Proskripcija — definīcija: Senās Romas dekrēts par nāvi un izsūtīšanu
Proskripcija — Senās Romas dekrēts par nāvi un izsūtīšanu: vēsturiska varas represiju prakse, kas likvidēja ienaidniekus un konfiscēja īpašumus.
Proskripcija ir "dekrēts, ar ko notiesā uz nāvi vai izsūtīšanu" (Oxford English Dictionary).
Tas var attiekties uz valsts apstiprinātu slepkavību vai izraidīšanu. Šis termins radies Senajā Romā, kur personu varēja oficiāli pasludināt par valsts ienaidnieku. Tas bieži vien bija saistīts ar īpašuma konfiskāciju.
Papildus tam, ka to lietoja Romas Republikā, tas ir kļuvis par standarta terminu. Kopš tā laika tas tiek lietots, lai aprakstītu līdzīgas valdības un politiskās darbības. To lieto, lai apspiestu pretējas ideoloģijas. Tāpat to izmanto, lai likvidētu politiskos sāncenšus vai personīgos ienaidniekus.
Vēsturiskais konteksts
Proskripcijas kā institūcija kļuva īpaši bīstamas un plaši izmantotas divos ievērojamos brīžos Romas Republikas vēsturē. Pirmais bija pēc Lucija Kornēlija Sullas atgriešanās pie varas (ap 82. g. p. m. ē.), kad viņš sastādīja sarakstus ar personām, kuras bija jāiznīcina vai jāapsūdz, un konfiscēja viņu mantu. Otrais, vēl nežēlīgāks piemērs — otrā triumvirāta (Gaja Julija Cēzara dēla Oktaviāna, Marka Antonija un Marka Aemilija Lepida) proskripcijas 43. g. p. m. ē., kuru upuru vidū bija arī pazīstamais orators un politiķis Marks Tulijs Cicerons.
Procedūra un sekas
- Proskripciju gadījumā valdība publiski paziņoja personu vārdus (proskripcijas saraksti). Šie saraksti tika izplatīti publiski, bieži vien izkarināti forumā vai citās vietās.
- Tie, kas bija iekļauti sarakstos, zaudēja pilsonības tiesības un tika pasludināti par ārpus likuma (hostis). Tādēļ viņu nogalināšana vai piespiedu izraidīšana nebija sodāma.
- Īpašums tika konfiscēts un bieži pārdots vai piešķirts par atlīdzību karojošajiem atbalstītājiem un veterāniem. Tas kalpoja arī par līdzekli politiskās varas nostiprināšanai un parādu segšanai.
- Proskripcijām bieži bija arī sociālas un ģimenes sekas: tuvinieki varēja tikt stigmatisēti, zaudēt mantu vai tikt pieļauta viņu represēšana. Dažkārt ģimenes locekļiem tika liegtas mantiskās tiesības vai tie izsūtīti.
- Bieži tika piešķirtas atlīdzības tiem, kas nogalināja vai nododās proskribētas personas, kas veicināja vardarbības eskalāciju un nesodāmību.
Piemēri
Slaveni proskripciju upuri un epizodes ir: Sullas vakarējie tīrīšanas pasākumi pēc pilsoņu kara un otrā triumvirāta proskripcijas, kas atstāja dziļu iespaidu uz Romas politisko kultūru. Otrā triumvirāta laikā tika publicēti simtiem vārdu saraksti, daudzi senatori un kuražēni zaudēja dzīvību vai īpašumu. Proskripcijas bija efektīvs, bet brutāls politiskās sakārtošanas instruments.
Mūsdienu lietojums un nozīme
Mūsdienu valodā "proskripcija" tiek lietota arī plašākā nozīmē — kā politiska vai administratīva prakse, kuras mērķis ir izslēgt, iznīcināt vai nosodīt personu vai grupu, piemēram, ar arestiem, izraidīšanu, zaudētām tiesībām un īpašuma konfiskāciju. Termins var apzīmēt arī "melno sarakstu" sastādīšanu, ideoloģisku persekūciju, politiskus tīrīšanas pasākumus autokrātiskās vai karadarbības situācijās.
Īss secinājums
Proskripcija ir vēsturiski bīstama prakse, kuras mērķis ir likvidēt politiskos pretiniekus vai ierobežot opozīciju ar ekstrēmiem līdzekļiem — no izsūtīšanas līdz nāvessodam un īpašuma konfiskācijai. Tā, kaut radusies Senajā Romā, kļuvusi par simbolu juridiskas un politiskas nežēlības un nesodāmības prakses.
Meklēt