Radikālais feminisms: definīcija, vēsture un galvenie uzskati
Radikālais feminisms ir feminisma paveids, kas radikāli analizē sieviešu apspiestības saknes un cenšas mainīt sabiedrības pamatstruktūras. Radikālās feministes dažkārt dēvē par "radfēmām". Starp bieži minētām personībām, kas saistītas ar šo pieeju, ir Andrea Dworkina, Katarīna Makkinona, Valerija Solanasa un Alise Vokere. Radikālais feminisms uzsver, ka sabiedrība bieži ir organizēta patriarhāta formā — sistēmā, kurā vīriešiem pārsvarā ir lielāka sociālā vara un resursi, un kas rezultējas sieviešu apspiešanā un nevienlīdzīgā attieksmē.
Vēsture un attīstība
Radikālais feminisms attīstījās galvenokārt 1960. un 1970. gados kā daļa no otrās viļņa feminisma. Tas kritizēja ne tikai juridisko un politisko nevienlīdzību (ko risina liberālais feminisms), bet arī dziļākas sociālās un institucionālās normas, kas rada dzimumu hierarhiju. Kopienas, grāmatas, aizraujoši manifesti un apziņas celšanas (consciousness-raising) grupas kļuva par nozīmīgām darba un domu apmaiņas formām.
Galvenie uzskati un tēmas
- Patriarhāts kā pamatcēlonis: galvenā radikālā feminisma diagnoze ir tā, ka sieviešu apspiešana nav tikai ekonomiska vai individuāla problēma, bet strukturāla — sakņojas patriarhālās attiecībās un institūcijās.
- Seksa darbs un prostitūcija: daļa radikālo feministu uzskata, ka prostitūcija nav brīvi izvēlēts darbs, bet institūcionalizēta sieviešu ekspluatācija; šī pieeja bieži atbalsta tā dēvēto "abolicionisma" pozīciju, kas iestājas par prostitūcijas pieprasījuma ierobežošanu un pārdevēju atbalstu.
- Pornogrāfija, BDSM un dzimumu lomas: radikālais feminisms kritizē pornogrāfiju, seksa darbam saistītus aspektus un dažas BDSM prakses formas kā patriarhāta reprodukcijas mehānismus, kas normalizē vardarbību un nevienlīdzīgas attiecību dinamikas. Vienlaikus pastāv iekšēja diskusija — ne visas radikālās feministes šo jautājumu uztver identiski.
- Vardarbība un likumdošana: radikālais feminisms uzsver nepieciešamību izbeigt izvarošanu un vardarbību ģimenē, kā arī reformēt tiesību normas, policijas praksi un palīdzības sistēmas, lai efektīvāk aizsargātu upurus.
- Stratēģijas: ieteiktās stratēģijas ietver likumdošanas kampaņas, publisku informēšanu, atbalsta centros un drošu mājvietu izveidi, kā arī sabiedrības attieksmes maiņu pret dzimumu stereotipiem.
Daudzveidība kustībā un kritika
Radikālais feminisms nav monolīts — pastāv dažādas skolas un domstarpības par taktikām un mērķiem. Dažas radikālās feministes atbalsta sieviešu separātismu (sieviešu telpu un organizāciju veidošanu), politisko lesbietes izvēli kā protestu pret heteronormatīvajām strukturām un spēcīgu fokusu uz sieviešu pieredzi kā politikas pamatu. Citas uzsver savienošanos ar citiem sociālajiem kustību aspektiem, piemēram, rases un klases jautājumiem.
Tāpat radikālajam feminismam ir saistītas kritikas: tas tiek apsūdzēts pārāk vienkāršā skatā uz dzimumu attiecībām vai pārlieku vispārinājumā. Viens no strīdīgākajiem jautājumiem mūsdienās ir diskusija par dzimuma identitāti un transpersonu iekļaušanu feministiskajās telpās — daļa radikālo feministu aizstāv tradicionālāku definīciju par dzimumu, bet citi feministi iebilst un aicina uz iekļaujošāku praksi. Šajos jautājumos ir intensīvas debates, kuru rezultātā veidojas dažādas frakcijas un neatkarīgi politikas priekšlikumi.
Ietekme uz politiku un sabiedrību
Radikālā feminisma idejas ietekmēja virkni politisku un juridisku iniciatīvu, piemēram, stingrākas izvarošanu un vardarbības pret sievietēm normu pārskatīšanas, kā arī diskusijas par pornogrāfijas regulāciju un prostitūcijas tiesisko modelēšanu. Dažas valstis ir pieņēmušas modeli, kas krimināli sodīja pircējus, nevis pārdevējas, — šo pieeju bieži sauc par "Nordic model", kas iedvesmojies no feminisma diskursiem par došanos pret seksa tirdzniecību.
Kopsavilkums
Radikālais feminisms piedāvā spēcīgu strukturālu analīzi par sieviešu apspiestību, uzsverot patriarhāta lomu un iestājoties par dziļām sabiedrības pārmaiņām, ne tikai par tiesību izlīdzināšanu esošajā sistēmā. Tajā pašā laikā kustība ir iekšēji daudzveidīga un pakļauta diskusijām par taktiku, iekļaušanu un konkrētu problēmu risināšanas veidiem. Saprašana par radikālā feminisma pozīcijām palīdz labāk izprast plašāku feminisma spektru un debates par dzimumu, varu un sociālo taisnīgumu mūsdienu sabiedrībā.
Vēsture
1967. gadā Kerola Haniša (Carol Hanisch), Šulamita Fjērstone (Shulamith Firestone) un Robina Morgana (Robin Morgan) nodibināja grupu "Ņujorkas radikālās sievietes". Viņas bija neapmierinātas ar to, ka pilsonisko tiesību un pretkara grupas, kuras vadīja vīrieši, tās ignorēja.
1968. gada septembrī viņi protestēja Miss America konkursā Atlantic City, Ņūdžersijā. Viņas izvietoja atkritumu konteinerā sieviešu apspiestības simbolus, tostarp krūšturi, žurnāla Playboy eksemplārus un bikškostīmus.
1969. gadā Ņujorkas Radikālās sievietes izjuka. 1969. gadā Ellen Willis un Shulamith Firestone nodibināja jaunu radikālu feministu grupu Redstockings.
Astoņdesmitajos gados notika feminisma seksuālie kari. Feministiskie seksa kari bija cīņas starp radikālām feministēm, kuras apgalvoja, ka pornogrāfija, seksa darbs un BDSM ir slikti, un seksuāli pozitīvām liberālām feministēm, kuras apgalvoja, ka šīs lietas var būt feministiskas. Radikālais feminisms ir saistīts ar feminisma otro vilni. Tas beidzās 20. gadsimta 90. gados. Kopš tā laika radikālais feminisms ir mazāk populārs. Trešais feminisma vilnis ir liberāls. Dažas no sievietēm, kas aizsāka radikālo feminismu, ir mirušas. Tomēr radikālajam feminismam joprojām ir ietekme. 2012. gadā iznāca Džūlijas Longas grāmata Anti-Porn: The Resurgence of Anti-Pornography Feminism.
Kritika
1979. gadā The Transsexual Empire: Tika publicēta radikālās feministes Dženisas Reimondas grāmata "The Making of the She-Male". Šajā grāmatā Raimonds apgalvoja, ka visas transseksuāles "izvaro sieviešu ķermeņus, reducējot reālo sievietes formu līdz artefaktam un piesavinoties šo ķermeni sev". RadFem2012 konferencē netika pielaistas transseksuālas sievietes. Radikālās feministes var saukt sevi par "transkritiskām" vai "dzimumu kritiskām".
Vēl viens iemesls, kāpēc cilvēkiem nepatīk radikālais feminisms, ir tas, ka viņi domā, ka radikālās feministes "ienīst vīriešus". Tā iemesls ir kāda autore vārdā Valerija Solanas (Valerie Solanas). Valerija Solanas 1967. gadā uzrakstīja "SCUMmanifestu". SCUM bija Society for Cutting Up Men. Tajā viņa rakstīja, ka sievietēm vajadzētu atbrīvoties no vīriešu dzimuma. Solanas mēģināja nogalināt Endiju Vorholu. Viņa arī nošāva Mario Amauju.
Radikālais feminisms ir kritizēts par pret seksu vērstu nostāju. Kā piemēru var minēt Andreas Dworkinas (Andrea Dworkin) darbu. Andrea Dworkin 1987. gadā publicēja grāmatu "Intercourse. Šajā grāmatā viņa rakstīja par to, ka heteroseksuāls sekss un pornogrāfija nomāc sievietes. Bieži tiek uzskatīts, ka "Intercourse" apgalvo, ka "viss heteroseksuālais sekss ir izvarošana", lai gan Andrea Dworkin to nav teikusi. Dworkina sarakstīja divas grāmatas pret pornogrāfiju: "Pornogrāfija - vīrieši, kas apsēduši sievietes" un "Pornogrāfija un pilsoniskās tiesības": A New Day for Women's Equality.
Radikālās feministes ir kritizējuši seksa darbinieki, kuri nevēlas zaudēt darbu. Seksa pakalpojumu sniedzējas var nepiekrist radikālajām feministēm, kuras apgalvo, ka, ja par seksu tiek maksāts, tad tā ir izvarošana. Radikālās feministes, kas vēršas pret seksa darbu, dažkārt dēvē par SWERF (Sex Work Exclusionary Radical Feminists).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir radikālais feminisms?
A: Radikālais feminisms ir feminisma paveids, kura mērķis ir pilnībā atbrīvoties no patriarhāta, nevis censties panākt vienlīdzību tā ietvaros.
J: Kas ir dažas slavenas radikālas feministes?
A: Dažas slavenas radikālas feministes ir Andrea Dworkina, Katarīna Makkinona, Valerija Solanas un Alise Vokere.
J: Kas ir patriarhāts pēc radikālo feministu domām?
A: Radikālās feministes uzskata, ka patriarhāts ir sociāla sistēma, kurā vīriešiem ir lielāka vara nekā sievietēm un viņi izmanto šo varu, lai apspiestu sievietes.
J: Kā radikālās feministes vērtē BDSM un dzimumu lomas?
A: Radikālās feministes uzskata, ka BDSM un dzimumu lomas ir patriarhāta daļa, un uzskata, ka tām nevajadzētu pastāvēt.
J: Kāda ir atšķirība starp radikālo feminismu un liberālo feminismu?
A: Liberālās feministes tiecas panākt vienlīdzību patriarhāta ietvaros, savukārt radikālās feministes tiecas patriarhātu pilnībā likvidēt.
J: Ko radikālās feministes domā par seksuālo aktu pirkšanu un pārdošanu?
A: Radikālās feministes neuzskata, ka seksuālo aktu pirkšana un pārdošana, ko dēvē par prostitūciju, ir aizliegta.
J: Ko radikālās feministes aizstāv attiecībā uz izvarošanu un vardarbību ģimenē?
A: Radikālās feministes iestājas par izvarošanas un vardarbības ģimenē izbeigšanu.
