Homosocialitāte

Homosociālisms ir socioloģijā lietots termins, kas apraksta viendzimuma attiecības, kuras pēc būtības nav romantiskas vai seksuālas. Šādas attiecības var saukt par draudzību, mentoringu vai citādi. Heterosociālisms ir pretējs jēdziens. Tas nozīmē, ka cilvēks dod priekšroku saskarsmei ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, neiekļaujot attiecībās romantiku vai seksu. Eve Sedgvika (Eve Sedgwick) šo terminu popularizēja, runājot par vīriešu homosociālo vēlmi, bet Žana Lipmane-Blūmena (Jean Lipman-Blumen) 1976. gadā homosociālismu definēja kā priekšroku sava dzimuma pārstāvjiem.

Piemēram, ciešas attiecības starp diviem vīriešiem (piemēram, Džordžs un Lenijs romānā "Par pelēm un cilvēkiem" (kā arī lielākā daļa šīs grāmatas varoņu) būtu homosociālas attiecības. To var attiecināt uz viendzimuma skolām, cietumiem, klosteriem, kā arī uz vienkāršu draudzību.

Attiecības var būt seksuālas, bet homosociālas attiecības var būt starp homoseksuāļiem, heteroseksuāļiem vai abiem.

To bieži lieto, lai aprakstītu viduslaiku bruņinieku vai jūrnieku vīriešu pasauli. Lai gan to var attiecināt gan uz vīriešiem, gan sievietēm, visbiežāk to lieto attiecībā uz vīriešiem.

Pierādījumi

Rose aptaujāja vīriešus un sievietes vecumā no 20 līdz 28 gadiem. Rose jautāja vīriešiem un sievietēm par to, ko viņi domā par viendzimuma un starpdzimuma draudzību. Gan vīrieši, gan sievietes deva priekšroku viena dzimuma draudzībai. Gan vīrieši, gan sievietes apgalvoja, ka attiecības starp viena dzimuma pārstāvjiem ir mazāk noderīgas un mazāk lojālas nekā viendzimuma draudzība. Tika konstatēts, ka arī draudzības veidošanās atšķiras starp viena dzimuma un viena dzimuma attiecībām.

Atkarībā no kultūras, ģimenes un sociālās struktūras ir konstatēts, ka viendzimuma preferences attīstās no 3 līdz 9 gadu vecumam. (LaFreniere, Strayer,& Gauthier, 1984; Jacklin& Maccoby, 1978; Harkness & Super, 1985) LaFreniere, Strayer un Gauthier (1984) veica trīs gadus ilgu pētījumu, kura laikā novēroja piecpadsmit vienaudžu grupas vecumā no 1 līdz 6 gadiem, kurā piedalījās 98 zēni un 93 meitenes. Pētot dzimumu segregāciju bērnībā, pētnieki konstatēja, ka segregācija pieaug līdz ar vecumu un ka lielākajai daļai Rietumu bērnu šīs preferences izpaužas aptuveni 3-4 gadu vecumā. Tomēr Harkensa un Super pētījumā atklājās, ka Kenijas bērniem līdz 6 līdz 9 gadu vecumam nav dzimuma preferenču attiecībā uz rotaļu biedriem. Pētnieki novēroja 152 Kenijas bērnus lauku apvidos un atklāja, ka šīs pārmaiņas nenotika, kamēr vecāku cerības un ierasto pienākumu izpilde nepieauga. "Tikai tas, kad un kā šāda dzimumu segregācija parādās, ir kopīgs indivīda un kultūras veidotās nišas produkts" (Harkness & Super, 1985).

Sociālā aizspriedumainība pret sava dzimuma pārstāvjiem var attīstīties jau agrīnā bērnībā. Pētījumos ir konstatēts, ka jau 3 vai 4 gadu vecumā bērni dod priekšroku sava dzimuma pārstāvjiem, nevis pretējā dzimuma pārstāvjiem (Bussey & Bandura, 1992). Tas nozīmē, ka jaunas meitenes dod priekšroku citām sievietēm (meitenēm un sievietēm), nevis vīriešiem (zēniem un vīriešiem). Identiski rezultāti ir arī attiecībā uz maziem zēniem. Arī Carol Martin (1989) konstatēja, ka 4,5 gadus veci zēni izteica ievērojami lielāku nepatiku pret meiteni, kas attēlota kā "tomboy", nekā pret zēnu, kas attēlots kā "sissy"; savukārt 8,5 gadus veci zēni izteica lielāku nepatiku pret zēnu, kas attēlots kā "sissy". Šī vecuma atšķirība liecina, ka jau 4 gadus veci bērni dod priekšroku savam dzimumam neatkarīgi no dzimumam neatbilstošas uzvedības. Tomēr aptuveni 8 gadu vecumā zēni sāk izrādīt vīriešu dzimumu nenovērtējošu sievišķīgu uzvedību. Ir arī pierādīts, ka 10-12 gadus veci bērni dod priekšroku viena dzimuma socializācijai. Tas nozīmē, ka meitenes deva priekšroku meitenēm, kas socializējās ar citām meitenēm, un zēniem patika zēni, kas socializējās ar citiem zēniem.

Seksuālā orientācija

Homosocialitāte pēc definīcijas nenozīmē ne heteroseksualitāti, ne homoseksualitāti. Piemēram, heteroseksuālu vīrieti, kurš dod priekšroku saskarsmei ar vīriešiem, var uzskatīt par homosociālu heteroseksuālistu. Šo terminu bieži lieto feministes, lai uzsvērtu vīriešu savstarpējās solidaritātes aspektus. Feministes identificē arī ciešu saikni starp sieviešu homosociālismu, feminismu un lesbiešu iekāri, un Audra Lorda (Audre Lorde) apgalvo, ka "īsta feministe darbojas ar lesbiešu apziņu neatkarīgi no tā, vai viņa kādreiz guļ ar sievietēm vai nē".

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir homosocialitāte?


A: Homosocialitāte ir viena dzimuma attiecības, kas pēc būtības nav romantiskas vai seksuālas, un tās var raksturot kā draudzību vai mentoringu.

J: Kas ir heterosociālisms?


A: Heterosociālisms ir homosociālismam pretējs, kas nozīmē, ka cilvēks dod priekšroku saskarsmei ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, neiesaistot attiecībās romantiku vai seksu.

J: Kas popularizēja terminu homosociālisms?


A: Terminu popularizēja Ieva Sedgvīka (Eve Sedgwick), runājot par vīriešu homosociālo vēlmi.

J: Kad Žana Lipmane-Blumena definēja homosociālismu?


A: Žana Lipmane-Blumena 1976. gadā definēja homosocialitāti kā vēlmi pēc sava dzimuma pārstāvjiem.

J: Kāds ir homosociālu attiecību piemērs?


A: Tuvas attiecības starp diviem vīriešiem, piemēram, starp Džordžu un Leniju grāmatā "Par pelēm un cilvēkiem", kas lielākajai daļai šīs grāmatas varoņu būtu homosociālas attiecības.

J: Vai homosociālas attiecības var būt seksuālas?


A: Jā, homosociālas attiecības var būt seksuālas, bet homosociālas attiecības var būt starp homoseksuāļiem, heteroseksuāļiem vai abiem.

J: Vai homosociālas attiecības attiecas tikai uz vīriešiem vai arī uz sievietēm?


A: Lai gan to var attiecināt gan uz vīriešiem, gan sievietēm, visbiežāk to lieto attiecībā uz vīriešiem.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3