Kas ir plurālistiskā nezināšana? Definīcija, cēloņi un piemēri

Uzzini, kas ir plurālistiskā nezināšana: definīcija, cēloņi un reāli piemēri, kā atpazīt un pārvarēt grupas domāšanas maldu.

Daudzskaitlīga ignorance jeb plurālistiskā ignorance ir termins, ar ko apzīmē situāciju, kad lielākā daļa grupas locekļu privāti noraida kādu normu, bet tajā pašā laikā kļūdaini pieņem, ka lielākā daļa pārējo to pieņem. Šis termins apraksta situāciju, kurā "neviens netic, bet visi domā, ka visi tic".

Kas to izraisa?

Plurālistiskās nezināšanas pamatā ir kļūdains uztveres modelis par citu cilvēku uzskatiem un rīcību. Galvenie cēloņi ir:

• Trūkstoša informācija: indivīdiem nav pieejama pilnīga vai uzticama informācija par citu viedokļiem vai rīcību.
• Sociālā vēlme iederēties: cilvēki sliecas slēpt atšķirīgus uzskatus, lai izvairītos no konfliktiem vai atmestības.
• Atbildības difūzija: grupā cilvēki gaida, ka kāds cits izrādīs iniciatīvu vai paudīs viedokli, un tā rodas klusums.
• Normu signāli: ārējie rādītāji (piem., publiski izteiktie komentāri, pieklājības frāzes) var maldināt par patiesajiem uzskatiem.
• Sociālā tīkla struktūra: informācijas plūsma un kontakti tīklā var pastiprināt kļūdainas pārliecības par to, kas ir "normāli" — īpaši, ja informācija tiek apkopota vai filtrēta. Piemēram, sociālā tīkla struktūra var veicināt vienpusīgu vēstījumu vai iespējamās maldīgas normas uztveri.

Piemēri ikdienā

• Klases klusēšana: skolēni nevienam nepaziņo, ka nesaprot tēmu, jo domā, ka visi pārējie saprot — patiesībā daudziem ir tāpat.
• Darba sanāksmes: darbinieki nepauž iebildumus pret plānu, jo uzskata, ka vadība un kolēģi to atbalsta, lai gan daudzi slepus nepiekrīt.
• Studentu alkohola lietošana: pētījumi (piem., Prentice & Miller, 1993) ir parādījuši, ka studentu tēma par alkohola lietošanu bieži tiek pārspīlēta — studenti domā, ka citi dzer vairāk, nekā tas ir patiesībā.
• Palīdzība ārkārtas situācijās: Darley un Latané (1968) eksperimenti parādīja, ka cilvēki retāk iesaistās, ja apkārt ir citi novērotāji — katrs gaida, ka kāds cits palīdzēs.
• Sabiedriskās politikas attieksme: cilvēki var klusēt par iebildumiem pret noteiktu politiku, ja domā, ka sabiedrība atbalsta šo politiku, tādējādi nostiprinot šo maldīgo priekšstatu.

Sekas un riski

Plurālistiskā nezināšana var uzturēt un pastiprināt kaitīgas vai bīstamas normas, samazināt kritisko diskusiju, kavēt problēmu risināšanu un veicināt sociālo atstatumu. Tā var novest pie kolektīviem lēmumiem, kas neatbilst reālajām vēlmēm vai interesēm.

Kā novērst vai mazināt plurālistisko nezināšanu?

Ir vairāki praktiski soļi, ko var veikt gan individuāli, gan organizācijās:

• Veicināt atklātu komunikāciju: radīt drošu vidi, kurā atšķirīgi viedokļi tiek gaidīti un cienīti.
• Anketēšana un anonīma atgriezeniskā saite: anonīmas aptaujas var atklāt patiesos uzskatus bez sociālā spiediena efekta.
• Līderu rīcība: autoritatīvi vai redzami līderi, kas pauž atšķirīgus viedokļus, var dot signālu, ka nav bīstami būt pretējam vairākumam.
• Skaidras normu komunikācijas: regulāra un caurspīdīga informēšana par to, kas patiesi ir grupas nostāja un kādi vēlamie standarti.
• Izglītība un apziņas celšana: informēt cilvēkus par plurālistiskās nezināšanas mehānismiem, lai viņi vieglāk atpazītu šo parādību.
• Izmantošana tehnoloģijās: sociālo tīklu un iekšējo komunikācijas rīku pielāgošana, lai atklātu reālos viedokļus (piem., anonīma balsošana, viedokļu apkopošana).

Kopsavilkums

Plurālistiskā nezināšana ir izplatīta sociāla parādība, kas rodas no kļūdainas priekšstata par citu uzskatiem. Tā var radīt virkni negatīvu seku gan individuālā, gan kolektīvā līmenī. Atklāta komunikācija, anonīma datu vākšana un līderu rīcība ir praktiski instrumenti, kas palīdz mazināt šo problēmu un veicināt, lai grupas lēmumi labāk atbilstu to patiesajām vēlmēm.

Meklēt pēc burta