Marks Tūlijs Cicerons — romiešu orators, jurists un filozofs

Uzzini par Marku Tūliju Ciceronu — Romas izcilāko oratoru, juristu un filozofu; viņa runas, filozofija, politiskā cīņa un liktenīgā nāve 43. g. p. m. ē.

Autors: Leandro Alegsa

Marks Tūlijs Cicerons (3. janvāris 106. g. p. m. ē. - 7. decembris 43. g. p. m. ē.) bija romiešu valstsvīrs, konsuls, jurists, politikas teorētiķis un filozofs. Viņš bieži tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Romas oratoriem un prozas stilistiem.

Viņa latīņu valoda tiek uzskatīta par klasiskās latīņu valodas paraugu. Viņš iepazīstināja romiešus ar grieķu filozofiju. Cicerons attīstīja latīņu filozofisko terminoloģiju un daudzus grieķu filozofijas jēdzienus pārtulkoja un pielāgoja latīņu valodā, tādējādi padarot tos pieejamus plašai romiešu publikai.

Cicerons bija aktīvi iesaistīts Romas Republikas politikā. Pēc Jūlija Cēzara nāves Cicerons kļuva par Marka Antonija ienaidnieku. Cicerons cīņā par varu uzbruka Antonijam vairākās runās. Otrais triumvirāts izsludināja Ciceronu par valsts ienaidnieku. Viņu 43. gadā p. m. ē. sodīja ar nāvi triumvirāta karavīri.

Agrīnā dzīve un izglītība

Cicerons dzimis nelielā vidusšķiras ģimenē Arpinumā (mūsdienu Itālija). Viņš saņēma plašu izglītību retorikā, jurisprudencē un filozofijā — mācījās gan Romas skolās, gan studēja Atēnās un Rodā, kur apguva grieķu valodu un iepazinās ar Platonu, Aristoteļu un stoicisma idejām. Šī izglītība vēlāk veicināja viņa publicistisko darbu un spēcīgo aicinājumu uz republikāņu ideāliem.

Politiska karjera un nozīmīgākie notikumi

Cicerons pakāpeniski pievarēja cursus honorum — tradicionālo romiešu amatu kārtību. Viņš bija veiksmīgs advokāts un kļuva par konsulu 63. gadā p. m. ē., kad viņa vadībā tika atklāta un apspiesta Kātilīnas sazvērestība. Par šīm runām, kas pazīstamas kā Kātilinārās runas, viņš ieguva plašu atzinību, bet arī ienaidniekus.

Pēc tam sekoja sarežģīts periods: 58. gadā Cicerons tika izsūtīts trimdas dēļ politisku pretinieku – P. Klodija (Publius Clodius Pulcher) – iedibinātas likuma izmaiņas rezultātā, bet pēc laika viņš tika atgriezts Romā. Viņš turpināja politisko darbību, taču vēlāk, pēc Cēzara slepkavības (44. g. p. m. ē.), nonāca konfliktā ar Marku Antoniju, kurš vēlējās paplašināt savu varu. Cicerons publiski kritizēja Antoniju ar sēriju runu (sauktas arī par “Philippicae”), kas veicināja viņa iekļaušanu proscriptionu sarakstā.

Rakstiskā darbība un mantojums

Cicerona darbi ietver plašu orāciju, politisko traktātu, filozofisku eseju un personisko vēstuļu klāstu. Viņa vēstules, īpaši sarakste ar Tucciju Attiku (Ad Atticum), sniedz vērtīgu liecību par Romas publisko un privāto dzīvi 1. g. p. m. ē. Cicerons rakstīja gan retorikas teorijas darbus, gan filozofiskus traktātus, kas domāti plašākai lasītāju auditorijai, piemēram, morāles un valsts iekārtas jautājumos.

Daži no svarīgākajiem darbiem:

  • De Oratore — par retorikas teoriju un runas mākslu;
  • De Republica — par valsts iekārtu un taisnīgumu;
  • De Legibus — likumu un tiesiskuma apskats;
  • De Officiis — par pienākumiem un morāli (ietekmēja vēlākos kristīgās un renesanses domātājus);
  • Vēstules (Epistulae) — svarīgs vēsturiskais avots par Romas politiku un ikdienu.

Cicerons bija izcils valodas mākslinieks — viņa stils un valodas skaidrība kļuva par etalonu klasiskajai latīņu literatūrai. Viņa filozofiskie darbi palīdzēja integrēt grieķu filozofijas idejas rietumu inteliģences tradīcijā, un vēlākos gadsimtos viņa raksti ietekmēja retoriku, tiesību un politikas teoriju visā Eiropā.

Nāve un atmiņa

43. gada 7. decembrī Cicerons tika nogalināts, kad viņu noķēra triumvirāta daļas komandieri, kam sekoja viņa nosišana. Viņa galva un rokas tika atdalītas un izstādītas Romas Foruma Rostra, kā brīdinājums pret republikāņu pretiniekiem. Tomēr, neskatoties uz vardarbīgo galu, Cicerona darbi saglabājās un guva plašu lasītāju uzticību — viņu bieži atceras kā vienu no galvenajiem Romas Republikas ideju un valodas saglabātājiem.

Cicerona plašā literārā un politiskā mantojuma dēļ viņš tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajām antīkās Romas personībām; viņa domas par tiesiskumu, pilsoņu pienākumiem un brīvību joprojām tiek pētītas un citētas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Marks Tūlijs Cicerons?


A: Marks Tullijs Cicerons bija romiešu valstsvīrs, filozofs, jurists un politiskais teorētiķis, kuru uzskata par vienu no izcilākajiem Romas oratoriem un prozas stilistiem.

J: Kāds bija Cicerona devums latīņu valodai?


A: Cicerona latīņu valodu uzskata par klasiskās latīņu valodas paraugu.

J: Ko Cicerons ieviesa romiešiem?


A: Cicerons iepazīstināja romiešus ar grieķu filozofiju.

J: Kā Cicerons bija iesaistīts Romas Republikas politikā?


A: Cicerons bija ļoti iesaistīts Romas Republikas politikā.

J: Kura ienaidnieks Cicerons kļuva pēc Jūlija Cēzara nāves?


A: Pēc Jūlija Cēzara nāves Cicerons kļuva par Marka Antonija ienaidnieku.

J: Ko Cicerons darīja cīņā par varu pret Marku Antoniju?


A: Cicerons cīņā par varu pret Marku Antoniju uzbruka Antonijam vairākās runās.

J: Kā beidzās Cicerona dzīve?


O: Otrais triumvirāts izsludināja Ciceronu par valsts ienaidnieku, un 43. gadā p. m. ē. triumvirāta karavīri izpildīja nāvessodu.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3