Džona Steinbeka "Par pelēm un cilvēkiem" (1937) — sižets, tēmas, strīdi
Džona Steinbeka "Par pelēm un cilvēkiem" (1937) — detalizēts sižets, tēmu analīze un strīdu apskats par rasi, morāli, vardarbību un literāro nozīmi.
"Par pelēm un cilvēkiem" (Of Mice and Men) ir Džona Steinbeka novela (īss romāns). Tā tika publicēta 1937. gadā. Stāsts ir traģēdija par diviem rančo strādniekiem Džordžu Miltonu un Leniju Smalu. Tā darbība norisinās 20. gadsimta 30. gados Kalifornijā, Amerikas Savienotajās Valstīs.
Grāmatas pamatā ir Steinbeka rančo strādnieka pieredze. Grāmatas nosaukums ir aizgūts no Roberta Bērnsa dzejoļa "Pelei". Kad novele tika publicēta, tā bija ļoti populāra un kļuva par bestselleru. To izvēlējās Mēneša grāmatu klubs. Grāmata "Par pelēm un cilvēkiem" bieži tiek aizliegta skolās sliktas valodas, rasisma, apšaubāmas morāles un vardarbības dēļ. Tā ir iekļauta Amerikas Bibliotēku asociācijas 21. gadsimta visvairāk apstrīdēto grāmatu sarakstā.
Sižeta kopsavilkums
Novele sākas pie upes netālu no rančo, kur pagaidu strādnieki Džordžs Miltons un Lenijs Smals apmetas pirms darba sākuma. Džordžs ir asprātīgs, rūpīgs vīrietis, bet Lenijs — fiziski spēcīgs, tomēr garīgi attīstības traucējumu dēļ bērnišķīgs un nespējīgi saprast sekas saviem darbiem. Abi dalās sapnī par sava zemes pleķīša iegādi, kur varētu dzīvot neatkarīgi un audzēt trušus — sapnis, kas viņiem dod cerību un kopības sajūtu.
Pievienojoties rančo darbam, viņi iepazīstas ar citiem strādniekiem: veco sargu Kebiju Kadiju (Candy), rasiski diskriminēto Kubas kalpu Kruksu (Crooks), iebildīgo saimnieka dēlu Kūrliju (Curley) un viņa provokatīvo sievu (Curley’s wife). Konflikti pastiprinās, kad Lenija nejauši nogalina suni (notikums, kas atspoguļo skarbu realitāti un līdzjūtību) un vēlāk, pārbīdoties un mēģinot pieskarties sievietes matiem, viņa spēks izraisa traģēdiju — Kūrlija sieva nomirst. Zinot, ka par notikušo Lenijam draud brutāla atriebība, Džordžs, saprotot, ka Lenijs netiks saprasts un tiks nežēlīgi sodīts, pieņem sāpīgu lēmumu noslēgt viņa dzīvi žēlsirdīgā veidā, pirms to paspēs izdarīt citi.
Galvenās tēmas
- Amerikāņu sapnis: Džordža un Lenija vēlme pēc sava zemes pleķīša simbolizē cerību uz neatkarību un drošību, kas kļūst nepiepildāma sociālo un ekonomisko apstākļu dēļ.
- Draudzība un vientulība: Novele akcentē cilvēku savstarpējo atkarību — Džordža un Lenija draudzība ir pretstats atomizētajai sabiedrībai, kur raksturīga ieslodzītība un vientulība (sevišķi redzama Kebija un Kruksa attiecībās).
- Varas attiecības un sociālā netaisnība: Stāsts atklāj varas dinamikas — gan klasiskās (bagātie pret varoņiem), gan personiskās (Kūrlija agresija pret vājiem), kā arī rasismu un vecuma diskrimināciju.
- Morāles dilemmas un žēlsirdība: Džordža lēmums beigt Lenija dzīvi liek lasītājam izvērtēt ētikas jautājumus — kad žēlsirdības nolūkos var noteikt kāda likteni?
- Liktenis un nepārvaramas vājības: Personāžu likteņi šķiet neizbēgami; Lenija impulsivitāte, Kauklijas ierobežotās iespējas un sabiedrības spiediens noved pie traģēdijas.
Personāži (galvenie)
- Džordžs Miltons: Aizsargājošs, pragmatisks; viņš rūpējas par Leniju un sapņo par labāku nākotni.
- Lenijs Smals: Fiziski spēcīgs, garīgi neaizsargāts; viņa bērnišķīgā uztvere un nespēja kontrolēt spēku rada bīstamas situācijas.
- Kebijs (Candy): Vecs rančo darbinieks, kurš baidās no bezjēdzīgas atstāšanas un vēlas pievienoties Džordža un Lenija sapnim.
- Kruks (Crooks): Rasisma dēļ izolēts melnādainais zirgu kopējs; viņš atspoguļo rasu nevienlīdzību un dziļu vientulību.
- Kūrlijs un viņa sieva: Kūrlijs ir nelabvēlīgs, meklē vardarbību; viņa sieva ir vientuļa, nepamanīta sieviete, kas meklē uzmanību, viņas stāsts noved pie traģēdijas.
Stila un struktūras iezīmes
Novele rakstīta kodolīgā, dramatiski strukturētā stilā — teksts veidots kā sešas ainas, kas vairāk atgādina lugas uzbūvi, ar daudz dialogiem un skaidri aprakstītām ainām. Steinbeks izmanto reālistisku valodu un attēlo ikdienas darba vidi, radot spēcīgu atmosfēru un sociālo kontekstu, kurā personāžu rīcība kļūst saprotama, ja ne attaisnojama.
Kontroversijas un cenzūra
Kā minēts iepriekš, "Par pelēm un cilvēkiem" bieži nonāk cenzūras un diskusiju objektā. Grāmata tiek kritizēta par sliktas valodas lietošanu, par rasismu (sevišķi Kruksa attēlojums) un par vardarbības un seksuālā rakstura motīvu attēlojumu. Konflikti par grāmatas izmantošanu skolās ir pastāvējuši kopš tās publicēšanas — tomēr daudzi pedagogi norāda, ka romāns ir svarīgs mācību līdzeklis, jo skaidri attēlo 20. gs. 30. gadu sociālās realitātes un mudina diskutēt par ētiku, empātiju un cilvēktiesībām.
Vēsturisks konteksts un izcelsme
Stīnbeka personīgā pieredze kā rančo darbiniekam ir būtisks romāna avots; viņš pazina migrējošo darbaļu ikdienu, ekonomiskās grūtības un vientulību Lielās depresijas laikā. Nosaukums aizgūts no Roberta Bērnsa dzejoļa "Pelei", kurā ir frāze par cilvēka plāniem, kas var tikt sabojāti — šis motīvs atbilst romāna būtībai: cilvēku sapņi bieži tiek iznīcināti negaidītos apstākļos.
Uztvere, ietekme un adaptācijas
Novele ātri kļuva par bestselleru un palika populāra lasītāju vidū, kā arī tika pielāgota teātrim un kino. Jau 1937. gadā Steinbeks pats pārvērta darbu lugai, un 1939. gadā tika uzņemta filma. Vēlāk ir radušās jaunas ekranizācijas, radio un teātra versijas, kas pastiprināja darba ietekmi uz amerikāņu literatūru un kultūru kopumā. Literārā aprindās darbs tiek vērtēts kā izcilas sociālās realitātes un cilvēciskās traģēdijas atainojums.
Vai lasīt?
"Par pelēm un cilvēkiem" ir īss, intensīvs darbs, kas bieži tiek iekļauts mācību programmās tieši savas saspringtās sižeta struktūras, spilgto tēlu un daudzslāņainā tematisma dēļ. Lasītājiem, kuri vēlas izprast Lielās depresijas laikmeta noskaņu, cilvēku attiecību sarežģījumus un ētiskās dilemas, grāmata nodrošina piekļuvi būtiskiem literāriem un sociāliem jautājumiem, kas joprojām ir aktuāli.
Rakstzīmes
- Lenijs Mazais - galvenais varonis, kuram patīk mīkstas, skaistas lietas, piemēram, peles. Dažkārt Lenijs nokļūst nepatikšanās, un viņam ir nepieciešams, lai kāds par viņu parūpētos.
- Džordžs Miltons - otrs galvenais varonis - rūpējas par Leniju kā par brāli. Lenijs apgrūtina Džordža dzīvi. Kad Lenijs nokļūst nelaimē fermā, Džordžam ir jāizlemj, kā viņam palīdzēt. Lennijs nejauši nobiedē sievieti, un Džordžs nolemj, ka viņam jāglābj Lennijs, pirms citi strādnieki var viņus nogalināt.
- Kērlijs - priekšnieka dēls, ļauns vīrs, kurš ir tikko precējies. Viņš ir ļoti greizsirdīgs un aizsargā savu sievu. Viņam uzreiz nepatīk Lenijs.
- Slim - garš vīrietis, kas ir jērkliņu ādas novilcējs, kurš vada mūļu komandu, un visi ņem viņa viedokli pie sirds. Viņš ir vienīgais cilvēks, kuru Kērlijs ciena.
- Candy - pazīstams arī kā "šūpuļotājs", ir vecs vīrs ar vienu roku. Kendijs arī piedāvā strādāt Lenijam un Džordžam, ja un kad viņi iegūs savu zemi.
- Tante Klāra - kura rūpējās par Leniju. Viņa ir mirusi pirms stāsta sākuma. Viņa ir otrā plāna personāžs, kas tiek pieminēts stāstā, bet nav īpaši nozīmīgs.
- Krāpnieks - stallīša darbinieks, saukts par staltbriezi. Viņš ir vienīgais afroamerikānis fermā, un pārējie strādnieki viņu diskriminē. Viņam ir jāguļ vienam. Viņu ir notriecis zirgs, un viņam ir sāpīgi savainota mugura.
- Kērlija sieva - vientuļā un koķetējošā "skārleta sieviete" - ir vienīgais stāsta varonis bez vārda. Tas parāda viņas nozīmi stāstā: Steinbeks teica, ka viņa ir "karsta".
- Karlsons - ciniskais rančo darbinieks, kas kalpo kā piemērs tam, kurš ir kļuvis "ļauns". Viņš arī pārliecina Kendiju ļaut viņam nogalināt Kendijas suni, kas kalpo kā svarīgs sižeta elements noveles nobeigumā.
Tēmas
"Par pelēm un cilvēkiem" ir stāsts par draudzību un vientulību. Tas stāsta arī par amerikāņu sapni - cerību, ka Amerikā ikviens var kļūt bagāts vai slavens, ja smagi strādā.
Filmas
Pēc romāna "Par pelēm un cilvēkiem" vairākas reizes tika uzņemta filma, pirmo reizi 1939. gadā, tikai divus gadus pēc romāna iznākšanas. Šajā versijā filmā "Par pelēm un cilvēkiem" galvenās lomas atveidoja Lon Chaney Jr. kā Lenijs, Burgess Meredith kā Džordžs, un filmas režisors bija Lewis Milestone. Tā tika nominēta četrām Oskara balvām. 1981. gadā filma tika pārtapusi televīzijas filmā. Šajā versijā galvenās lomas atveidoja Rendijs Kveids (Randy Quaid) kā Lenijs, Roberts Bleiks (Robert Blake) kā Džordžs, Teds Nīlijs (Ted Neeley) kā Kērlijs, un to režisēja Rēza Bādijs. Filmas Of Mice and Men jaunāko versiju (1992) režisēja Garijs Siniss (kurš arī atveidoja Džordža lomu). Viņš tika nominēts Kannu Zelta palmas zaram. Lenija lomu atveidoja Džons Malkovičs. Abi vīrieši bija spēlējuši šīs lomas uz skatuves 1980. gadā Steppenvolfa teātra kompānijas iestudējumā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir "Par pelēm un vīriešiem"?
A: "Par pelēm un cilvēkiem" (Of Mice and Men) ir Džona Steinbeka (John Steinbeck) sarakstīta novela par diviem rančo strādniekiem Džordžu Miltonu (George Milton) un Leniju Smalu (Lennie Small).
Q: Kad tika publicēta grāmata Of Mice and Men?
A: "Par pelēm un cilvēkiem" tika publicēta 1937. gadā.
J: Kur notiek romāna "Par pelēm un cilvēkiem" darbība?
A: "Par pelēm un cilvēkiem" darbība norisinās Kalifornijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, 20. gadsimta 30. gados.
J: Kas iedvesmoja Džonu Steinbeku uzrakstīt grāmatu "Par pelēm un cilvēkiem"?
A: "Par pelēm un cilvēkiem" ir balstīta uz Steinbeka pieredzi, kas gūta, strādājot rančo.
J: Kāda nozīme ir nosaukumam "Par pelēm un cilvēkiem"?
A: Grāmatas nosaukums ir aizgūts no Roberta Bērnsa dzejoļa "Pelei".
Jautājums: Kāpēc "Par pelēm un cilvēkiem" bieži tiek aizliegta skolās?
A: Grāmata "Par pelēm un cilvēkiem" bieži tiek aizliegta skolās sliktas valodas, rasisma, apšaubāmas morāles un vardarbības dēļ.
J: Kāda ir grāmatas Of Mice and Men nozīme?
A: "Par pelēm un cilvēkiem" bija ļoti populāra, un tā kļuva par bestselleru. To izvēlējās Mēneša grāmatu klubs. Tā iekļauta arī Amerikas Bibliotēku asociācijas 21. gadsimta izaicinošāko grāmatu sarakstā.
Meklēt