Sociālais tīkls ir cilvēku kopums, kas mijiedarbojas. Tas ietver arī grupu organizācijas. Sociālās attiecības var ietvert draudzību/iedarbību, saziņu, ekonomiskos darījumus, mijiedarbību, radniecību, autoritāti/ hierarhiju, uzticēšanos, sociālo atbalstu, difūziju, inficēšanos utt.

Definīcija un pamatjēdzieni

Sociālo attiecību nosaukšana par tīklu pievērš uzmanību attiecību kopuma modelim vai struktūrai. Tīkla pamatelementi ir:

  • mezgli (nodes) — indivīdi, ģimenes, organizācijas vai citi aktieri;
  • saites (ties) — attiecības vai mijiedarbības starp mezgliem (piem., draudzība, ģimenes saites, finanšu darījumi, komunikācija);
  • saite stiprums — var būt stipras (bieža, uzticama mijiedarbība) vai vājās saites (retāka kontaktēšanās, kas bieži nodrošina jaunu informāciju);
  • virzieniskums — saites var būt abpusējas vai vienvirziena;
  • tīkla rādītāji — blīvums, centrālums, klasterizācija, ceļu garums u.c., kas apraksta struktūras īpašības.

Kopienas sociālais tīkls ir attiecību modelis starp cilvēku un/vai organizāciju kopumu kopienā. Katrs no šiem tīkliem var būt saistīts ar sociālo atbalstu, radīt cilvēkiem kopienas izjūtu un mudināt viņus palīdzēt un aizsargāt vienam otru.

Sociālā tīkla struktūra un raksturojums

Sociālā tīkla struktūra nosaka, kā informācija, resursi un ietekme plūst tīklā. Galvenās struktūras īpašības:

  • Blīvums — cik daudz iespējamo saišu ir realizētas starp tīkla dalībniekiem;
  • Centrālums — kuri mezgli ir visvairāk saistīti ar citiem un tādējādi ietekmīgāki;
  • Kopienu vai moduļu veidošanās — grupas vai apakštīkli, kas cieši saistīti iekšēji, bet vājāk saistīti ar ārpusi;
  • Homofīlija — tendence veidot saites ar līdzīgiem cilvēkiem (vecums, izglītība, intereses);
  • Garās un īsās saites — vājās saites bieži saista atšķirīgas grupas un veicina jaunu informācijas ienākšanu (Granoveter teorija).

Funkcijas un nozīme

Sociālie tīkli pilda vairākas būtiskas funkcijas sabiedrībā un organizācijās:

  • Sociālais atbalsts — emocionāls, materiāls un informatīvs atbalsts grūtībās;
  • Informācijas un inovāciju difūzija — ideju, zināšanu un prakses ātra izplatīšanās;
  • Koordinācija un sadarbība — kopīgu mērķu sasniegšana caur organizētu mijiedarbību;
  • Identitātes un piederības sajūta — tīkla dalībnieki var attīstīt kopīgu identitāti un normas;
  • Sociālais kapitāls — resursi, piekļuve un ietekme, ko nodrošina tīkla saites;
  • Kontrole un hierarhija — autoritātes struktūras, kas reguleē uzvedību un lēmumu pieņemšanu.

Tīkla lielums, robežas un dinamika

Tas, cik liels kļūst personiskais tīkls, ir atkarīgs no indivīda un no tā, kāda veida attiecības tiek ņemtas vērā. To cilvēku kopums, kurus persona labi pazīst vai ar kuriem bieži mijiedarbojas, reti pārsniedz vairākus simtus. Pieaugot tīkla lielumam, attiecību uzturēšana ir saspringta. Pastāv tā sauktais "150 likums", kas liecina, ka aptuveni 150 cilvēki ir labākais ciema vai liela klana lielums, lai gan lielākā daļa cilvēku dzīvo daudz lielākās pilsētās. Daži eksperti uzskata, ka korporācijas ideālais lielums ir aptuveni 70 cilvēku: šie cilvēki un viņu laulātie arī veidotu lielu sociālo tīklu.

Reālā dzīvē tīkla robežas ir elastīgas — tās mainās laika gaitā, atkarībā no mobilitātes, tehnoloģiju izmantošanas (piem., sociālie mediji), darba apstākļiem un dzīves posmiem. Tiešas saites var pārvērsties par vājām un otrādi; jaunas saites veidojas, piemēram, darba vai hobiju grupās.

Problēmas un izaicinājumi

Brīva braucēja problēma ir tā, ka kāds izmanto sociālo tīklu, bet nesniedz palīdzību, kad tā ir nepieciešama. Sociālie tīkli ir neaizsargāti pret tām, jo apstākļi, kad nepieciešama palīdzība, piemēram, katastrofas, rodas negaidīti. Var gadīties, ka tajā brīdī kāds nevar palīdzēt - var gadīties arī tā, ka nākamajā reizē viņa nebūs klāt. Tikai pamazām kļūst skaidrs, kurš sniedz un kurš nesniedz savu ieguldījumu grupas drošībā vai kurš izvairās no šī pienākuma.

Zinātniskajā literatūrā tiek pētītas arī citas problēmas: informācijas burbuļi un polarizācija, privātuma un drošības riski (īpaši tiešsaistes tīklos), neformālā varas koncentrācija un resursu nevienlīdzīga sadale tīklos.

Piemēri un tīklu centri

Sociālos tīklus vieno kopīgas intereses. Tā var būt nodarbinātība, kopīga interese par sportu vai izklaidi, reliģija (mošeja, baznīca vai templis gandrīz vienmēr ir sociālā tīkla centrs). Bieži vien tīklam ir sava identitāte, kas ir pavisam reāla, lai gan tam var nebūt oficiālas atzīšanas. Tīklu centrā var būt vietas, ģimenes vai pasaules kopienas ar kopīgām interesēm.

Piemēri: ģimenes un radinieku tīkli, kolēģu un profesionālie tīkli (piem., uzņēmuma iekšējais tīkls), draugu loki, reliģiskās kopienas, vietējās kopienas, kā arī mūsdienu tiešsaistes sociālie tīkli (Facebook, LinkedIn, Twitter, WhatsApp u.c.), kas paplašina un maina tradicionālo tīklu dinamiku.

Ietekme un pielietojums

Sociālo tīklu izpratne ir svarīga politikā, uzņēmējdarbībā, sabiedrības veselībā, krīzes vadībā un kopienu attīstībā. Tīklu analīze palīdz identificēt ietekmīgus dalībniekus, optimizēt informācijas izplatīšanu, plānot krīžu reakciju un stiprināt sociālo kapitālu. Praktiskā līmenī zināšanas par tīklu struktūru var palīdzēt veidot mērķtiecīgas intervences, uzlabot sadarbību un novērst problēmas, piemēram, brīvprātīgo bezdarbību vai dezinformāciju.