Issei — pirmās paaudzes japāņu imigranti Amerikas kontinentos

Issei — stāsts par pirmajiem japāņu imigrantiem Amerikas kontinentos: vēsture, kultūra un izaicinājumi, kas veidoja Nisei un Sansei identitāti.

Issei (一世, burtiski "pirmā paaudze") ir japāņu valodas termins, ko lieto Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīs, lai nosauktu japāņus, kuri imigrējuši no Japānas. Emigrantus vai imigrantus, kas dzimuši Japānā, sauc par Issei, bet viņu bērnus, kas dzimuši jaunajā valstī, sauc par Nisei (otrā paaudze). Issei mazbērnus sauc par Sansei (trešā paaudze).

Issei raksturs un unikalitāte ir atpazīstama tās sociālajā vēsturē.

Vēsturisks konteksts un migrācijas iemesli

Pirmie plašāki japāņu emigrācijas viļņi uz Ameriku sākās 19. gadsimta beigās un turpinājās līdz 20. gadsimta pirmajai pusei. Galvenie iemesli bija ekonomiskās iespējas ārzemēs, zemes trūkums, lauksaimniecības grūtības un politiskās pārmaiņas Japānā (Meidži perioda modernizācija). Daļa Issei devās meklēt darbu čuguna rūpniecībā, dzelzceļu būvē, cukurniedru un kafijas plantācijās, citviet — nodarbojās ar mazo uzņēmējdarbību un lauksaimniecību.

Mītnes vietas Amerikā

Jaunajām kopienām bija dažādas galvenās mītnes:

• ASV (kontinentālā daļa un Havaju salas) — Japānas bēgļi un darba migranti bieži ieradās Rietumkrastā; daudzi strādāja lauksaimniecībā, uz celtniecības objektiem un kā mājsaimniecības darbinieki.
• Kanāda — japāņu kopienas izveidojās galvenokārt Britu Kolumbijā, kur Issei nodarbojās zvejniecībā, lauksaimniecībā un mazumtirdzniecībā.
• Brazīlija — 1908. gadā sākās organizēta imigrācija (piem., kuģis Kasato Maru), un Brazīlija kļuva par lielāko japāņu diasporas centru Dienvidamerikā; Issei strādāja kafijas plantācijās un vēlāk kļuva par zemniekiem un uzņēmējiem.
• Peru, Argentīna un citas Dienvidamerikas valstis — šajās valstīs japāņu kopienas bija mazākas, taču arī tur Issei ietekmēja lauksaimniecību, tirdzniecību un sabiedrisko dzīvi.

Sociālā dzīve, identitāte un institūcijas

Issei veidoja kopienas, uzturot saikni ar japāņu valodu, tradīcijām un reliģiskajām praksēm. Bieži tika dibinātas kopienu biedrības, reliģiskas organizācijas (budisma templi, šinto svētnīcas), valodas skolas un laikraksti japāņu valodā. Šīs institūcijas palīdzēja saglabāt kultūras mantojumu, sniedza praktisku atbalstu imigrantiem un bija saikne starp vecāku paaudzi un vietējo sabiedrību.

Diskriminācija, tiesiskie ierobežojumi un kara laika represijas

Issei bieži saskārās ar diskrimināciju un juridiskiem ierobežojumiem. ASV un Kanādas imigrācijas likumi 20. gadsimta sākumā stingri ierobežoja ģeneralizētu ieceļošanu no Japānas (piemēram, ASV "Gentlemen's Agreement" 1907–1908 un vēlāk 1924. gada imigrācijas ierobežojumi). Viens no smagākajiem laika posmiem bija Otrā pasaules kara periods: pēc Japānas uzbrukuma Perlamutrai 1941. gadā daudzi japāņu izcelsmes iedzīvotāji ASV tika piespiedu kārtā internēti (Executive Order 9066), zaudējot mājas un īpašumus, un līdzīgi notikumi skāra japāņu kopienas Kanādā.

Paaudžu atšķirības un asimilācija

Issei parasti saglabāja japāņu pilsonību (vairumā gadījumu) un runāja japāniski; viņu dzīvesveids bieži bija orientēts uz japāņu tradīciju uzturēšanu. Viņu bērni — Nisei — pieauga divkultūru vidē, bieži bija divvalodīgi un vairāk integrējās vietējā sabiedrībā. Trešā paaudze — Sansei — parasti bija vēl vairāk asimilēta, bieži runāja galvenokārt valstī dominējošo valodu un mēdza izjaukt daļu no tiešās saiknes ar Japānu.

Mantojums un ietekme

Issei nāca ar prasmi, darba ētiku un kultūras tradīcijām, kas ietekmēja vietējo lauksaimniecību, uzņēmējdarbību, ēdienkarti un kultūras daudzveidību Amerikā. Viņu pieredze — panākumi, grūtības un cīņa par pilsoņu tiesībām — ir nozīmīga gan vēstures, gan mūsdienu minoritāšu tiesību izpratnē. Pēc kara vairākās valstīs tika sākta atzīšana un kompensācijas procesu (piem., ASV pilsoņu tiesību atzīšana un kompensācijas pasākumi 20. gadsimta beigās), kas daļēji atspoguļo valsts attieksmes maiņu pret agrākajiem pārkāpumiem.

Studijas par Issei dzīvi sniedz ieskatu migrācijas dinamikā, adaptācijā un identitātes maiņā paaudžu gaitā, līdz ar to šo terminu lieto ne tikai etniskai identifikācijai, bet arī sociālkulturālas vēstures analīzei.

Vēsture

Pirmā organizētā japāņu emigrantu grupa Meksikā apmetās 1897. gadā.

Imigrācija uz Brazīliju sākās 1908. gadā. Mūsdienās issei izveidotā kopiena ir kļuvusi par lielāko japāņu emigrantu kopienu ārpus Japānas, kurā ir aptuveni 1,5 miljoni brazīliešu. Citi issei ir apmetušies uz dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Peru.

20. gadsimta 30. gados sāka plaši lietot terminu issei. Šis vārds aizstāja terminu "imigrants" (ijusha). Šīs izmaiņas lietojumā atspoguļoja to, kā Issei skatījās uz sevi. Apzīmējums Issei ietvēra arī ideju par piederību jaunajai valstij. Citi apzīmējumi, piemēram, Nisei, tika veidoti pēc šī Issei parauga vai šablona.

Pirmie japāņu un brazīliešu (Nipo-brasileiros) imigranti ierodas uz kuģa Kassato Maru 1908. gadā. Viņi sevi dēvēja par Issei.

Meklēt pēc burta