Republikāņu tautas partija (CHP) — vēsture, ideoloģija un loma Turcijā

Uzzini Republikāņu tautas partiju (CHP): tās vēsturi, kemālismu un sociāldemokrātiju, lomu Turcijas politikā un ceļu no Atatürka dibināšanas līdz mūsdienu opozīcijai.

Republikāņu tautas partija (turku: Cumhuriyet Halk Partisi, CHP) ir vecākā politiskā partija Turcijā. Tās galvenās ideoloģiskās iezīmes ir sociāldemokrātija un kemālisms, kas ietver laicīgumu, republikanismu, nacionālismu, statistiku, reformismu un populismu. CHP tradicionāli pozicionējas kā centriskā–kreisiskā opozīcija valdību politikai un bieži akcentē valsts modernizāciju, tiesiskumu un pilsonisko brīvību aizsardzību.

Pašlaik tā ir viena no vadošajām partijām Turcijas parlamentā un veido galveno opozīciju. (Piemēram, 2015.–2018. gados partijai bija 132 no 550 deputātu vietām; pēc vēlēšanu sistēmas un parlamenta sastāva izmaiņām vietu skaits vēlēšanu rezultātos var mainīties.) Partijas dibinātājs ir Mustafa Kemals Ataturks, un tās pašreizējais līderis ir Kemals Kılıçdaroğlu.

Vēsture

CHP savas saknes meklē Ataturka vadītajā nacionālajā kustībā pēc Pirmā pasaules kara. 1919. gada 7. septembrī turku nacionālisti izveidoja pretošanās organizāciju pret iebrukumu un okupāciju Turcijā; pēc neatkarības karu uzvaras institucionālā pārveide turpinājās, un 1923. gada 9. septembrī šī kustība oficiāli pārtapa par politisko partiju — Republikāņu tautas partiju. Partija vadīja jauno Turcijas Republiku vienas partijas režīmā līdz 1946. gadam, īstenojot plašas reformas (juridiskās, izglītības, valodas un valsts pārvaldes) ar mērķi modernizēt valsti un sekulārizēt sabiedrību.

Padomju laikmeta un pēc tam daudzpartiju periodā CHP piedzīvoja sašaurināšanos, šķelšanos un atkārtotas reorganizācijas. 1960.–1970. gados un vēlāk partija zaudēja un atguva ietekmi, bet 1970. gadu beigās un 1980. gados tai nācās pielāgoties jaunām politiskajām realitātēm. No 1990. gadu beigām un 21. gadsimta sākumā CHP pakāpeniski pārveidojās, nostiprinoties kā sociāldemokrātiska partija, turpinot akcentēt kemālismu kopā ar sociālās taisnīguma un demokrātijas jautājumiem.

Ideoloģija un politiskā līnija

• Kemālisms: CHP uztur saikni ar Ataturka principiem — laicīgums (sekularisms), republikanisms, nacionālā vienotība, valsts loma rūpniecības veicināšanā un modernizācijā, kā arī sociālās reformas.
• Sociāldemokrātija: mūsdienīgā CHP programmā lielāka nozīme tiek piešķirta sociālai aizsardzībai, darba tiesībām, veselības un izglītības pieejamībai, vides jautājumiem un sociālajai drošībai.
• Eiropas integrācija un tiesiskums: daļa partijas ir atbalstījusi tuvināšanos Eiropas Savienībai, konstitucionālās tiesiskuma nostiprināšanu un cilvēktiesību aizsardzību.

Organizācija un līderība

CHP struktūra tradicionāli ietver centrālo vadību (valdību un izpildinstitūcijas), reģionālās organizācijas un vietējās nodaļas. Partijas vadība tiek ievēlēta kongresā; nacionālais vadītājs un centrālā izpildkomiteja koordinē politiku starptautiskajās un nacionālajās aktivitātēs. Partijai ir arī jauniešu nodaļas, sieviešu organizācijas un ekspertu darba grupas, kas fokusējas uz sociālajām, ekonomiskajām un ārpolitiskajām tēmām.

Loma mūsdienu Turcijā

CHP ir bijusi galvenā opozīcijas partija pret valdību, ko vada Adalet ve Kalkınma Partisi (AKP) un tās līderis Recep Tayyip Erdoğan kopš 2002. gada. Lai palielinātu savas izredzes vēlēšanās, CHP ir veidojusi alianse ar citām partijām (piem., Tauta alianse/Millet İttifakı), kas apvieno dažādas opozīcijas spējas pret AKP un tās sabiedrotajiem.

Partija ieguva redzamas uzvaras arī vietējā līmenī: nozīmīgas pilsētas, tostarp Stambula un Ankara, piekrita CHP vai tai draudzīgiem mēriem (piem., Ekrem İmamoğlu un Mansur Yavaş), kas deva partijai iespēju īstenot alternatīvas politikas un demonstrēt pārvaldības kompetenci.

Galvenie sasniegumi un kritika

• Sasniegumi: CHP ir centrāla loma Turcijas modernizācijā — laicīguma nostiprināšanā, izglītības reformas ieviešanā un valsts pārvaldes izveidē Republikas pirmajos gados. Mūsdienās tās veikto pašvaldību vadības projektu piemēri tiek izmantoti kā argumenti par partijas spējām pārvaldīt lielas pilsētas un sniegt pakalpojumus.
• Kritika: pret CHP vērstas pretenzijas par elitismu un distancei no konservatīvākām, laukiem dzīvojošām sabiedrības daļām. Tāpat partija tiek kritizēta par iekšpolitisko nespēju konsolidēt vienotu stratēģiju ilgtermiņa vēlētāju piesaistē un par retām iekšējām šķelšanām un personāla maiņām. Pretinieki bieži apsūdz CHP par nepietiekamu darbību reģionālo un minoritāšu jautājumu risināšanā.

Nozīmīgas personas

• Mustafa Kemals Ataturks — partijas dibinātājs un Turcijas Republikas veidotājs.
• İsmet İnönü — otrais Turcijas prezidents un CHP līderis pirms un pēc Otrā pasaules kara.
• Bülent Ecevit — 20. gs. beigās vadoša personība, kas pārvērta partiju par modernāku sociāldemokrātisku spēku.
• Deniz Baykal, Kemals Kılıçdaroğlu un citi — ietekmīgas figūras partijas mūsdienu vēsturē.

Nākotnes izaicinājumi

CHP priekšā stāv vairāki izaicinājumi: paplašināt savu sociālo bāzi ārpus lielajām pilsētām, izstrādāt pārliecinošu ekonomikas politiku, kas atrisinātu dzīves dārdzības jautājumus, un vienlaikus saglabāt saikni ar kemālisma tradīcijām. Arī spējas veidot spēcīgas, stabilas koalīcijas ar citām opozīcijas partijām būs noteicošas, ja CHP censtos iegūt varu nākamajās nacionālajās vēlēšanās.

CHP joprojām ir centrāls spēks Turcijas politikā — gan kā ideoloģiska tradīcijas glabātāja, gan kā praktiska opozīcija ar mērķi ietekmēt valsts iekšējo un ārējo kursu. Partijas nākotne būs atkarīga no tās spējas modernizēt programmu, paplašināt atbalstu visā valstī un reaģēt uz strauji mainīgajām sabiedriskajām gaidām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Republikāņu tautas partija?

J: Kāda ir Republikāņu tautas partijas pozīcija Turcijas parlamentā?

J: Kas nodibināja Republikānisko tautas partiju?

J: Kas ir pašreizējais Republikāņu tautas partijas vadītājs?

J: Kad tika dibināta Republikāniskā tautas partija?

J: Kāpēc tika izveidota Republikāņu tautas partija?

J: Kādas ir Republikāņu tautas partijas ideoloģijas?

Meklēt pēc burta