Holokausts

Kāpēc tika nogalināti ebreji?

Simtiem gadu Eiropā valdīja naids pret ebrejiem un viņu vajāšana (antisemītisms). Daudzi cilvēki kļūdaini uzskatīja, ka visi ebreji kļuva bagāti, zagdami naudu citiem cilvēkiem, piemēram, kristiešiem, ka viņiem nepatīk cilvēki, kas nav viņu līdzgaitnieki ebreji, un ka viņi kaitē bērniem, lai izmantotu viņu asinis reliģiskiem rituāliem (asins apmelošana). Šie uzskati nebija patiesi, un to pamatā bija stereotipi un aizspriedumi.

Tomēr 19. gadsimta beigās šie uzskati bija populāri vāciski runājošajā pasaulē un citur.

Ādolfs Hitlers piedzima Austrijā šajā laikā, kad daudzi cilvēki nepatika ebrejiem. Iespējams, viņš bija greizsirdīgs uz ebreju panākumiem Austrijā. Tomēr grāmatā Mein Kampf ("Mana cīņa") viņš apgalvoja, ka tieši ebreji ir vainīgi pie tā, ka Vācija un Austrija zaudēja Pirmo pasaules karu. Viņš arī rakstīja, ka Vācijas ekonomiskās problēmas ir ebreju vaina. Daudzi cilvēki piekrita Hitlera idejām un atbalstīja viņu kā nacistu partijas vadītāju.

Nāves gadījumi

Ne visi nāves gadījumi tika pierakstīti, tāpēc precīzs skaits nav zināms. Tomēr dažādos avotos ir aptuvenas aplēses:

• Ebreji (5,1-6 miljoni nogalināto), tostarp:
• Polijas ebreji (3 miljoni nogalināti);
• Etniskie poļi (1,8-2 miljoni nogalināto);
• romi/romu tautības cilvēki (200 000-800 000 nogalināti);
• Invalīdi (200 000-250 000 nogalināto);
• Homoseksuāļi (22 000-25 000 nogalināto);
• Jehovas liecinieki (950-2500 nogalināto).

Hitlera vadībā nacisti nogalināja miljoniem ebreju. Viņi piespieda ebrejus nēsāt zelta Dāvida zvaigzni uz ķermeņa augšdaļas. Ebreji tika sapulcināti pa tūkstošiem un iesprostoti vilcienos, kas viņus nogādāja koncentrācijas nometnēs, piemēram, Aušvicā, kā arī nāves nometnēs. Lielākā daļa holokaustā nogalināto ebreju nebija vācieši. Viņi bija no Polijas vai Padomju Savienības.

Nacisti ar indīgu gāzi īpašās telpās, ko sauca par gāzes kamerām, nogalināja miljoniem cilvēku, simtiem vienlaicīgi. Viņi piespieda citus izrakt milzīgas bedres zemē, kur pēc vairāku dienu smaga darba ebrejus un citus ieslodzītos nošāva, apraka un sadedzināja masu kapos. Daudzus citus nacisti nogalināja, nošaujot, sadurot ar nažiem vai piekaujot līdz nāvei. Vēl citi mira piespiedu gājienos no vienas nometnes uz otru. Daudzi citi cilvēki nomira no bada, slimībām un nosalšanas, jo koncentrācijas nometnēs valdīja briesmīgi apstākļi.

No otras puses, bija cilvēki, kas glāba ebrejus no holokausta, jo uzskatīja, ka tā ir pareizi. Dažiem no viņiem Yad Vashem vēlāk piešķīra apbalvojumu "Taisnīgais starp tautām".

Holokausta noliegšana

Daži cilvēki apgalvo, ka holokausts nemaz nenotika vai ka tas nebija tik slikts, kā to apgalvo vēsturnieki. To sauc par holokausta noliegšanu. Tomēr gandrīz visi vēsturnieki ir vienisprātis, ka holokausts patiešām notika un ir aprakstīts pareizi. Daudzi holokausta noliedzēji apgalvo, ka nacisti nenogalināja tik daudz cilvēku, kā to apgalvo vēsturnieki. Tā vietā viņi apgalvo, ka daudzi no šiem cilvēkiem nomira no slimībām vai pārtikas trūkuma, parasti, lai novirzītu vainu no nacistiem. Šīs idejas ir atspēkojuši vēstures liecības, aculiecinieku liecības un pašu nacistu dokumentālie pierādījumi. Daudzi ebreji tika nogalināti arī tāpēc, ka Hitlers to pavēlēja. Dažās Eiropas valstīs, tostarp Vācijā, ir aizliegts apgalvot, ka holokausta nekad nav bijis.

Saistītās lapas

• Babi Yar
• Genocīds
• Nacistiskā Vācija
• Taisnais starp tautām
• Jūdaisms