Ruanda

Vēsture

Koloniālisms

Cīņas par Āfriku laikā Beļģija iekaroja Ruandu. Pēc tam beļģi sāka sadalīt ruandiešus grupās: Bahutu un Batutsi. Beļģi izvēlējās cilvēkus, kas, viņuprāt, izskatījās eiropeiskāki, lai kļūtu par abatutsi. Pārējie kļuva par abahutu. Beļģi sacīja ruandiešiem, ka batutsi ir pārāki par bahutu. Viņi ļāva Batutsi valdīt pār Bahutu.

Pēc neatkarības atgūšanas

1962. gada 1. jūlijā Ruanda kļuva neatkarīga, un Bahutu ieguva varu. Tādējādi bieži notika pret tutsi vērstas tīrīšanas. Daudzi abatuši aizbēga uz Ugandu, kur izveidoja Ruandas Patriotisko fronti jeb RPF, kas 1990. gadā mēģināja iebrukt Ruandā.

Genocīds pret tutsi

1994. gada 6. aprīļa naktī tika notriekta diktatora Džūvenalas Habaarimanas lidmašīna, taču joprojām nav skaidrs, kas to izdarīja. Pusstundas laikā visā galvaspilsētā Kigali bija redzami Interahamwe milicijas uzturēti ceļu bloki. Genocīds pret tutsi bija sācies. Tas ilga aptuveni 100 dienas, un tā laikā gāja bojā vairāk nekā miljons (1 000 000) tutsi un mēreno hutu. Galvenais izmantotais ierocis bija mačete jeb umupanga. Citas valstis slepkavībām nepievērsa lielu uzmanību. 1994. gada 2. jūlijā RPF ieņēma Kigali. Citas valstis ļāva ruandiešiem pašiem risināt savas problēmas, jo tām bija vienalga.

Provinces

Ruandā ir piecas provinces. Tās ir Ziemeļu province, Dienvidu province, Austrumu province, Rietumu province un Kigali pilsēta centrā.

Apgabali

Šis ir Ruandas rajonu saraksts.

• Huye
• Nyamagabe
• Nyaruguru
• Gisagara
• Nyanza
• Ruhango
• Musanze
• Gicumbi
• Rulindo
• Gakenke
• Rusizi
• Nyamasheke
• Karongi
• Rubavu
• Rutsiro
• Nyabihu
• Bugesera
• Ruamagana
• Gatsibo
• Kirehe
• Nyagatare
• Ngoma
• Kicukiro
• Gasabo
• Nyarugenge

Ģeogrāfija

Ruanda ar 26 338 kvadrātkilometriem (10 169 kvadrātkilometriem) ir 149. lielākā valsts pasaulē. Visa valsts atrodas lielā augstumā. Viszemākais punkts ir Rusizi upe 950 m virs jūras līmeņa. Ruanda atrodas Āfrikas centrālajā un austrumu daļā. Tā robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku rietumos, Ugandu ziemeļos, Tanzāniju austrumos un Burundi dienvidos. Tā atrodas dažus grādus uz dienvidiem no ekvatora un tai nav pieejas jūrai. Ruandas galvaspilsēta Kigali atrodas netālu no Ruandas centra.

Valsts garākā upe ir Njabarongo. Nyabarongo-Kagera galu galā ietek Viktorijas ezerā. Ruandā ir daudz ezeru, no kuriem lielākais ir Kivu ezers. Tas ir viens no divdesmit dziļākajiem ezeriem pasaulē. Citi lieli ezeri ir Burera, Ruhondo, Muhazi, Rweru un Ihema. Ihema ir lielākais no vairākiem ezeriem Akageras nacionālā parka austrumu līdzenumos.

Ruandas centrālajā un rietumu daļā ir daudz kalnu. Visaugstākās virsotnes atrodas Virungas vulkānu ķēdē ziemeļrietumos. Tajā ietilpst Karisimbi kalns, Ruandas augstākais punkts, kas sasniedz 4507 m augstumu (14 787 pēdas). Valsts centrālajā daļā pārsvarā ir pauguri. Austrumu pierobežā ir savannas, līdzenumi un purvi.

Ruandā ir mērens tropu kalnu klimats. Tajā ir zemāka temperatūra nekā raksturīga ekvatoriālajām valstīm. Tas ir tāpēc, ka tā atrodas lielā augstumā. Kigali, kas atrodas valsts centrā, ir tipiska diennakts temperatūra no 12 °C (54 °F) līdz 27 °C (81 °F). Gada laikā temperatūras izmaiņas ir nelielas. Gada laikā ir divi lietus periodi. Pirmais ilgst no februāra līdz jūnijam, bet otrais - no septembra līdz decembrim. Tos atdala divi sausie periodi. Galvenais no tiem ir no jūnija līdz septembrim, kura laikā bieži vien lietus vispār nav. No decembra līdz februārim ir īsāks un mazāk bargs periods.

Kagera un Ruvubu upes, kas ir Nīlas augšteces daļa


Virungas kalnu ezers un vulkāns

Bioloģiskā daudzveidība

Aizvēsturiskajos laikos kalnu meži aizņēma vienu trešdaļu mūsdienu Ruandas teritorijas. Dabiskā veģetācija tagad galvenokārt sastopama trijos nacionālajos parkos, bet pārējā valsts teritorijā ir ierīkota terasveida lauksaimniecība. Nyungwe, kas ir lielākais saglabājies mežs, ir 200 koku sugas, kā arī orhidejas un begonijas. Vulkānu nacionālajā parkā veģetācija pārsvarā ir bambusa un purvaina, ar nelielām meža platībām. Akagerā ir savannas ekosistēma. Šeit pārsvarā aug akācijas. Akagerā sastopamas vairākas retas vai apdraudētas augu sugas, tostarp Markhamia lutea un Eulophia guineensis.

Vislielākā lielo zīdītāju daudzveidība ir trijos nacionālajos parkos. Akagerā ir tādi savannai raksturīgi dzīvnieki kā žirafes un ziloņi, bet vulkānos dzīvo aptuveni trešdaļa no pasaules kalnu gorillu populācijas. Nyungwe mežā ir trīspadsmit primātu sugas, tostarp šimpanzes un Ruwenzori kolobusa veida pērtiķi. Ruvenzori kolobuļi pārvietojas grupās, kurās ir līdz pat 400 dzīvnieku, un tas ir lielākais pulks no visiem primātiem Āfrikā.

Ruandā ir 670 putnu sugas. Ir atšķirība starp austrumiem un rietumiem. Nyungwe mežā rietumos ir reģistrētas 280 sugas. Starp sugām ir Ruvenzori turaku un skaists frankolīns. Turpretī Ruandas austrumos ir savannas putni, piemēram, melngalvainais gonoleks, kā arī purvu un ezeru tuvumā dzīvojošie putni, tostarp stārķi un dzērves.

Topis Akageras nacionālajā parkā

Saistītās lapas

• Ruandas upju saraksts
• Ruanda olimpiskajās spēlēs
• Ruandas nacionālā futbola izlase