Viltus vienprātības efekts — kognitīvs aizspriedums: definīcija un piemēri
Uzzini, kas ir viltus vienprātības efekts — kognitīvs aizspriedums, kā tas ietekmē lēmumus un attiecības, ar skaidriem piemēriem un padomiem, kā to atpazīt.
Viltus vienprātība jeb viltus vienprātības efekts ir tendence cilvēkiem pieņemt, ka visi citi domā tāpat kā viņi. Tas ir kognitīvs aizspriedums, kad cilvēks pārvērtē citu cilvēku "piekrišanas pakāpi". Citiem vārdiem sakot, cilvēki mēdz domāt, ka citi viņiem piekrīt. Lielākoties cilvēks domā, ka viņa paša attieksme, uzskati, vērtības un ieradumi ir vispiemērotākie. Patiesībā personas domām var nepiekrist citi.
Kas tas ir un kā tas darbojas
Viltus vienprātība rodas no vairākiem psiholoģiskiem mehānismiem, piemēram, sociālās projekcijas (domāšana, ka citi ir līdzīgi mums), pieejamības heuristikas (mēs spriežam pēc informācijas, kas viegli nāk prātā) un parauga kļūdas (mēs domājam, ka mūsu draugu vai paziņu loks ir reprezentatīvs plašākai sabiedrībai). Cilvēkiem ir tendence lietot savu pieredzi kā "standartu", tādēļ viņi pārvērtē, cik plaši izplatīts ir viņu viedoklis.
Piemēri
- Darba sapulcē vienīgais, kas iebilst pret projektu, var domāt, ka lielākā daļa kolēģu viņam piekrīt — taču daudziem var būt bail izteikties publiski.
- Sociālajos tīklos var šķist, ka populārs ieraksts atspoguļo vispārēju viedokli, jo redzamie komentāri un atbalsts rodas no līdzīgi domājošiem lietotājiem.
- Cilvēks, kurš smēķē, var uzskatīt, ka tā dara lielākā daļa viņa vecuma grupas, jo viņa paziņu lokā smēķētāji ir bieži.
- Politikā viltus vienprātība var novest pie pārvērtētas pārliecības par vēlētāju atbalstu, īpaši ja informācijas avoti ir vienā virzienā.
Saistība ar plurālistisku nezināšanu
Vēl viens efekts, kas var rasties maldīgas vienprātības gadījumā, tiek saukts par plurālistisku nezināšanu. Plurālistiskās nezināšanas gadījumā cilvēki publiski atbalsta kādu normu vai pārliecību, lai gan patiesībā uzskata, ka tā ir nepareiza. Atšķirība: viltus vienprātība nozīmē pārvērtētu pieņēmumu, ka citi piekrīt jums; plurālistiska nezināšana — cilvēki domā, ka citi domā pretēji, tāpēc viņi slēpj savu īsto viedokli.
Empīriski pētījumi
Konceptuāli viltus vienprātības efekts ir pētīts jau vairākas desmitgades; klasiskie eksperimenti (piem., Ross, Greene un House, 1977) parādīja, ka cilvēki sistemātiski pārvērtē to, cik plaši izplatīti ir viņu uzskati un uzvedība. Mūsdienu pētījumi aplūko šo efektu arī sociālo tīklu kontekstā un grupu domāšanas (groupthink) situācijās.
Sekas
- Novērš pieņemamu un korektu lēmumu pieņemšanu organizācijās (cilvēki neizsaka iebildumus).
- Pastiprina polarisāciju — ja domājam, ka "mūsu puse" ir vispārpieņemta, mēs mazāk klausām pretējos viedokļus.
- Var uzturēt neveselīgas normas (piem., alkohola vai smēķēšanas pieņemšana) tāpēc, ka šķiet, ka tās ir plaši izplatītas.
Kā atpazīt un mazināt efektu
Individuālā un organizatoriskā līmenī var izmantot vairākas stratēģijas, lai samazinātu viltus vienprātības ietekmi:
- Mehāniski vāciet viedokļus — anonīmas aptaujas vai balsojumi sapulcēs dod reālāku priekšstatu par atbalstu.
- Aktīvi meklējiet pretējos viedokļus — aiciniet cilvēkus paust nepopulāras domas un īstenojiet "devil’s advocate" pieeju.
- Palieliniet dažādību — iekļaujiet cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi un sociālo fonu, lai samazinātu parauga kļūdu.
- Izglītojiet par kognitīvajiem aizspriedumiem — atpazīšana ir pirmais solis, lai mainītu uzvedību.
- Izmantojiet strukturētas diskusijas — piemēram, pierakstīt viedokļus pirms grupas diskusijas, lai izvairītos no spiediena piekrist.
Praktiski padomi ikdienai
- Pirms pieņemt, ka "visi tā domā", pajautājiet dažiem cilvēkiem, kuri domā citādi, vai meklējiet objektīvus datus.
- Ja esi grupā, kur jūti spiedienu piekrist, paņem laiku domāšanai vai ierosini anonīmu viedokļu vākšanu.
- Sociālajos tīklos seko dažādiem avotiem, ne tikai tiem, kas apstiprina tavas domas.
Izpratne par viltus vienprātības efektu palīdz labāk novērtēt sabiedrisko domu un uzlabot lēmumu kvalitāti gan personīgajā dzīvē, gan organizācijās.
Pagājušā gadsimta 50. gados Little Rock protestētāji apgalvoja, ka viņu viedoklis ASV ir plaši izplatīts. Viņu pārliecība bija piemērs viltus vienprātības ietekmei.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir viltus vienprātība?
A: Viltus vienprātība ir kognitīvs aizspriedums, kad cilvēks uzskata, ka visi citi domā tāpat kā viņš.
J: Kā darbojas viltus vienprātība?
A: Viltus vienprātība rodas tad, kad cilvēks pārvērtē citu cilvēku "piekrišanas pakāpi", pieņemot, ka citi cilvēki viņam piekrīt.
J: Kas var notikt viltus vienprātības rezultātā?
A: Viltus vienprātība var novest pie plurālistiskas ignorances, kad cilvēki publiski atbalsta kādu normu vai pārliecību, pat ja viņi personīgi uzskata, ka tā ir nepareiza.
J: Ko cilvēks varētu domāt par savu attieksmi, uzskatiem, vērtībām un ieradumiem attiecībā pret citiem?
A: Cilvēks var pieņemt, ka viņa paša attieksme, uzskati, vērtības un ieradumi ir visizplatītākie citu vidū.
J: Vai vienmēr ir tā, ka personas domas un uzskati ir līdzīgi citiem?
At: Nē, iespējams, ka personas domas un uzskati nav kopīgi citiem, neraugoties uz to, ka tiek pieņemts maldīgs vienprātības pieņēmums.
J: Kāda ir plurālistiskās nezināšanas ietekme?
A: Plurālistiskā nezināšana ir tendence cilvēkiem publiski atbalstīt kādu normu vai pārliecību, lai gan viņi personīgi uzskata, ka tā ir nepareiza.
J: Kāpēc kļūdainu vienprātību uzskata par kognitīvu aizspriedumu?
A: Viltus vienprātība ir kognitīvais aizspriedums, jo tas ir kļūdains domāšanas veids, kas precīzi neatspoguļo realitāti, radot aizspriedumus un kļūdas spriedumos.
Meklēt