Kas ir anarhija? Definīcija, veidi un piemēri

Anarhija (no grieķu: ἀναρχία — «bez valdības, bez varas vadītāja») ir termins, kam ir vairākas nozīmes un izmantojuma konteksti. Visbiežāk minētās nozīmes var apkopot šādi:

1. Politiska vai sociāla organizācija bez centrālas varas — sabiedrība, kurā nav formālas valsts vai hierarhiskas iestādes, un kur lēmumi tiek pieņemti horizontāli vai decentralizēti (šī nozīme parasti tiek lietota anarhistu teorijā un praksē).
2. Haoss vai kārtības sabrukums — stāvoklis, kad nav efektīvas politiskās kārtības un valda plašs haoss vai savstarpēja vardarbība; šādu nozīmi bieži izmanto plašsaziņas līdzekļos.
3. Sociāla nesakarība vai grupu sadalīšanās — situācija, kurā cilvēki nepavadā kopīgu motivāciju, sadarbības mehānismus vai kopīgu piederību, tādēļ trūkst kopienas sajūtas un organizācijas.

Anarhija kā politiska ideja un sabiedriska kārtība

Anarhija politiskajā un filozofiskajā nozīmē var nozīmēt mērķi vai principu — sabiedrību, kurā cilvēki sadarbojas brīvprātīgi, bez piespiedu valsts varas. Pirmajā minētajā nozīmē anarhija var būt izdomāta vai reāla sabiedrība, kas balstīta uz kādas grupas uzskatiem par anarhismu (sk. anarhokomunisms). Anarhistiskās idejas pastāv dažādās šķautnēs — no kolektīvisma un komūnām līdz individuālisma formām un darba nodaļu kustībām (piem., anarho-sindikalismam).

Anarhisms kā teorija ir bijis attīstīts kopš 19. gadsimta; tā ietver kritiku pret valsti, centralizētu ekonomiku un hierarhiskām varas formām, vienlaikus piedāvājot alternatīvas pašpārvaldes, brīvas apmaiņas un savstarpējas palīdzības modeļus.

Anarhija kā valsts sabrukums — piemēri un skaidrojums

Otrajā minētajā nozīmē "anarhija" ir saistīta ar to, ka tajā nav politiskās kārtības. CIA Pasaules faktu grāmatā ir teikts, ka anarhijas stāvoklī ir tikai viena valsts - Somālija. Somālijā valdība vairs nekontrolē situāciju, un dažās valsts daļās valda mafija un kara vadoņi, kas dažkārt cīnās savā starpā.

Šādos gadījumos runā par valsts sabrukumu vai «nefunkcionējošu valsti» (failed state), kur centralizētā vara ir vājinājusies vai pilnībā izzudusi. Tas nereti noved pie drošības problēmām, ekonomiskās aktivitātes samazināšanās un humānās krīzes. Tomēr jāņem vērā, ka ne katra vardarbība vai haoss nozīmē pilnīgu anarhiju kā ideālu — bieži tas ir valsts vājuma rezultāts vai konkurējošu grupu sacensība par ietekmi.

Valstu piemēri un pārejas posmi

Ir vēl dažas valstis (Afganistāna, Albānija, Burundi, Bosnija un Hercegovina, Ruanda un Bosnija un Hercegovina), kurās valdība ir "veidojošās" vai "pārejas" valsts un kurās tuvākajā pagātnē valdīja anomija. DC norāda, ka Zālamana salās ir tendence uz anomiju, jo "vardarbība, korupcija un noziedzība ir iedragājušas stabilitāti un pilsonisko sabiedrību".

Šajās situācijās runa biežāk ir par pāreju uz stabilu pārvaldi, konflikta risināšanu vai starptautisku atbalstu valsts institūciju atjaunošanai. Termins «anomija» (no socioloģijas — normu zudums) ir radniecīgs, bet tehniski atšķirīgs no politiskās anarhijas: anomija raksturo sabiedrības normu un vērienu krīzi, savukārt «anarhija» var attiekties gan uz normu trūkumu, gan uz konkrētu politisku pretrunu starp varas centriem.

Vēsturiskie piemēri un valodas lietojums

(Vēl viens vārda "anarhija" lietojums ir, kad to saka kā "Anarhija". Tā dažkārt tiek dēvēts pilsoņu karš un nesakārtotā valdība Anglijā, kad Anglijas karalis bija Stefans).

Vēsturiskajā kontekstā terminu «Anarhija» bieži lieto, aprakstot ilgstošus iekšpolitiskus konfliktus vai starpvaldību vakances posmus. Slavens piemērs ir 12. gadsimta Anglijas periods, kas pazīstams kā "The Anarchy" (1135–1153), kad valdības vājināšanās un kara draudi radīja plašas nevaldības parādības.

Atšķirība starp anarhiju un poliarhiju; terminoloģija

Ja nav politiskās kārtības, par vienu un to pašu pārtiku, naftu, zemi vai cilvēku grupām dažkārt var sacensties vairākas valdības vai politiskās iestādes. Lai to aprakstītu, tiek lietots vārds "anarhija". Tomēr, tā kā pastāv vairāk nekā viena konkurējoša vara, labāks vārds varētu būt poliarhija. Atšķirība starp "anarhiju" un "poliarhiju" ir svarīga kādam, kurš uzskata, ka īsta anarhija varētu labi darboties. Vārds, kas apzīmē kādu, kurš tā domā, ir "anarhists", un vārds, kas apzīmē šādu domāšanas veidu, ir "anarhisms". Par anarhismu ir domāts jau simtiem gadu.

Poliarhija apzīmē situāciju, kurā varas centri ir sadalīti un pastāv konkurence starp vietējām valdībām, karaspēka grupām vai militārajiem vadītājiem. Tādās situācijās institucionālā kārtība ir fragmentēta, taču pastāv vairākas konkurējošas autoritātes, kas saplūst ar jēdzienu «poliarhija».

Starpvaldība (interregnum)

Anarhiju, kas iestājas pēc valdnieka nāves un beidzas, kad pie varas nāk viņa pēctecis, sauc par interregnum (burtiski: "starpvaldība").

Interregnum bieži ir īslaicīgs politisks vakuums, kas var izraisīt strīdus par varu, bet tas nav vienmēr sinonīms ilgstošai anarhijai vai pilnīgai kārtības izjaukšanai. Dažkārt interregnum tiek risināts miermīlīgi, citreiz — ar kariem un vardarbību.

Kopsavilkums

• Anarhija var nozīmēt gan politisku ideju par sabiedrību bez centralizētas varas, gan stāvokli, kurā valsts varas trūkums noved pie haosa.
• Atšķirība starp anarhiju (bez varas) un poliarhiju (vairāku konkurējošu varu pastāvēšana) ir būtiska, īpaši, analizējot valsts sabrukumu vai konfliktus.
• Konkrēti piemēri (piem., Somālija) un vēsturiskie posmi (piemēram, Anglijas "Anarhija") palīdz saprast, kā šis jēdziens tiek lietots praksē.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir anarhijas nozīme?

Vai Somālija ir anarhijas piemērs?

J: Vai bez Somālijas ir vēl citas valstis, kuras varētu uzskatīt par anarhiskām?

Jautājums: Kāda ir atšķirība starp anarhiju un polarhiju?

J: Kas uzskata, ka īsta anarhija darbotos labi?

J: Cik ilgi ir domāts par anarhismu?

J: Ko "Individuālisma politika" cenšas iemācīt lasītājiem par anarhismu?

Meklēt pēc burta