Ruanda — valsts Āfrikā: ģeogrāfija, kinjarvanda un 1994. gada genocīds
Ruanda: ģeogrāfija, kinjarvanda un 1994. gada genocīds — dziļš vēstures, kultūras un traģēdijas pārskats par Āfrikas sirdī esošo valsti.
Ruanda ir valsts Āfrikā. Tā atrodas netālu no Burundi, Kongo-Kinšasas, Ugandas un Tanzānijas. Valsts valoda ir kinjarvanda. Mūsdienās tā ir pazīstama galvenokārt tāpēc, ka tā ir vieta, kur notika vēsturē efektīvākais genocīds.
Ģeogrāfija un daba
Ruanda ir neliela, iekšzemes valsts Centrālāfrikā — tās platība ir aptuveni 26 000–26 400 km². Valsts reljefs ir kalnains un paugurains, tā dēvēta par "tūkstošiem kalnu zemi" (land of a thousand hills). Augstums parasti svārstās no aptuveni 950 m jūras līmeņa pie Kivu ezera līdz vairāk nekā 4 500 m Vīrungu (Virunga) vulkānu kalnos (piem., Karisimbi).
Galvenās dabas zonas ir Volcanoes nacionālais parks (kalnu gorillu aizsardzībai), Nyungwe mežu rezervāts (bioloģiskā daudzveidība, šimpanzes) un Kivu ezera piekrastes zonas. Klimats ir tropisks, taču augstums padara to mērenāku ar divām galvenajām sezonām — lietus un sausumu.
Iedzīvotāji un valodas
Ruandas iedzīvotāju skaits mūsdienās ir aptuveni 12–13 miljoni cilvēku (iepriekšējos gados skaitlis pieaugu). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kigali. Pamatiedzīvotāju grupas tradicionāli tiek iedalītas hutumos, tutsijos un tojūros — šis etniskais dalījums vēsturiskā un politiskā kontekstā ir bijis nozīmīgs valstiskās attīstības aspektā.
Oficiālās valodas ir kinjarvanda (plaši lietota kā nacionālā valoda), kā arī angļu un franču valoda; 2017. gadā pievienota arī svahili (kiswahili) kā reģionāla/sakaru valoda. Pilsētās un biznesā bieži izmanto angļu un franču valodas.
Vēsture un 1994. gada genocīds
Ruandas vēsture ietver kolonizācijas periodu (vācieti un pēc tam belģieši) un neatkarības cīņas 20. gadsimta vidū. Ilgstošas etniskas spriedzes un politiskas pretrunas kulminēja 1994. gada genocīdā. No aprīļa līdz jūlijam 1994. gadā, aptuveni 100 dienu laikā, tika nogalināti aptuveni 500 000–1 000 000 cilvēku; bieži tiek minēts aptuveni 800 000 upuru. Vairums upuru bija tutsiji, kā arī mēreni hutui un citi civiliedzīvotāji, kuri pretojās vardarbībai. Galvenos uzbrukumus veica radikālas hutu grupas, tostarp interahamwe milicijas un atsevišķi valsts drošības spēki.
Starptautiskā sabiedrība plānveidīgi iejaukšanos nepieņēma vai iejaukās pārāk vēlu; ANO misija tika daļēji atsaukta, un vēlāk tika atzīts starptautiskas rīcības trūkums. Pēc genocīda tika izveidotas dažādas tiesu un patvēruma sistēmas, lai sauktu vainīgos pie atbildības — starp tām Starptautiskais Ruandas tribunāls (ICTR) Arušā un vietējās gacaca tiesas, kas mēģināja ātrāk nokārtot vairākuma lietu, vienlaikus cenšoties nodrošināt kopienu līmeņa atveseļošanos un taisnīgumu.
Pārveidošanās, tiesiskums un atjaunošana
Pēc genocīda Ruanda īstenoja plašas atjaunošanas un valsts veidošanas programmas. Tās mērķi iekļāva drošības atjaunošanu, ekonomikas atveseļošanu, tiesiskuma stiprināšanu un nacionālo vienotību. Gacaca tiesu sistēma deva iespēju izskatīt milzīgu skaitu lietu, lai atvieglotu noslodzi uz parastajām tiesām. Tika uzsākta arī plaša reintegrācijas un atbalsta programma upuriem un pārbaudītājiem.
Ruandā pēckriega periodā ir redzama ievērojama sociāli-ekonomiska attīstība: nodrošināta infrastruktūras atjaunošana, veselības aprūpes uzlabošana un izglītības programmas. Vienlaikus pastāv arī starptautiska uzmanība attiecībā uz pilsonisko brīvību un opozīcijas tiesībām — dažos aspektos valstī tiek diskutēts par politisko telpas ierobežojumiem un preses brīvību.
Ekonomika un tūrisms
Ruandas ekonomika balstās uz lauksaimniecību (kafija, tēja, citi tropu produkti) un pakalpojumu sektoru. Pēdējos gados valdība aktīvi attīsta tehnoloģiju, banku un tūrisma nozares. Tūrisms ir nozīmīgs ienākumu avots, īpaši ekotūrisms — kalnu gorillu vērošana Volcanoes nacionālajā parkā, mežu ekskursijas Nyungwe un Kivu ezera piekrastes atpūta piesaista apmeklētājus no visas pasaules.
Mūsdienu izaicinājumi
- Atmiņa un taisnīgums — genocīda upuru un pāridarījumu konteksta saglabāšana un taisnīga izmeklēšana.
- Sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība, lauku attīstība un darba vietu radīšana augošai iedzīvotāju daļai.
- Politiskā iekļaušana un cilvēktiesību jautājumi, kas tiek analizēti gan iekšēji, gan starptautiski.
Ruanda ir valsts ar sarežģītu vēsturi, plašu dabas bagātību un intensīvu pēcpadomju atjaunošanās pieredzi. Lai gan traģiskie notikumi 1994. gadā joprojām atstāj dziļas pēdas, valsts turpina strādāt pie stabilitātes, attīstības un starptautiskās sadarbības.
Vēsture
Koloniālisms
Cīņas par Āfriku laikā Beļģija iekaroja Ruandu. Pēc tam beļģi sāka sadalīt ruandiešus grupās: Bahutu un Batutsi. Beļģi izvēlējās cilvēkus, kas, viņuprāt, izskatījās eiropeiskāki, lai kļūtu par abatutsi. Pārējie kļuva par abahutu. Beļģi sacīja ruandiešiem, ka batutsi ir pārāki par bahutu. Viņi ļāva Batutsi valdīt pār Bahutu.
Pēc neatkarības atgūšanas
1962. gada 1. jūlijā Ruanda kļuva neatkarīga, un Bahutu ieguva varu. Tādējādi bieži notika pret tutsi vērstas tīrīšanas. Daudzi abatuši aizbēga uz Ugandu, kur izveidoja Ruandas Patriotisko fronti jeb RPF, kas 1990. gadā mēģināja iebrukt Ruandā.
Genocīds pret tutsi
1994. gada 6. aprīļa naktī tika notriekta diktatora Džūvenalas Habaarimanas lidmašīna, taču joprojām nav skaidrs, kas to izdarīja. Pusstundas laikā visā galvaspilsētā Kigali bija redzami Interahamwe milicijas uzturēti ceļu bloki. Genocīds pret tutsi bija sācies. Tas ilga aptuveni 100 dienas, un tā laikā gāja bojā vairāk nekā miljons (1 000 000) tutsi un mēreno hutu. Galvenais izmantotais ierocis bija mačete jeb umupanga. Citas valstis slepkavībām nepievērsa lielu uzmanību. 1994. gada 2. jūlijā RPF ieņēma Kigali. Citas valstis ļāva ruandiešiem pašiem risināt savas problēmas, jo tām bija vienalga.
Provinces
Ruandā ir piecas provinces. Tās ir Ziemeļu province, Dienvidu province, Austrumu province, Rietumu province un Kigali pilsēta centrā.
Apgabali
Šis ir Ruandas rajonu saraksts.
- Huye
- Nyamagabe
- Nyaruguru
- Gisagara
- Nyanza
- Ruhango
- Musanze
- Gicumbi
- Rulindo
- Gakenke
- Rusizi
- Nyamasheke
- Karongi
- Rubavu
- Rutsiro
- Nyabihu
- Bugesera
- Ruamagana
- Gatsibo
- Kirehe
- Nyagatare
- Ngoma
- Kicukiro
- Gasabo
- Nyarugenge
Ģeogrāfija
Ruanda ar 26 338 kvadrātkilometriem (10 169 kvadrātkilometriem) ir 149. lielākā valsts pasaulē. Visa valsts atrodas lielā augstumā. Viszemākais punkts ir Rusizi upe 950 m virs jūras līmeņa. Ruanda atrodas Āfrikas centrālajā un austrumu daļā. Tā robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku rietumos, Ugandu ziemeļos, Tanzāniju austrumos un Burundi dienvidos. Tā atrodas dažus grādus uz dienvidiem no ekvatora un tai nav pieejas jūrai. Ruandas galvaspilsēta Kigali atrodas netālu no Ruandas centra.
Valsts garākā upe ir Njabarongo. Nyabarongo-Kagera galu galā ietek Viktorijas ezerā. Ruandā ir daudz ezeru, no kuriem lielākais ir Kivu ezers. Tas ir viens no divdesmit dziļākajiem ezeriem pasaulē. Citi lieli ezeri ir Burera, Ruhondo, Muhazi, Rweru un Ihema. Ihema ir lielākais no vairākiem ezeriem Akageras nacionālā parka austrumu līdzenumos.
Ruandas centrālajā un rietumu daļā ir daudz kalnu. Visaugstākās virsotnes atrodas Virungas vulkānu ķēdē ziemeļrietumos. Tajā ietilpst Karisimbi kalns, Ruandas augstākais punkts, kas sasniedz 4507 m augstumu (14 787 pēdas). Valsts centrālajā daļā pārsvarā ir pauguri. Austrumu pierobežā ir savannas, līdzenumi un purvi.
Ruandā ir mērens tropu kalnu klimats. Tajā ir zemāka temperatūra nekā raksturīga ekvatoriālajām valstīm. Tas ir tāpēc, ka tā atrodas lielā augstumā. Kigali, kas atrodas valsts centrā, ir tipiska diennakts temperatūra no 12 °C (54 °F) līdz 27 °C (81 °F). Gada laikā temperatūras izmaiņas ir nelielas. Gada laikā ir divi lietus periodi. Pirmais ilgst no februāra līdz jūnijam, bet otrais - no septembra līdz decembrim. Tos atdala divi sausie periodi. Galvenais no tiem ir no jūnija līdz septembrim, kura laikā bieži vien lietus vispār nav. No decembra līdz februārim ir īsāks un mazāk bargs periods.
Kagera un Ruvubu upes, kas ir Nīlas augšteces daļa
Virungas kalnu ezers un vulkāns
Bioloģiskā daudzveidība
Aizvēsturiskajos laikos kalnu meži aizņēma vienu trešdaļu mūsdienu Ruandas teritorijas. Dabiskā veģetācija tagad galvenokārt sastopama trijos nacionālajos parkos, bet pārējā valsts teritorijā ir ierīkota terasveida lauksaimniecība. Nyungwe, kas ir lielākais saglabājies mežs, ir 200 koku sugas, kā arī orhidejas un begonijas. Vulkānu nacionālajā parkā veģetācija pārsvarā ir bambusa un purvaina, ar nelielām meža platībām. Akagerā ir savannas ekosistēma. Šeit pārsvarā aug akācijas. Akagerā sastopamas vairākas retas vai apdraudētas augu sugas, tostarp Markhamia lutea un Eulophia guineensis.
Vislielākā lielo zīdītāju daudzveidība ir trijos nacionālajos parkos. Akagerā ir tādi savannai raksturīgi dzīvnieki kā žirafes un ziloņi, bet vulkānos dzīvo aptuveni trešdaļa no pasaules kalnu gorillu populācijas. Nyungwe mežā ir trīspadsmit primātu sugas, tostarp šimpanzes un Ruwenzori kolobusa veida pērtiķi. Ruvenzori kolobuļi pārvietojas grupās, kurās ir līdz pat 400 dzīvnieku, un tas ir lielākais pulks no visiem primātiem Āfrikā.
Ruandā ir 670 putnu sugas. Ir atšķirība starp austrumiem un rietumiem. Nyungwe mežā rietumos ir reģistrētas 280 sugas. Starp sugām ir Ruvenzori turaku un skaists frankolīns. Turpretī Ruandas austrumos ir savannas putni, piemēram, melngalvainais gonoleks, kā arī purvu un ezeru tuvumā dzīvojošie putni, tostarp stārķi un dzērves.
Topis Akageras nacionālajā parkā
Saistītās lapas
- Ruandas upju saraksts
- Ruanda olimpiskajās spēlēs
- Ruandas nacionālā futbola izlase
Meklēt