Pienākums
Pienākums ir jēdziens, kas izsaka morālu apņemšanos vai pienākumu pret kādu vai kaut ko. Morālās saistības parasti izpaužas darbībā, un tās nav pasīvas sajūtas vai vienkārša atzīšana. Ja kāds atzīst pienākumu, šī persona teorētiski apņemas to pildīt, neņemot vērā savas personīgās intereses. Tas nenozīmē, ka dzīve saskaņā ar pienākumu pilnībā izslēdz dzīvi brīvajā laikā; tomēr tā izpilde parasti ietver zināmu tūlītēju personīgo interešu upurēšanu. Parasti "taisnīguma, goda un reputācijas prasības ir cieši saistītas" ar pienākumu.
Cicerons savā darbā "Par pienākumu" aplūko pienākuma jēdzienu. Tajā viņš norāda, ka pienākumi var rasties no četriem dažādiem avotiem:
- kā rezultāts tam, ka esam cilvēki.
- savas konkrētās dzīves vietas (ģimenes, valsts, darba) dēļ.
- rakstura dēļ.
- savu morālo prasību pret sevi rezultātā.
Citi vārda lietojumi ir radušies no pienākuma jēdziena, kas ir saistīts ar pienākumu jēdzienu. Piemēram, šis jēdziens tiek lietots, lai aprakstītu baznīcas kalpotāja, karavīra vai jebkura darbinieka vai kalpa veiktos pakalpojumus.
Daudzas domas skolas ir diskutējušas par pienākuma ideju. Daudzas no tām apgalvo, ka cilvēces pienākums ir pienākums, bet daži filozofi ir absolūti noraidījuši pienākuma jēdzienu.
Pienākums ir jāpieņem un jāsaprot, pamatojoties uz savu saprāta un zināšanu pamatu. Tāpēc pienākums un tā izpausmes atšķiras atkarībā no kultūras un vērtībām. No vienas puses, pienākumu var uztvert kā darba nosacījumus, darba aprakstu vai uzvedību - un tas viss ir... Taču pienākums ir ne tikai pareiza rīcība, bet arī pareiza rīcība.
Edmunda Leitona "Pienākums"
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir nodoklis?
A: Pienākums ir termins, kas izsaka morālu saistību vai pienākuma sajūtu pret kādu vai kaut ko. Tas ietver rīcību un savu interešu upurēšanu, lai izpildītu saistības.
J: No kurienes nāk jēdziens "pienākums"?
Atbilde: Cicerons norāda, ka pienākumi var rasties no četriem dažādiem avotiem: no tā, ka cilvēks ir cilvēks, no viņa konkrētās vietas dzīvē (ģimene, valsts, darbs), no viņa rakstura un no viņa paša morālajām prasībām pret sevi.
J: Kā vārds "pienākums" tiek lietots citos kontekstos?
A: Vārds "pienākums" tiek lietots arī, lai aprakstītu kalpošanu, ko veic ministri, karavīri, darbinieki un kalpotāji.
J: Vai ir kādas domas skolas, kas noraida pienākumu jēdzienu?
A.: Jā, daži filozofi vispār ir noraidījuši jēdzienu "pienākums".
J: Vai pienākums atšķiras dažādās kultūrās?
A: Jā, pienākums un tā izpausmes dažādās kultūrās atšķiras atkarībā no vērtībām.
J: Vai tas nozīmē tikai darīt lietas pareizi?
A: Nē, tas nav tikai par pareizu rīcību, bet arī par pareizu rīcību.
