņemt telegrāfa biroju. Tas nozīmēja, ka ikviens varēja izsaukt policiju.
1923. gada 9. novembris - 16 nacisti un 4 Bavārijas Valsts policijas darbinieki tika nogalināti nacistu un policijas apšaudē Residenzstraße. Divas dienas vēlāk Hitlers tika arestēts.
Mein Kampf
Rezultāti
Hitleru un vairākus viņa draugus iesūdzēja tiesā par valsts nodevību, jo viņi ieņēma ieročus pret valdību. Galu galā Hitlers tika ieslodzīts cietumā uz aptuveni astoņiem mēnešiem, un nacistu partija izjuka (tomēr vēlāk tā atkal apvienojās).
Vairāk cilvēku uzzināja par Hitleru. Pirms tam viņš bija nezināms. Bet pēc tam viņš daudziem kļuva par varoni. Daudzi vācieši tajā laikā vēlējās spēcīgu līderi pēc Veimāras republikas valdībām.
Laiku, ko nācās pavadīt cietumā, Hitlers izmantoja arī, lai uzrakstītu grāmatu "Mein Kampf" jeb "Mana cīņa". Tā tika pārdota miljonos eksemplāru un stāstīja cilvēkiem par viņa idejām. Mein Kampf arī padarīja Hitleru populāru. (Patiesībā Hitlers pats šos vārdus neuzrakstīja. Tā vietā viņš teica citam nacistam Rūdolfam Hesam, ko pierakstīt, un Hess šos vārdus pierakstīja.)
Arī Hitleram nācās pārdomāt savu stratēģiju. Viņš saprata, ka nevarēs pārņemt varu tādā pašā veidā kā Musolīni. Tā vietā viņam bija jāiegūst vara, esot ievēlētam.
Puča laikā bojā gājušie
Puča laikā bojā gājušie cilvēki tiek uzskatīti par pirmajiem, kas gāja bojā par nacistu partiju, un Mein Kampf ir minēti kā mocekļi.
- Felix Alfarth
- Andreas Bauriedls
- Teodors Casella
- Viljams Ērlihs
- Martins Fausts
- Antons Hechenbergers
- Oskars Kerners
- Karls Kūns
- Karls Laforce
- Kurts Neubauers
- Klauss fon Pape
- Teodors fon der Pfordens
- Johans Rikmers
- Makss Ervīns fon Šeibners-Rihters (Max Erwin von Scheubner-Richter)
- Lorencs Riters fon Stranskis
- Vilhelms Volfs
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Alus halles pučs?
A: Alus zāles pučs bija neveiksmīgs valsts apvērsums Minhenē, Vācijā, no 1923. gada 8. novembra vakara līdz 9. novembra rītam, kad Ādolfa Hitlera vadītā nacistu partija mēģināja pārņemt Bavārijas valdību.
J: Kā nacistu partija mēģināja pārņemt Bavārijas valdību?
A: Nacistu partija mēģināja pārņemt Bavārijas valdību, turēdama vairākus simtus cilvēku par ķīlniekiem alus darītavā, kas bija liela ēka, kur cilvēki pulcējās, lai dzertu alu un dažkārt klausītos politiskās runas.
J: Kas notika ar nacistiem alus zāles puča laikā?
A: Vairāki nacisti gāja bojā, kad viņi iesaistījās apšaudē ar policistiem citā Minhenes daļā.
Jautājums: Kas notika ar Hitleru pēc Alus zāles puča?
A: Hitlers astoņus mēnešus pavadīja cietumā.
J: Kas ir valsts apvērsums?
A: Valsts apvērsums ir pēkšņa un nelikumīga varas sagrābšana valdībai, ko parasti veic kāda militāra vai politiska grupa.
J: Kas ir alus zāle?
A: Alus zāle ir liela ēka, kurā cilvēki pulcējas, lai dzertu alu un dažkārt klausītos politiskas runas.
J: Kur notika Alus zāles pučs?
A: Alus zāles pučs notika Minhenē, Vācijā.
Meklēt