Sociālie tīkli
Sociālais tīkls ir cilvēku kopums, kas mijiedarbojas. Tas ietver arī grupu organizācijas. Sociālās attiecības var ietvert draudzību/iedarbību, saziņu, ekonomiskos darījumus, mijiedarbību, radniecību, autoritāti/ hierarhiju, uzticēšanos, sociālo atbalstu, difūziju, inficēšanos utt.
Sociālo attiecību nosaukšana par tīklu pievērš uzmanību attiecību kopuma modelim vai struktūrai.
Kopienas sociālais tīkls ir attiecību modelis starp cilvēku un/vai organizāciju kopumu kopienā. Katrs no šiem tīkliem var būt saistīts ar sociālo atbalstu, radīt cilvēkiem kopienas izjūtu un mudināt viņus palīdzēt un aizsargāt vienam otru.
Tas, cik liels kļūst personiskais tīkls, ir atkarīgs no indivīda un no tā, kāda veida attiecības tiek ņemtas vērā. To cilvēku kopums, kurus persona labi pazīst vai ar kuriem bieži mijiedarbojas, reti pārsniedz vairākus simtus. Pieaugot tīkla lielumam, attiecību uzturēšana ir saspringta. Pastāv tā sauktais "150 likums", kas liecina, ka aptuveni 150 cilvēki ir labākais ciema vai liela klana lielums, lai gan lielākā daļa cilvēku dzīvo daudz lielākās pilsētās. Daži eksperti uzskata, ka korporācijas ideālais lielums ir aptuveni 70 cilvēku: šie cilvēki un viņu laulātie arī veidotu lielu sociālo tīklu.
Brīva braucēja problēma ir tā, ka kāds izmanto sociālo tīklu, bet nesniedz palīdzību, kad tā ir nepieciešama. Sociālie tīkli ir neaizsargāti pret tām, jo apstākļi, kad nepieciešama palīdzība, piemēram, katastrofas, rodas negaidīti. Var gadīties, ka tajā brīdī kāds nevar palīdzēt - var gadīties arī tā, ka nākamajā reizē viņa nebūs klāt. Tikai pamazām kļūst skaidrs, kurš sniedz un kurš nesniedz savu ieguldījumu grupas drošībā vai kurš izvairās no šī pienākuma.
Sociālos tīklus vieno kopīgas intereses. Tā var būt nodarbinātība, kopīga interese par sportu vai izklaidi, reliģija (mošeja, baznīca vai templis gandrīz vienmēr ir sociālā tīkla centrs). Bieži vien tīklam ir sava identitāte, kas ir pavisam reāla, lai gan tam var nebūt oficiālas atzīšanas. Tīklu centrā var būt vietas, ģimenes vai pasaules kopienas ar kopīgām interesēm.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sociālais tīkls?
A: Sociālais tīkls ir cilvēku kopums, kas mijiedarbojas cits ar citu, un tas var ietvert grupu organizācijas. Šīs attiecības var būt saistītas ar draudzību/patiku, saziņu, ekonomiskiem darījumiem, mijiedarbību, radniecību, autoritāti/ hierarhiju, uzticēšanos, sociālo atbalstu un citām attiecībām.
Jautājums: Cik liels var kļūt personiskais tīkls?
A: Personas personīgā tīkla lielums parasti nepārsniedz vairākus simtus personu. Pastāv ideja, kas pazīstama kā "150 likums", kas liecina, ka aptuveni 150 cilvēki ir labākais ciemata vai liela klana lielums, lai gan lielākā daļa cilvēku dzīvo daudz lielākās pilsētās. Daži eksperti uzskata, ka korporāciju ideālais lielums ir aptuveni 70 cilvēki, ieskaitot viņu laulātos.
J: Kas ir brīvā braucēja problēma?
A: Brīvā braucēja problēma rodas tad, ja kāds izmanto sociālo tīklu, bet nesniedz palīdzību, kad tā ir nepieciešama. Tas var būt īpaši problemātiski katastrofu laikā, jo tās bieži notiek bez brīdinājuma un kļūst grūti noteikt, kurš ir veicinājis grupas drošību un kurš izvairās no sava pienākuma.
J: Kas satur kopā sociālos tīklus?
A: Sociālos tīklus satur kopā kopīgas intereses, piemēram, nodarbinātība, kopīgi hobiji vai reliģijas (kas bieži vien kalpo kā šo tīklu centri). Tīklu centrā var būt arī vietas vai ģimenes, vai pasaules kopienas ar līdzīgām interesēm.
J: Vai šiem tīkliem ir kādi oficiāli atzinumi?
A: Nē, šiem tīkliem parasti nav oficiālas atzīšanas, lai gan tiem var būt sava identitāte, kas ir diezgan reāla.
J: Kā sociālie tīkli sniedz palīdzību un aizsardzību saviem dalībniekiem?
A: Sociālie tīkli sniedz saviem dalībniekiem sociālo atbalstu, kas rada viņiem kopības sajūtu un mudina viņus palīdzēt un aizsargāt vienam otru.
