Mein Kampf (Mana cīņa) — Hitlera grāmata: vēsture, saturs un ietekme

Padziļināta Mein Kampf (Mana cīņa) izpēte: grāmatas vēsture, saturs, ideoloģiskā loma nacisma propagandā un tās ietekme uz 20. gadsimta traģēdijām.

Mein Kampf (Mana cīņa) bija grāmata, ko sarakstīja Ādolfs Hitlers un Rūdolfs Hess. Rūdolfs Hess palīdzēja Hitleram uzrakstīt grāmatu, taču viņš nav minēts kā tās autors. Grāmata sastāv no divām daļām. Pirmo daļu Hitlers uzrakstīja, atrodoties Landsbergas pie Leha cietumā. Viņš tika ieslodzīts cietumā pēc neveiksmīga puča 1923. gadā. Otro daļu viņš uzrakstīja pēc (pirmstermiņa) atbrīvošanas no cietuma. No 1926. līdz 1930. gadam abi sējumi tika pārdoti atsevišķi, katrs maksāja 12 reihsmarkas. 1930. gadā abi sējumi tika izdoti kā viena grāmata.

Sastāvs un rakstīšana

Grāmata ir daļēji autobiogrāfisks darbs un daļēji politisks manifests. Tajā Hitlers apraksta savu personīgo ceļu — bērnību, piedalīšanos Pirmajā pasaules karā, savu iesaisti Vācijas Nacionālsocialistiskajā partijā (NSDAP) un notikumus ap 1923. gada pūču. Tekstā ir arī ideoloģiska daļa, kurā izklāstīti viņa uzskati par rasi, valsti, politiku un vēsturi.

Saturs un galvenās tēmas

Grāmatā Hitlers izklāsta vairākas centrālas tēmas, kuras vēlāk kļuva par nacistu politikas pamatu. Starp tām ir:

• ideja par „lielu Vāciju” un teritoriālu paplašināšanos;
• rasisma un antisemitisma propagēšana — tieša naida izteikšana pret ebrejiem un viņu izslēgšana no sabiedrības politikas;
• koncepts par „dzīves telpu” (Lebensraum) Austrumos, ko veicināt ar ekspansiju un koloniālu kontroli;
• autoritāras vadības jeb Führerprinzip slavināšana — līdera neierobežota vara virs sabiedrības un valsts;
• pretestība pret Komunismu un pret Versaļas līgumu, ko Hitlers uzskatīja par pazemojošu Vācijai.

Grāmatā daudzi politiskie paziņojumi ir izteikti naidīgā, kategoriskā un dehumanizējošā tonī. Šie uzskati vēlāk tika pārnesti uz valsts politiku, un daļa no tiem veicināja ⟨genocīds, kas pazīstams kā holokausts⟩.

Izdošana, redakcijas un izplatīšana

No 1925. līdz 1945. gadam bija vairāki izdevumi. Ar katru jaunu izdevumu teksts tika pārskatīts un labots, lai precizētu vai pārfrāzētu dažādas vietas; iespējams, šos labojumus veica arī Hitlera tuvumā esošie spoki rakstnieki. Kad Vācijā pie varas bija nacistu valdība, grāmatu bieži izplatīja plašām masām — piemēram, tai laikā tā tika izsniegta bez maksas dzimtsarakstu nodaļās, lai veicinātu ideoloģijas izplatīšanos un propagandu, kā arī lai vervētu jaunus partijas biedrus.

Ietekme un vēsturisks novērtējums

Mein Kampf nav tikai literārs vai autobiogrāfisks darbs — tas ir dokuments, kas palīdz izprast nacistu ideoloģiju un tās motīvus. Grāmata kalpoja gan kā ideoloģisks pamatojums, gan kā politiska programma, kurā tika izteikti plāni, kas vēlāk daļēji vai pilnībā tika īstenoti pēc tam, kad Hitlers kļuva par Vācijas kancleri 1933. gadā. Vēstures skatījumā grāmata tiek plaši kritizēta kā rasistisks, antisemītisks un noziegumus attaisnojošs teksts.

Juridiskais statuss un mūsdienu izdevumi

Pēc Otrā pasaules kara Vācijā un Austrijā sākumā tika ierobežota grāmatas pārapublicēšana vai jaunu eksemplāru izdošana. Pašas grāmatas īpašumtiesības nebija aizliegtas — nebija nelikumīgi piederēt Mein Kampf ekzemplāram vai pirkt/pārdot izmantotus eksemplārus antikvariātos — tomēr dažās valstīs grāmatas atkārtota izdota bez kritiska konteksta var tikt vērtēta kā propaganda un tikt sodīta pēc likumiem par naida runu.

Autortiesību ziņā Ādolfa Hitlera nāve 1945. gadā nozīmēja, ka autortiesības uz viņa darbu pārdzīvoja ilgi — pēc Vācijas likumiem tās beidzās 70 gadus pēc autora nāves, un 2016. gadā tiesību termiņš beidzās. Pēc tam Vācijā parādījās kritiski komentētas un anotētas jaunizdevumu versijas, kas tika sagatavotas akadēmiski, lai nodrošinātu kontekstu un novērstu propagandas efektu; viena no pazīstamākajām ir vēsturnieku sagatavota anotētā versija, kas iznāca drīz pēc tiesību termiņa beigām. Tomēr daudzviet joprojām tiek piemēroti ierobežojumi atkarībā no nacionālajiem likumiem par naida runu un propagandu.

Tulkotas versijas, pieejamība un mācīšanās

Grāmata ir tulkota daudzās valodās, un ir pieejami dažādi tulkojumi — gan oriģinālā teksta reprodukcijas, gan kritiski komentētas versijas. Mūsdienās akadēmiskajā vidē Mein Kampf parasti tiek pētīta kontekstā ar nacistu kustības ideoloģiju un Otrā pasaules kara noziegumiem. Izglītības un pētniecības nolūkos ieteicami anotēti izdevumi, kas skaidro vēsturiskos liecību avotus, kontekstu un sekas.

Ieteikumi lasītājiem

• Lasīt kritiski un kritiskā vēsturiskā kontekstā — saprast, kā teksts sasaistās ar nacistu politiku un noziegumiem pret cilvēci.
• Praktiskai izpētei izmantot anotētas, komentētas izdevumu versijas un uzticamus vēsturnieku pētījumus.
• Izvairīties no šī teksta izmantošanas kā politiskas instrukcijas vai propagandas — tā satur naidīgus un diskriminējošus izteikumus.

Kopumā Mein Kampf ir vēsturiski nozīmīgs avots, taču tajā paustie uzskati un priekšlikumi ir juridiski, morāli un zinātniski nosodāmi. Grāmatas pētīšana sniedz ieskatu nacistu ideoloģijā un palīdz izprast, kā kampaņas un idejas var novest pie plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem un genocīda.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Mein Kampf?

Kas palīdzēja Hitleram uzrakstīt grāmatu?

J: Cik maksāja katra detaļa, kad to pārdeva atsevišķi?

J: Cik bieži teksts tika pārskatīts?

J: Par ko ir grāmata?

J: Kāpēc nacistu režīma laikā tā tika izsniegta bez maksas?

Meklēt pēc burta