Šajā rakstā apskatīti 2016. gada Demokrātu partijas prezidenta priekšvēlēšanu rezultāti un delegātu sadalījums — kā tiek izvēlēti delegāti, kāda bija sacensības hronoloģija un kas notika pēc tam. Priekšvēlēšanas nosaka, kuri kandidāti saņems atbalstu Demokrātu Nacionālajā konventā, kurā partija oficiāli nominē savu prezidenta kandidātu.

Priekšvēlēšanu process un kalendārs

Demokrātu priekšvēlēšanas ietver divu veidu balsojumu:

  • Pielīgti (pledged) delegāti — tie, kuri tiek sadalīti proporcionāli katra štata vai priekšpilsētas (caucus) rezultātiem. Lai iegūtu delegātus, kandidātam parasti jāsaņem vismaz 15% no balsīm attiecīgajā apgabalā.
  • Superdelegāti — partijā ieņemoši amatpersonas un līderi, kuriem ir neatkarīga balsošanas brīvība konventā. Viņu atbalsts nav automātiski saistīts ar priekšvēlēšanu balsu rezultātiem.

Priekšvēlēšanu kalendārs 2016. gadā sākās 1. februārī ar Aiovas priekšpilsētu, kam sekoja Ņūhempšīra, Nevada, Dienvidkarolīna un tālāk — Super Tuesday un citi štati līdz vasarai. Demokrātu partijas noteikumi paredz, ka delegātu skaits no katra štata tiek noteikts pēc partijas formulas, ņemot vērā štata demokrātu vēlētāju aktivitāti un štata ietekmi uz partijas iznākumiem.

Galvenie kandidāti

Galvenie priekšvēlēšanu kandidāti bija bijusī pirmā lēdija, valsts sekretāre un senatore Hilarija Klintone un senators Bērnijs Sanderss. Abi kandidāti ieguva plašu atbalstu dažādās vēlētāju grupās: Klintone — tradicionālāk nostājoties partijas vadībā un starptautiskajā pieredzē, Sanderss — ar progressīvu programmu un jaunu vēlētāju mobilizāciju.

Rezultāti un delegātu sadalījums

Vispārīgi par rezultātiem — Demokrātu priekšvēlēšanas bija konkurētspējīgas. Katra štata rezultāti noteica, cik pledžētu delegātu tiks piešķirti katram kandidātam, bet galīgais delegātu skaits, kas nodrošina nomināciju, iekļāva arī superdelegātus, kuriem bija brīva rīcības izvēle.

2016. gada 6. jūnijā aģentūra Associated Press ziņoja, ka senatore Hilarija Klintone ir ieguvusi pietiekami daudz delegātu, lai kļūtu par iespējamo Demokrātu kandidāti. Šis skaits iekļāva gan pledžētus delegātus, gan dažus superdelegātus, tādēļ daļa mediju un partijas vērotāju norādīja, ka nominācija tehniski bija nodrošināta, bet formāla apstiprināšana vēl bija atkarīga no konventa norises.

Superdelegātu loma

Superdelegāti Demokrātu partijā spēlēja nozīmīgu lomu 2016. gada cīņā, jo to atbalsts varēja nodrošināt pietiekamu kopējo delegātu skaitu kādam kandidātam. Atšķirībā no pledžētajiem delegātiem, superdelegāti nav saistīti ar konkrēta štata vēlētāju rezultātu un var mainīt savu lēmumu līdz pat konventa brīdim. Tas izraisīja diskusijas par demokrātijas stiprumu partijā un vēlāk noveda pie partijas noteikumu pārskatīšanas, lai samazinātu superdelegātu ietekmi uz pirmreizējo nomināciju procesā.

Tālākie notikumi

Pēc tam, kad AP un citi mediji paziņoja par Klintones praktiski nodrošināto delegātu vairākumu, Bērnijs Sanderss oficiāli paziņoja par atbalstu Klintonei 2016. gada 12. jūlijā. Savukārt Demokrātu Nacionālais konvents notika jūlijā Filadelfijā, un tur Hilarija Klintone tika oficiāli nominēta par Demokrātu partijas prezidenta kandidāti 2016. gadā. Viņas viceprezidenta kandidāts bija Tims Keins, kuru viņa oficiāli paziņoja kā biedru vēlēšanu kampaņai jūlija laikā.

Sekas un vēsturiskais konteksts

Klintone pēc nominācijas cīnījās pret Republikāņu kandidātu Donaldu Trampu 2016. gada prezidenta vēlēšanās, kas notika 8. novembrī 2016. gadā; Tramps uzvarēja vispārējās vēlēšanās un kļuva par prezidentu. Priekšvēlēšanu process un superdelegātu loma izraisīja plašas diskusijas Demokrātu partijā par to, kā uzlabot iekšējo demokrātiju un uzticamību, kas vēlāk noveda pie noteikumu izmaiņām priekšvēlēšanu sistēmā.

Ja vēlaties, varu pievienot detalizētāku delegātu skaitu sadalījumu pa štatiem, grafiku ar galvenajiem datumiem vai avotu sarakstu par rezultātiem.