Miranda (romāns)
Antonija Langes romāns "Miranda" sarakstīts 1924. gadā. Tas ir pēdējais lielais Langes darbs un viņa slavenākā grāmata mūsdienās. Par "Mirandu" tiek apgalvots, ka tā ir "okulptiska fikcija" un "romāns, kas ir ierindots filozofiskā līgumā". Romāns tiek dēvēts arī par distopijas un utopijas sajaukumu. Romāns ir tulkots angļu (1968. gadā), franču, spāņu, spāņu un itāļu valodā.
Romāna nosaukuma skaidrojums
Romāna nosaukums atsaucas uz Šekspīra lugas "Vētra" varoni Mirandu. Mirandu ir ietekmējuši arī tādi darbi kā: Herberta Džordža Velsa (Herbert George Wells) "Cilvēki kā dievi", Tommaso Kampanellas (Tommaso Campanella) "Saules pilsēta", Edgara Allana Po (Edgar Allan Poe) "Lenore", Juliusa Slovacka (Juliusz Słowacki) "Ģenēze no Dūšas", Kipra Kamila Norvida (Cyprian Kamil Norwid) dzejoļi, Frīdriha Nīčes (Frīdriha Nīčes (Friedrich Nietzsche) (Übermensch koncepcijas kritika), Artura Šopenhauera, Platona un senās Indijas sanskrita eposu darbi.
Sižeta kopsavilkums
Romāns stāsta par brahmaņu civilizāciju, kuriem piemīt spēcīgas prasmes. Viņi spēj runāt ar prātu un levitēt (lidot gaisā). Grāmatā aprakstītie brahmaņi uzskata, ka vissvarīgākās lietas ir anarhija, brīvība, miers un brīva mīlestība. Viņu valsti vada Mīlestības ministrija, Spēka ministrija un Gudrības ministrija. Brahmaņi izmanto dīvainu ķīmisku vielu vārdā Nivridijs, lai uzturētu savu ideju par sevi pilnību. Stāsts ir par poļu emigrantu Jānu Podobločni (paša Langes parte-parole), kurš iemīlas sievietē vārdā Damajanti. Grāmata beidzas ar traģēdiju. Romāna pēdējā nodaļā Damajanti upurē savu ķermeni, lai ļautu savam garam pacelties augstākā līmenī, lai gan.Miranda ir skotu izcelsmes garīgā medija, kura dzīvo Varšavā. Viņa spēj sarunāties ar Damajaanti dvēseli un likt parādīties sievietei vārdā Lenore. Viņa satiek Janu Podobloczny, kad viņš ir tuvu nāvei. Brīdī, kad Damajanti mirst, Miranda pazūd.
