Radikālais feminisms
Radikālais feminisms ir feminisma paveids. Radikālās feministes dažkārt dēvē par "radfēmām". Slavenas radikālās feministes ir Andrea Dworkina, Katarīna Makkinona, Valerija Solanasa un Alise Vokere. Radikālās feministes uzskata, ka sabiedrība ir patriarhāts. Patriarhātā vīriešiem ir lielāka sociālā vara nekā sievietēm. Viņi kaitē sievietēm, tās apspiežot. Liberālās feministes vēlas būt vienlīdzīgas ar vīriešiem. Radikālās feministes nevēlas vienlīdzību patriarhāta ietvaros, bet vēlas pilnībā atbrīvoties no patriarhāta. Tas ir tādēļ, lai sievietes netiktu apspiestas. Tas atšķiras no marksistiskajām feministēm, kuras uzskata, ka sieviešu apspiešanu izraisa ekonomisks konflikts, nevis patriarhāts. Radikālais feminisms apgalvo, ka pornogrāfijai, seksa darbam, BDSM un dzimumu lomām nevajadzētu pastāvēt, jo tās ir patriarhāta daļa. Radikālās feministes netic seksuālo aktu pirkšanai un pārdošanai, ko sauc par prostitūciju. Radikālās feministes arī uzskata, ka jāizbeidz izvarošana un vardarbība ģimenē.
Vēsture
1967. gadā Kerola Haniša (Carol Hanisch), Šulamita Fjērstone (Shulamith Firestone) un Robina Morgana (Robin Morgan) nodibināja grupu "Ņujorkas radikālās sievietes". Viņas bija neapmierinātas ar to, ka pilsonisko tiesību un pretkara grupas, kuras vadīja vīrieši, tās ignorēja.
1968. gada septembrī viņi protestēja Miss America konkursā Atlantic City, Ņūdžersijā. Viņas izvietoja atkritumu konteinerā sieviešu apspiestības simbolus, tostarp krūšturi, žurnāla Playboy eksemplārus un bikškostīmus.
1969. gadā Ņujorkas Radikālās sievietes izjuka. 1969. gadā Ellen Willis un Shulamith Firestone nodibināja jaunu radikālu feministu grupu Redstockings.
Astoņdesmitajos gados notika feminisma seksuālie kari. Feministiskie seksa kari bija cīņas starp radikālām feministēm, kuras apgalvoja, ka pornogrāfija, seksa darbs un BDSM ir slikti, un seksuāli pozitīvām liberālām feministēm, kuras apgalvoja, ka šīs lietas var būt feministiskas. Radikālais feminisms ir saistīts ar feminisma otro vilni. Tas beidzās 20. gadsimta 90. gados. Kopš tā laika radikālais feminisms ir mazāk populārs. Trešais feminisma vilnis ir liberāls. Dažas no sievietēm, kas aizsāka radikālo feminismu, ir mirušas. Tomēr radikālajam feminismam joprojām ir ietekme. 2012. gadā iznāca Džūlijas Longas grāmata Anti-Porn: The Resurgence of Anti-Pornography Feminism.
Kritika
1979. gadā The Transsexual Empire: Tika publicēta radikālās feministes Dženisas Reimondas grāmata "The Making of the She-Male". Šajā grāmatā Raimonds apgalvoja, ka visas transseksuāles "izvaro sieviešu ķermeņus, reducējot reālo sievietes formu līdz artefaktam un piesavinoties šo ķermeni sev". RadFem2012 konferencē netika pielaistas transseksuālas sievietes. Radikālās feministes var saukt sevi par "transkritiskām" vai "dzimumu kritiskām".
Vēl viens iemesls, kāpēc cilvēkiem nepatīk radikālais feminisms, ir tas, ka viņi domā, ka radikālās feministes "ienīst vīriešus". Tā iemesls ir kāda autore vārdā Valerija Solanas (Valerie Solanas). Valerija Solanas 1967. gadā uzrakstīja "SCUMmanifestu". SCUM bija Society for Cutting Up Men. Tajā viņa rakstīja, ka sievietēm vajadzētu atbrīvoties no vīriešu dzimuma. Solanas mēģināja nogalināt Endiju Vorholu. Viņa arī nošāva Mario Amauju.
Radikālais feminisms ir kritizēts par pret seksu vērstu nostāju. Kā piemēru var minēt Andreas Dworkinas (Andrea Dworkin) darbu. Andrea Dworkin 1987. gadā publicēja grāmatu "Intercourse. Šajā grāmatā viņa rakstīja par to, ka heteroseksuāls sekss un pornogrāfija nomāc sievietes. Bieži tiek uzskatīts, ka "Intercourse" apgalvo, ka "viss heteroseksuālais sekss ir izvarošana", lai gan Andrea Dworkin to nav teikusi. Dworkina sarakstīja divas grāmatas pret pornogrāfiju: "Pornogrāfija - vīrieši, kas apsēduši sievietes" un "Pornogrāfija un pilsoniskās tiesības": A New Day for Women's Equality.
Radikālās feministes ir kritizējuši seksa darbinieki, kuri nevēlas zaudēt darbu. Seksa pakalpojumu sniedzējas var nepiekrist radikālajām feministēm, kuras apgalvo, ka, ja par seksu tiek maksāts, tad tā ir izvarošana. Radikālās feministes, kas vēršas pret seksa darbu, dažkārt dēvē par SWERF (Sex Work Exclusionary Radical Feminists).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir radikālais feminisms?
A: Radikālais feminisms ir feminisma paveids, kura mērķis ir pilnībā atbrīvoties no patriarhāta, nevis censties panākt vienlīdzību tā ietvaros.
J: Kas ir dažas slavenas radikālas feministes?
A: Dažas slavenas radikālas feministes ir Andrea Dworkina, Katarīna Makkinona, Valerija Solanas un Alise Vokere.
J: Kas ir patriarhāts pēc radikālo feministu domām?
A: Radikālās feministes uzskata, ka patriarhāts ir sociāla sistēma, kurā vīriešiem ir lielāka vara nekā sievietēm un viņi izmanto šo varu, lai apspiestu sievietes.
J: Kā radikālās feministes vērtē BDSM un dzimumu lomas?
A: Radikālās feministes uzskata, ka BDSM un dzimumu lomas ir patriarhāta daļa, un uzskata, ka tām nevajadzētu pastāvēt.
J: Kāda ir atšķirība starp radikālo feminismu un liberālo feminismu?
A: Liberālās feministes tiecas panākt vienlīdzību patriarhāta ietvaros, savukārt radikālās feministes tiecas patriarhātu pilnībā likvidēt.
J: Ko radikālās feministes domā par seksuālo aktu pirkšanu un pārdošanu?
A: Radikālās feministes neuzskata, ka seksuālo aktu pirkšana un pārdošana, ko dēvē par prostitūciju, ir aizliegta.
J: Ko radikālās feministes aizstāv attiecībā uz izvarošanu un vardarbību ģimenē?
A: Radikālās feministes iestājas par izvarošanas un vardarbības ģimenē izbeigšanu.
