Holokausts — nacistiskās Vācijas genocīds pret ebrejiem un citām grupām
Holokausts, dažkārt saukts arī par Šoa (ebreju: השואה), bija genocīds, kurā nacistiskā Vācija Otrā pasaules kara laikā sistemātiski slepkavoja cilvēkus. Tika nogalināti aptuveni seši miljoni ebreju, kā arī pieci miljoni citu cilvēku, kurus nacisti uzskatīja par mazākvērtīgiem (galvenokārt slāvi, komunisti, romi/romieši, cilvēki ar invaliditāti, homoseksuālisti un Jehovas liecinieki). Šos cilvēkus sapulcināja, ievietoja geto, piespieda strādāt koncentrācijas nometnēs un pēc tam nogalināja gāzes kamerās. Ebreji bija spiesti nēsāt dzelteno Dāvida zvaigzni, kas bija viņu reliģijas simbols.
Holokausts nebija nejaušs vai vienas dienas notikums — tas attīstījās pakāpeniski no 1930. gadu sākuma līdz 1945. gadam. Tam priekšā gāja sistemātiska diskriminācija un tiesiska nomācoša politika: Nīcmes likumi (Nürnbergas likumi) atņēma ebrejiem politiskās un civiltiesības, bija vardarbīgas antisemītiskas kampaņas, piemēram, Kristalnakte, un masveida deportācijas, kad cilvēki tika izvesti no savām mājām ar vilcienu vagonos.
Galvenie iznīcināšanas mehānismi ietver:
- mobilās nogalināšanas vienības (Einsatzgruppen), kas sekoja karaspēkam un rīkoja masveida apšaudes;
- geto, kur tūkstošiem cilvēku tika ieslodzīti bēdīgi apstākļos, izsalkumā un slimībās;
- deportācijas uz iznīcināšanas nometnēm un koncentrācijas nometnēm, piemēram, Auschwitz‑Birkenau, Treblinka, Sobibor, Belzec, Chelmno un Majdanek;
- gāzes kameras un masveida nogalināšanas centieni, kā arī medicīniskās eksperimentēšanas, piespiedu darbs un iznīcināšana caur bada, slimību un izsīkumu.
Holokausta mērķis bija ne tikai nogalināt, bet iznīcināt cilvēku kopienas un kultūras mantojumu. Ebreji no visas Eiropas — Polijas, Lietuvas, Latvijas, Vācijas, Otrā pasaules kara okupētajiem reģioniem un citur — tika apspiesti un iznīcināti. Bez ebrejiem nozīmīgu upuru grupu sastādīja arī cilvēki ar garīgām un funkcionālām invaliditātēm (piemēram, akcija T4), romi, politiskie pretinieki, homoseksuāļi, Jehovas liecinieki un citi, kurus nacisti uzskatīja par "nevēlamiem".
Plānošana un organizēšana notika augstākajos nacistu vadības līmeņos — slavenā Wannsee konference 1942. gadā formalizēja "galīgo risinājumu" (Final Solution) ebreju iznīcināšanai. Ievērojamu lomu nogalināšanā spēlēja SS, policija un vietējie kolaboracionisti dažādās valstīs.
Tomēr pastāvēja arī pretestība un glābšanas centieni. Daži ebreju grupējumi organizēja geto pretošanos un partizānu kustības; daudzi neebreji riska dzīvību, lai glābtu kaimiņus — diplomāti un atsevišķas personas, piemēram, Raoul Wallenberg, Chiune Sugihara, Oskars Šindlers un daudzi citi, ir atzīti kā Righteous Among the Nations (Žīdu glābēji).
Pēc kara sekoja tiesas procesi, kuros daļu atbildīgo sauca pie kriminālatbildības (piem., Nīrnbergas procesi, vēlāk Eichmanna tiesa), taču daudzi pāridarītāji palika nesodīti. Atmiņa par Holokaustu saglabājas caur muzejiem, memoriāliem, mācību programmām un starptautiskiem atzīšanas pasākumiem, jo tas ir svarīgi, lai cīnītos pret rasismu, antisemītismu un novērstu šādu noziegumu atkārtošanos.
Skaitļi par upuriem ir balstīti uz plašu vēsturnieku izpēti; aptuveni seši miljoni ebreju un aptuveni pieci miljoni citu upuru ir vispārpieņemts novērtējums, taču precīzi skaitļi var atšķirties. Holokausts ir viena no cilvēces traģēdijām, kuras izpēte, dokumentēšana un izglītošana turpinās, lai godinātu upurus un izprastu ļaunuma mehānismus.
Mūsdienās daudzās valstīs pastāv likumi pret holokausta noliegšanu un naida runu, kā arī iniciatīvas aizsargāt memoriālus un mācīt nākamajām paaudzēm par notikušo. Atcerēšanās palīdz saglabāt cieņu pret upuriem un stiprina atbildību pret cilvēktiesību aizsardzību.
Holokausta upuru sadalījums Otrā pasaules kara laikā 1939-1945. gadā
Kāpēc tika nogalināti ebreji?
Simtiem gadu Eiropā valdīja naids pret ebrejiem un viņu vajāšana (antisemītisms). Daudzi cilvēki kļūdaini uzskatīja, ka visi ebreji kļuva bagāti, zagdami naudu citiem cilvēkiem, piemēram, kristiešiem, ka viņiem nepatīk cilvēki, kas nav viņu līdzgaitnieki ebreji, un ka viņi kaitē bērniem, lai izmantotu viņu asinis reliģiskiem rituāliem (asins apmelošana). Šie uzskati nebija patiesi, un to pamatā bija stereotipi un aizspriedumi.
Tomēr 19. gadsimta beigās šie uzskati bija populāri vāciski runājošajā pasaulē un citur.
Ādolfs Hitlers piedzima Austrijā šajā laikā, kad daudzi cilvēki nepatika ebrejiem. Iespējams, viņš bija greizsirdīgs uz ebreju panākumiem Austrijā. Tomēr grāmatā Mein Kampf ("Mana cīņa") viņš apgalvoja, ka tieši ebreji ir vainīgi pie tā, ka Vācija un Austrija zaudēja Pirmo pasaules karu. Viņš arī rakstīja, ka Vācijas ekonomiskās problēmas ir ebreju vaina. Daudzi cilvēki piekrita Hitlera idejām un atbalstīja viņu kā nacistu partijas vadītāju.
Nāves gadījumi
Ne visi nāves gadījumi tika pierakstīti, tāpēc precīzs skaits nav zināms. Tomēr dažādos avotos ir aptuvenas aplēses:
- Ebreji (5,1-6 miljoni nogalināto), tostarp:
- Polijas ebreji (3 miljoni nogalināti);
- Etniskie poļi (1,8-2 miljoni nogalināto);
- romi/romu tautības cilvēki (200 000-800 000 nogalināti);
- Invalīdi (200 000-250 000 nogalināto);
- Homoseksuāļi (22 000-25 000 nogalināto);
- Jehovas liecinieki (950-2500 nogalināto).
Hitlera vadībā nacisti nogalināja miljoniem ebreju. Viņi piespieda ebrejus nēsāt zelta Dāvida zvaigzni uz ķermeņa augšdaļas. Ebreji tika sapulcināti pa tūkstošiem un iesprostoti vilcienos, kas viņus nogādāja koncentrācijas nometnēs, piemēram, Aušvicā, kā arī nāves nometnēs. Lielākā daļa holokaustā nogalināto ebreju nebija vācieši. Viņi bija no Polijas vai Padomju Savienības.
Nacisti ar indīgu gāzi īpašās telpās, ko sauca par gāzes kamerām, nogalināja miljoniem cilvēku, simtiem vienlaicīgi. Viņi piespieda citus izrakt milzīgas bedres zemē, kur pēc vairāku dienu smaga darba ebrejus un citus ieslodzītos nošāva, apraka un sadedzināja masu kapos. Daudzus citus nacisti nogalināja, nošaujot, sadurot ar nažiem vai piekaujot līdz nāvei. Vēl citi mira piespiedu gājienos no vienas nometnes uz otru. Daudzi citi cilvēki nomira no bada, slimībām un nosalšanas, jo koncentrācijas nometnēs valdīja briesmīgi apstākļi.
No otras puses, bija cilvēki, kas glāba ebrejus no holokausta, jo uzskatīja, ka tā ir pareizi. Dažiem no viņiem Yad Vashem vēlāk piešķīra apbalvojumu "Taisnīgais starp tautām".
Holokausta noliegšana
Daži cilvēki apgalvo, ka holokausts nemaz nenotika vai ka tas nebija tik slikts, kā to apgalvo vēsturnieki. To sauc par holokausta noliegšanu. Tomēr gandrīz visi vēsturnieki ir vienisprātis, ka holokausts patiešām notika un ir aprakstīts pareizi. Daudzi holokausta noliedzēji apgalvo, ka nacisti nenogalināja tik daudz cilvēku, kā to apgalvo vēsturnieki. Tā vietā viņi apgalvo, ka daudzi no šiem cilvēkiem nomira no slimībām vai pārtikas trūkuma, parasti, lai novirzītu vainu no nacistiem. Šīs idejas ir atspēkojuši vēstures liecības, aculiecinieku liecības un pašu nacistu dokumentālie pierādījumi. Daudzi ebreji tika nogalināti arī tāpēc, ka Hitlers to pavēlēja. Dažās Eiropas valstīs, tostarp Vācijā, ir aizliegts apgalvot, ka holokausta nekad nav bijis.
Saistītās lapas
- Babi Yar
- Genocīds
- Nacistiskā Vācija
- Taisnais starp tautām
- Jūdaisms
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija holokausts?
A: Holokausts bija genocīds, kurā nacistiskā Vācija Otrā pasaules kara laikā sistemātiski nogalināja cilvēkus.
Jautājums: Cik daudz ebreju tika nogalināti holokausta laikā?
A: Holokausta laikā tika nogalināti aptuveni divpadsmit miljoni ebreju.
J: Kas bija citas grupas, kuras nacisti nogalināja bez ebrejiem?
A: Citas grupas, kuras nacisti nogalināja, galvenokārt bija slāvi, komunisti, romi, cilvēki ar invaliditāti, homoseksuālisti un Jehovas liecinieki.
J: Kā nacisti nogalināja savus upurus?
A.: Nacisti nogalināja savus upurus, savācot tos, ievietojot geto, piespiežot strādāt koncentrācijas nometnēs un pēc tam nogalinot gāzes kamerās.
J: Kas bija dzeltenā Dāvida zvaigzne?
Dzeltenā Dāvida zvaigzne bija ebreju reliģijas simbols, ko ebreji bija spiesti nēsāt holokausta laikā.
Kāds ir cits holokausta nosaukums?
A: Cits holokausta nosaukums ir "Šoa", kas ebreju valodā nozīmē "katastrofa" vai "nelaime".
Jautājums: Cik cilvēku kopumā tika nogalināti holokausta laikā?
A: Holokausta laikā tika nogalināti aptuveni divpadsmit miljoni ebreju un pieci miljoni citu cilvēku.
