Homosociālisms: definīcija, piemēri un vēsture
Homosociālisms ir socioloģijā lietots termins, kas apraksta viendzimuma attiecības, kuras pēc būtības nav romantiskas vai seksuālas. Šādas attiecības var saukt par draudzību, mentoringu vai citādi. Heterosociālisms ir pretējs jēdziens. Tas nozīmē, ka cilvēks dod priekšroku saskarsmei ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, neiekļaujot attiecībās romantiku vai seksu. Eve Sedgvika (Eve Sedgwick) šo terminu popularizēja, runājot par vīriešu homosociālo vēlmi, bet Žana Lipmane-Blūmena (Jean Lipman-Blumen) 1976. gadā homosociālismu definēja kā priekšroku sava dzimuma pārstāvjiem.
Piemēram, ciešas attiecības starp diviem vīriešiem (piemēram, Džordžs un Lenijs romānā "Par pelēm un cilvēkiem" (kā arī lielākā daļa šīs grāmatas varoņu) būtu homosociālas attiecības. To var attiecināt uz viendzimuma skolām, cietumiem, klosteriem, kā arī uz vienkāršu draudzību.
Attiecības var būt seksuālas, bet homosociālas attiecības var būt starp homoseksuāļiem, heteroseksuāļiem vai abiem.
To bieži lieto, lai aprakstītu viduslaiku bruņinieku vai jūrnieku vīriešu pasauli. Lai gan to var attiecināt gan uz vīriešiem, gan sievietēm, visbiežāk to lieto attiecībā uz vīriešiem.
Kas ir homosociālisms — precizējums
Homosociālisms apraksta sociālās saites starp vienas dzimuma personām, kas balstās uz savstarpēju atbalstu, draudzību, lojalitāti, mentorību vai kopīgām normām, nevis primāri uz romantiskām vai seksuālām attiecībām. Tas nav sinonīms homoseksualitātei — homosociālās attiecības var pastāvēt starp cilvēkiem ar dažādu seksuālo orientāciju.
Galvenās iezīmes un izpausmes
- Institucionālas telpas: skolas, armija, sporta komandas, uzņēmumu vadības struktūras un reliģiskas kopienas bieži veicina un uztur homosociālas attiecības.
- Tīklošanās un varas reprodukcija: homosociālie tīkli var palīdzēt amata kāpšanā, piešķirt piekļuvi resursiem un atbalstam profesionālajā vidē.
- Kultūras simbolika: literatūrā, mākslā un populārajā kultūrā homosociālās attiecības tiek attēlotas gan kā dziļa draudzība, gan kā hierarhiska lojalitāte (piem., bruņinieku brālība, jūrnieku draudzība).
- Normu un identitātes stiprināšana: homosociālisms var nostiprināt dzimuma lomas un normas, piemēram, veicinot „vīrišķības” ideālus vai noteiktu uzvedības standartu meitenēm/unormātīvām sievietēm.
Vēsture un teorētiskā attīstība
Terminu un tā interpretācijas attīstīja pētnieki dažādās disciplīnās. Kritiskajā teorijā un ģendera studijās svarīgu lomu spēlēja Eve Kosofsky Sedgwick, kura savā darbā Between Men: English Literature and Male Homosocial Desire (1985) analizēja, kā literatūra atklāj un strukturē vīriešu homosociālo vēlmi un attiecības. Savukārt socioloģiskajā literatūrā Žana Lipmane‑Blūmena (Jean Lipman‑Blumen) 1970. gadu pētījumi palīdzēja definēt homosociālās preferences sociālpsiholoģiskā kontekstā.
Piemēri praksē
- Literatūra un kino: mīlestības nav, bet dziļas draudzības vai saistības starp vienas dzimuma varoņiem (piem., klasiski stāsti par ceļabiedriem, militāru brālību u.c.).
- Izglītība un sporta komandas: internātskolas, sporta klubos veidotās saites, kuras ir orientētas uz kopīgu identitāti un solidaritāti.
- Bizness un politika: “veco puišu klubi”, darba vietas neformālie tīkli, kuros tiek doti padomi, rekomendācijas un atbalsts kolēģiem no tā paša dzimuma.
Kā atšķiras no homoseksualitātes
Homosociālisms apraksta attiecību sociālo formu (kā cilvēki organizē savas sociālās saites), kamēr homoseksualitāte — tas ir cilvēka seksuālās orientācijas aspekts. Homosociālās attiecības var būt gan starp heteroseksuāļiem, gan homoseksuāļiem; tās fokusējas uz dominējošajām sociālajām saitēm starp vienas dzimuma cilvēkiem, nevis uz seksuālo pievilcību kā tādu.
Kritika un ierobežojumi
- Stereotipu reiķināšana: dažkārt homosociālisms tiek pārāk grobi sasaistīts ar toksisku vīrišķību, ignorējot dažādie izpausmes veidus un sieviešu homosociālās attiecības.
- Bināras pieejas ierobežojums: koncentrēšanās uz vīriešu homosociālo pasauli var novērst uzmanību no daudzveidīgas dzimumu un seksuālās identitātes pieredzes.
- Intersekcionālais aspekts: homosociālās attiecības mijiedarbojas ar šķiru, rasi, etnicitāti un citiem identitātes aspektiem, un to nevar vienkārši izskaidrot tikai ar dzimumu.
Mūsdienu nozīme
Analizējot mūsdienu darba tirgu, politiku un mediju vidi, pētnieki bieži skata homosociālās struktūras, lai saprastu, kā veidojas varas tīkli un kā tie ietekmē iespējas un nevienlīdzību. Homosociālisms ir nozīmīgs jēdziens gan teorētiskai diskusijai par dzimumu un varu, gan arī praktiskai izpratnei par to, kā veidojas neformālas privilēģijas un piekļuve resursiem.
Ieteikumi tālākai lasīšanai
- E. K. Sedgwick — Between Men: English Literature and Male Homosocial Desire (1985)
- J. Lipman‑Blumen — pētījumi par sociālajām saitēm un homosociālismu (1970. gadi)
- Darbi par dzimumu un varu (piem., Michael Kimmel, Raewyn Connell u.c.)
Homosociālisms ir plašs un daudzslāņains jēdziens — to lieto, lai aprakstītu gan privātas draudzības, gan institucionālas saites un varas tīklojumu. Pētot šīs parādības, ir svarīgi atšķirt sociālās saites no seksuālās orientācijas un ņemt vērā intersekcionālos faktorus, kas ietekmē, kur un kā homosociālisms izpaužas.
Pierādījumi
Rose aptaujāja vīriešus un sievietes vecumā no 20 līdz 28 gadiem. Rose jautāja vīriešiem un sievietēm par to, ko viņi domā par viendzimuma un starpdzimuma draudzību. Gan vīrieši, gan sievietes deva priekšroku viena dzimuma draudzībai. Gan vīrieši, gan sievietes apgalvoja, ka attiecības starp viena dzimuma pārstāvjiem ir mazāk noderīgas un mazāk lojālas nekā viendzimuma draudzība. Tika konstatēts, ka arī draudzības veidošanās atšķiras starp viena dzimuma un viena dzimuma attiecībām.
Atkarībā no kultūras, ģimenes un sociālās struktūras ir konstatēts, ka viendzimuma preferences attīstās no 3 līdz 9 gadu vecumam. (LaFreniere, Strayer,& Gauthier, 1984; Jacklin& Maccoby, 1978; Harkness & Super, 1985) LaFreniere, Strayer un Gauthier (1984) veica trīs gadus ilgu pētījumu, kura laikā novēroja piecpadsmit vienaudžu grupas vecumā no 1 līdz 6 gadiem, kurā piedalījās 98 zēni un 93 meitenes. Pētot dzimumu segregāciju bērnībā, pētnieki konstatēja, ka segregācija pieaug līdz ar vecumu un ka lielākajai daļai Rietumu bērnu šīs preferences izpaužas aptuveni 3-4 gadu vecumā. Tomēr Harkensa un Super pētījumā atklājās, ka Kenijas bērniem līdz 6 līdz 9 gadu vecumam nav dzimuma preferenču attiecībā uz rotaļu biedriem. Pētnieki novēroja 152 Kenijas bērnus lauku apvidos un atklāja, ka šīs pārmaiņas nenotika, kamēr vecāku cerības un ierasto pienākumu izpilde nepieauga. "Tikai tas, kad un kā šāda dzimumu segregācija parādās, ir kopīgs indivīda un kultūras veidotās nišas produkts" (Harkness & Super, 1985).
Sociālā aizspriedumainība pret sava dzimuma pārstāvjiem var attīstīties jau agrīnā bērnībā. Pētījumos ir konstatēts, ka jau 3 vai 4 gadu vecumā bērni dod priekšroku sava dzimuma pārstāvjiem, nevis pretējā dzimuma pārstāvjiem (Bussey & Bandura, 1992). Tas nozīmē, ka jaunas meitenes dod priekšroku citām sievietēm (meitenēm un sievietēm), nevis vīriešiem (zēniem un vīriešiem). Identiski rezultāti ir arī attiecībā uz maziem zēniem. Arī Carol Martin (1989) konstatēja, ka 4,5 gadus veci zēni izteica ievērojami lielāku nepatiku pret meiteni, kas attēlota kā "tomboy", nekā pret zēnu, kas attēlots kā "sissy"; savukārt 8,5 gadus veci zēni izteica lielāku nepatiku pret zēnu, kas attēlots kā "sissy". Šī vecuma atšķirība liecina, ka jau 4 gadus veci bērni dod priekšroku savam dzimumam neatkarīgi no dzimumam neatbilstošas uzvedības. Tomēr aptuveni 8 gadu vecumā zēni sāk izrādīt vīriešu dzimumu nenovērtējošu sievišķīgu uzvedību. Ir arī pierādīts, ka 10-12 gadus veci bērni dod priekšroku viena dzimuma socializācijai. Tas nozīmē, ka meitenes deva priekšroku meitenēm, kas socializējās ar citām meitenēm, un zēniem patika zēni, kas socializējās ar citiem zēniem.
Seksuālā orientācija
Homosocialitāte pēc definīcijas nenozīmē ne heteroseksualitāti, ne homoseksualitāti. Piemēram, heteroseksuālu vīrieti, kurš dod priekšroku saskarsmei ar vīriešiem, var uzskatīt par homosociālu heteroseksuālistu. Šo terminu bieži lieto feministes, lai uzsvērtu vīriešu savstarpējās solidaritātes aspektus. Feministes identificē arī ciešu saikni starp sieviešu homosociālismu, feminismu un lesbiešu iekāri, un Audra Lorda (Audre Lorde) apgalvo, ka "īsta feministe darbojas ar lesbiešu apziņu neatkarīgi no tā, vai viņa kādreiz guļ ar sievietēm vai nē".
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir homosocialitāte?
A: Homosocialitāte ir viena dzimuma attiecības, kas pēc būtības nav romantiskas vai seksuālas, un tās var raksturot kā draudzību vai mentoringu.
J: Kas ir heterosociālisms?
A: Heterosociālisms ir homosociālismam pretējs, kas nozīmē, ka cilvēks dod priekšroku saskarsmei ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, neiesaistot attiecībās romantiku vai seksu.
J: Kas popularizēja terminu homosociālisms?
A: Terminu popularizēja Ieva Sedgvīka (Eve Sedgwick), runājot par vīriešu homosociālo vēlmi.
J: Kad Žana Lipmane-Blumena definēja homosociālismu?
A: Žana Lipmane-Blumena 1976. gadā definēja homosocialitāti kā vēlmi pēc sava dzimuma pārstāvjiem.
J: Kāds ir homosociālu attiecību piemērs?
A: Tuvas attiecības starp diviem vīriešiem, piemēram, starp Džordžu un Leniju grāmatā "Par pelēm un cilvēkiem", kas lielākajai daļai šīs grāmatas varoņu būtu homosociālas attiecības.
J: Vai homosociālas attiecības var būt seksuālas?
A: Jā, homosociālas attiecības var būt seksuālas, bet homosociālas attiecības var būt starp homoseksuāļiem, heteroseksuāļiem vai abiem.
J: Vai homosociālas attiecības attiecas tikai uz vīriešiem vai arī uz sievietēm?
A: Lai gan to var attiecināt gan uz vīriešiem, gan sievietēm, visbiežāk to lieto attiecībā uz vīriešiem.
