Geto — definīcija, vēsture un mūsdienu sociālā nozīme

Geto — no Venēcijas ebreju kvartāliem līdz mūsdienu nabadzības un marginalizācijas zonām: izcelsme, vēsture un sociālā ietekme uz minoritātēm.

Sākotnēji vārds "geto" nozīmēja ebreju kvartālu Venēcijā — pazīstamākais piemērs ir Venēcijas geto, kas tika izveidots 16. gadsimta sākumā (ap 1516. gadu) un kur ebrejiem bija ierobežota dzīvošana un kustība. Vēlāk šo nosaukumu pārņēma arī citiem segregētiem ebreju rajoniem daudzās Eiropas pilsētās. Mūsdienās terminu "geto" biežāk lieto plašākā nozīmē — lai apzīmētu nabadzības, sociālās izslēgšanas un etniskās koncentrācijas skartas pilsētas teritorijas, kurā bieži dominē minoritāšu grupas. Par vārda izcelsmi pastāv vairākas hipotēzes:

• "getto", venēciešu vārds, kas, iespējams, saistīts ar kaļķa vai metālapstrādes vietām (lietuvju izdedžus vai dzelzs kausēšanas vietām), kur ebrejiem bija atļauts uzturēties tikai noteiktās zonās;
• Citi lingvisti uzskata, ka tas cēlies no itāļu vārda borghetto — samazinātas formas no borgo, nozīmējot "mazs ciems" vai "rajons", kas vēlāk ieguva specifisku nozīmi kā segregēta pilsētas daļa.

Vēsturisks konteksts

Vēsturiskie geto parasti bija juridiski vai faktiski norobežotas teritorijas, kur noteiktām grupām (piemēram, ebrejiem) bija ierobežota tiesiska un sociāla brīvība. Viduslaiku un agrīnmoderna Eiropa piedzīvoja daudzus piemērus, kur reliģisku, etnisku vai sociālu iemeslu dēļ kopienas tika izolētas pilsētās. 20. gadsimtā un īpaši Otrā pasaules kara laikā nacistu režīmi izveidoja un formalizēja geto sistēmu kā daļu no genocīda politikas — šie geto bieži tika stingri apsargāti, ar sliktiem dzīves apstākļiem un ierobežotām izdzīvošanas iespējām.

Mūsdienu sociālā nozīme

Mūsdienās vārds "geto" tiek lietots gan konkrētā vēsturiskā nozīmē, gan metaforiski, aprakstot pilsētu rajonus, kuriem raksturīga:

• augsta nabadzības pakāpe;
• ierobežota piekļuve kvalitatīvai izglītībai, veselības aprūpei un darba iespējām;
• telpiska un sociāla koncentrācija noteiktām etniskām, rasu vai sociālām grupām;
• institucionāla diskriminācija, segregācija vai sliktas pilsētplānošanas sekas.

Cēloņi un sekas

Geto veidošanos mūsdienu pilsētvidē nosaka vairāki faktori, kas bieži darbojas kopā:

• ekonomiskās pārmaiņas — deindustralizācija, darba vietu zudums un ienākumu samazināšanās;
• nekustamā īpašuma tirgus un pieejamas mājokļu politikas trūkums;
• sociālā un etniskā diskriminācija, kas ierobežo grupu mobilitāti;
• teritoriāla segregošanās — gan spontāna, gan plānota (piem., segregācijas prakses, zemo ienākumu rajonu koncentrēšana);
• slikti savienota infrastruktūra un pakalpojumu trūkums (transports, veselība, izglītība).

Sekas ir plašas: pastāv lielāks risks veselības problēmām, zemas izglītības kvalitātes, noziedzības un sociālās atstumtības. Turklāt "getoizācija" uztur ciklus, kas padara izkļūšanu no nabadzības grūtāku nākamajām paaudzēm.

Valsts un sabiedrības risinājumi

Risinošas politikas parasti ietver kombināciju no:

• mājokļu politikas — pieejamu, kvalitatīvu un sociāli integrētu mājokļu veicināšana;
• ekonomiskām investīcijām — darba vietu radīšana, uzņēmējdarbības atbalsts un apmācības programmas;
• pakalpojumu pieejamības uzlabošanas — skolas, veselības aprūpe, sabiedriskais transports;
• antidiskriminācijas un sociālās iekļaušanas pasākumiem;
• kopienu iniciatīvām — vietējās līderības, kultūras un sociālo projektu atbalsts, kas stiprina sociālo kapitālu.

Valodas lietojums un stigmatizācija

Ir svarīgi atzīt, ka vārds "geto" var būt stigmatizējošs un ietvert vēsturiskas traumas — īpaši, ja to lieto nepilnīgi vai provokatīvi. Sociologi un politikas veidotāji bieži izvēlas precīzākus terminus (piemēram, "sociāli-ekonomiski dezavantēts rajons", "segregēts rajons"), ja mērķis ir analizēt struktūru cēloņus un risinājumus bez apzemojošas retoģijas.

Secinājums

Termins "geto" ietver gan konkrētu vēsturisku nozīmi, gan mūsdienu sociālu fenomenu. Lai gan vārda izcelsme ir diskutabla — kā rāda dažas valodas variācijas un etimoloģijas — būtiskākais ir saprast sistēmiskos apstākļus, kas rada telpisku un sociālu koncentrāciju, un meklēt ilgtspējīgus risinājumus, kas veicina iekļaušanu, vienlīdzīgas iespējas un kvalitatīvu dzīvi visiem pilsētas iedzīvotājiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda bija vārda "geto" sākotnējā nozīme?

J: Vai arī citās Eiropas pilsētās bija geto?

J: Ko tagad parasti apzīmē ar terminu "geto"?

J: Kur dzīvoja ebreji Venēcijā?

Kāds ir viens no iespējamiem vārda "geto" avotiem?

J: Ko nozīmē itāļu valodas vārds "borghetto"?

Vai termins "ghetto" tiek lietots, lai apzīmētu iekārojamus rajonus?

Meklēt pēc burta