2016. gada Demokrātu priekšvēlēšanas: rezultāti un delegātu sadalījums
2016. gada Demokrātu priekšvēlēšanas: detalizēti rezultāti un delegātu sadalījums, H. Klintones un B. Sandersa cīņa, superdelegātu ietekme un iznākuma analīze.
Šajā rakstā apskatīti 2016. gada Demokrātu partijas prezidenta priekšvēlēšanu rezultāti un delegātu sadalījums — kā tiek izvēlēti delegāti, kāda bija sacensības hronoloģija un kas notika pēc tam. Priekšvēlēšanas nosaka, kuri kandidāti saņems atbalstu Demokrātu Nacionālajā konventā, kurā partija oficiāli nominē savu prezidenta kandidātu.
Priekšvēlēšanu process un kalendārs
Demokrātu priekšvēlēšanas ietver divu veidu balsojumu:
- Pielīgti (pledged) delegāti — tie, kuri tiek sadalīti proporcionāli katra štata vai priekšpilsētas (caucus) rezultātiem. Lai iegūtu delegātus, kandidātam parasti jāsaņem vismaz 15% no balsīm attiecīgajā apgabalā.
- Superdelegāti — partijā ieņemoši amatpersonas un līderi, kuriem ir neatkarīga balsošanas brīvība konventā. Viņu atbalsts nav automātiski saistīts ar priekšvēlēšanu balsu rezultātiem.
Priekšvēlēšanu kalendārs 2016. gadā sākās 1. februārī ar Aiovas priekšpilsētu, kam sekoja Ņūhempšīra, Nevada, Dienvidkarolīna un tālāk — Super Tuesday un citi štati līdz vasarai. Demokrātu partijas noteikumi paredz, ka delegātu skaits no katra štata tiek noteikts pēc partijas formulas, ņemot vērā štata demokrātu vēlētāju aktivitāti un štata ietekmi uz partijas iznākumiem.
Galvenie kandidāti
Galvenie priekšvēlēšanu kandidāti bija bijusī pirmā lēdija, valsts sekretāre un senatore Hilarija Klintone un senators Bērnijs Sanderss. Abi kandidāti ieguva plašu atbalstu dažādās vēlētāju grupās: Klintone — tradicionālāk nostājoties partijas vadībā un starptautiskajā pieredzē, Sanderss — ar progressīvu programmu un jaunu vēlētāju mobilizāciju.
Rezultāti un delegātu sadalījums
Vispārīgi par rezultātiem — Demokrātu priekšvēlēšanas bija konkurētspējīgas. Katra štata rezultāti noteica, cik pledžētu delegātu tiks piešķirti katram kandidātam, bet galīgais delegātu skaits, kas nodrošina nomināciju, iekļāva arī superdelegātus, kuriem bija brīva rīcības izvēle.
2016. gada 6. jūnijā aģentūra Associated Press ziņoja, ka senatore Hilarija Klintone ir ieguvusi pietiekami daudz delegātu, lai kļūtu par iespējamo Demokrātu kandidāti. Šis skaits iekļāva gan pledžētus delegātus, gan dažus superdelegātus, tādēļ daļa mediju un partijas vērotāju norādīja, ka nominācija tehniski bija nodrošināta, bet formāla apstiprināšana vēl bija atkarīga no konventa norises.
Superdelegātu loma
Superdelegāti Demokrātu partijā spēlēja nozīmīgu lomu 2016. gada cīņā, jo to atbalsts varēja nodrošināt pietiekamu kopējo delegātu skaitu kādam kandidātam. Atšķirībā no pledžētajiem delegātiem, superdelegāti nav saistīti ar konkrēta štata vēlētāju rezultātu un var mainīt savu lēmumu līdz pat konventa brīdim. Tas izraisīja diskusijas par demokrātijas stiprumu partijā un vēlāk noveda pie partijas noteikumu pārskatīšanas, lai samazinātu superdelegātu ietekmi uz pirmreizējo nomināciju procesā.
Tālākie notikumi
Pēc tam, kad AP un citi mediji paziņoja par Klintones praktiski nodrošināto delegātu vairākumu, Bērnijs Sanderss oficiāli paziņoja par atbalstu Klintonei 2016. gada 12. jūlijā. Savukārt Demokrātu Nacionālais konvents notika jūlijā Filadelfijā, un tur Hilarija Klintone tika oficiāli nominēta par Demokrātu partijas prezidenta kandidāti 2016. gadā. Viņas viceprezidenta kandidāts bija Tims Keins, kuru viņa oficiāli paziņoja kā biedru vēlēšanu kampaņai jūlija laikā.
Sekas un vēsturiskais konteksts
Klintone pēc nominācijas cīnījās pret Republikāņu kandidātu Donaldu Trampu 2016. gada prezidenta vēlēšanās, kas notika 8. novembrī 2016. gadā; Tramps uzvarēja vispārējās vēlēšanās un kļuva par prezidentu. Priekšvēlēšanu process un superdelegātu loma izraisīja plašas diskusijas Demokrātu partijā par to, kā uzlabot iekšējo demokrātiju un uzticamību, kas vēlāk noveda pie noteikumu izmaiņām priekšvēlēšanu sistēmā.
Ja vēlaties, varu pievienot detalizētāku delegātu skaitu sadalījumu pa štatiem, grafiku ar galvenajiem datumiem vai avotu sarakstu par rezultātiem.
Galvenie kandidāti
- Hilarija Klintone - 67. ASV valsts sekretāre (2009-2013), ASV pirmā lēdija (1993-2001) un Ņujorkas senatore (2001-2009).
- Bērnijs Sanderss (Bernie Sanders) - Vermontas senators (no 2007. gada līdz mūsdienām) un parlamenta pārstāvis (no 1991. līdz 2007. gadam).
Izstājās priekšvēlēšanu laikā
- Mārtins O'Mellijs - Merilendas gubernators (2007-2015) un Baltimoras mērs (1999-2007).
Izstājās pirms pirmajām vēlēšanām
- Džims Vēbs - Virdžīnijas senators (2007-2013) un Jūras kara flotes sekretārs (1987-1988).
- Linkolns Čafī - Rodailendas gubernators (2011-2015), senators (1999-2007) un Vorikas mērs (1993-1999).
- Lawrence Lessig - profesors
Rezultāti
Visu delegātu kopējais skaits ir aptuvens.
| Kandidāti | ||||||||
| Solītie delegāti | 2,219 | 1,832 | 0 | |||||
| Neiesaistītie delegāti | 581 | 49 | 1 | |||||
| Delegātu kopskaits | 2,800 | 1,881 | 1 | |||||
| Uzvarētie konkursi | 34 | 23 | 0 | |||||
| Rezultāti | ||||||||
| 1. februāris | Iowa | 49.9% | 49.6% | 0.6% | ||||
| 9. februāris | Ņūhempšīra | 38.0% | 60.4% | |||||
| 20. februāris | Nevada | 52.6% | 47.3% | |||||
| 27. februāris | Dienvidkarolīna | 73.5% | 26.0% | |||||
| 1. marts | Alabama | 77.8% | 19.2% | |||||
| Amerikas Samoa | 68.4% | 25.7% | ||||||
| Arkansas | 66.3% | 29.7% | ||||||
| Kolorādo | 40.4% | 59.0% | ||||||
| Gruzija | 71.3% | 28.2% | ||||||
| Masačūsetsas štats | 50.1% | 48.7% | ||||||
| Minesota | 38.3% | 61.7% | ||||||
| Oklahoma | 41.5% | 51.9% | ||||||
| Tenesī | 66.1% | 32.4% | ||||||
| Teksasa | 65.2% | 33.2% | ||||||
| Vermont | 13.6% | 86.1% | ||||||
| Virginia | 64.3% | 35.2% | ||||||
| 5. marts | Kanzasa | 32.3% | 67.7% | |||||
| Luiziāna | 71.1% | 23.2% | ||||||
| Nebraska | 42.9% | 57.2% | ||||||
| 6. marts | Meina | 35.5% | 64.2% | |||||
| 1.-8. marts | Demokrāti ārzemēs | 30.9% | 68.9% | |||||
| 8. marts | Mičigana | 48.2% | 49.8% | |||||
| Misisipi | 82.6% | 16.5% | ||||||
| 12. marts | Ziemeļu Marianas | 54.0% | 34.4% | |||||
| 15. marts | Florida | 64.4% | 33.3% | |||||
| Ilinoisas štats | 50.5% | 48.7% | ||||||
| Misūri | 49.6% | 49.4% | ||||||
| Ziemeļkarolīna | 54.6% | 40.8% | ||||||
| Ohaio | 56.5% | 42.7% | ||||||
| 22. marts | Arizona | 57.6% | TBD | |||||
| Idaho | 21.2% | 78.0% | ||||||
| Jūtas | 20.3% | 79.3% | ||||||
| 26. marts | Alaska | 18.4% | 81.6% | |||||
| Havaju salas | 30.0% | 69.8% | ||||||
| Vašingtona | 27.1% | 72.7% | ||||||
| Apr 5 | Viskonsina | 43.1% | 56.6% | |||||
| Apr 9 | Vaioming | 44.3% | 55.7% | |||||
| Apr 19 | Ņujorka | 58.0% | 42.0% | |||||
| Apr 26 | Konektikuta | 51.7% | 46.5% | |||||
| Delavēra | 59.8% | 39.2% | ||||||
| Merilenda | 63.0% | 33.3% | ||||||
| Pensilvānija | 55.6% | 43.6% | ||||||
| Rodailenda | 43.3% | 55.0% | ||||||
| 3. maijs | Indiana | 47.5% | 52.5% | |||||
| 7. maijs | Guama | 59.5% | 40.5% | |||||
| 10. maijs | Rietumvirdžīnija | 36.1% | 51.3% | |||||
| 17. maijs | Kentuki | 46.8% | 46.3% | |||||
| Oregona | 45.7% | 54.3% | ||||||
| jūnijs 4 | Virdžīnu salas | 84.2% | 12.2% | |||||
| jūnijs 5 | Puertoriko | 59.4% | 37.5% | |||||
| 7. jūnijs | Kalifornija | 55.8% | 43.2% | |||||
| Montana | 44.6% | 51.0% | ||||||
| Ņūdžersija | 63.3% | 36.7% | ||||||
| Jaunmeksikas štats | 51.5% | 48.5% | ||||||
| Ziemeļdakota | 25.6% | 64.2% | ||||||
| Dienviddakota | 51.0% | 49.0% | ||||||
| 14. jūnijs | Kolumbijas apgabals | 78.7% | 21.1% | |||||
.jpg)
- Tiek aprēķināts delegātu skaits, kas ir mazāks par tautas balsu procentuālo skaitu. Ja jūs saskaitīsiet visus uzskaitītos delegātus, jūs varat saņemt rezultātu, kas nedaudz atšķiras no tabulas augšpusē norādītā kopskaita. Turklāt tajā ir norādīti tikai solītie delegāti, nevis superdeleģāti.
Delegāti
Tautas balsojums
Delegātu skaits
Apgabali, kuros uzvarējuši kandidāti. Hillary Clinton Bernie Sanders
Cik delegātu kandidāti ieguva katrā štatā. Hillary Clinton Bernie Sanders
Atšķirība starp solītajiem delegātiem.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir 2016. gada Demokrātu partijas prezidenta vēlēšanu priekšvēlēšanas?
A: 2016. gada Demokrātu partijas prezidenta vēlēšanu priekšvēlēšanas ir process, kurā tiek izvēlēti delegāti jeb cilvēki, kas kādu pārstāv, lai dotos uz 2016. gada Demokrātu partijas Nacionālo konventu.
Q: Kā cilvēki katrā štatā balso?
A: Cilvēki katrā štatā balso par to, kurš, viņuprāt, būs labs kandidāts uz prezidenta amatu, un katrs kandidāts saņem noteiktu skaitu delegātu, pamatojoties uz iegūto balsu skaitu.
J: Kas ir atlikušie kandidāti 2016. gada Demokrātu partijas prezidenta vēlēšanās?
A: Atlikušie kandidāti ir bijusī pirmā lēdija un valsts sekretāre un senatore Hilarija Klintone un senators Bērnijs Sanderss.
J: Kad sākās priekšvēlēšanas?
A: Priekšvēlēšanas sākās 2016. gada 1. februārī Aiovā.
Jautājums: Vai Hilarija Klintone ir kļuvusi par iespējamo demokrātu kandidāti?
A: Jā, 2016. gada 6. jūnijā aģentūra Associated Press ziņoja, ka senatore Hilarija Klintone ir ieguvusi pietiekami daudz delegātu, lai kļūtu par prezumpīvo demokrātu kandidāti.
J: Kas ir superdelegāti?
A.: Superdelegāti ir delegāti, kuri demokrātu konventā var balsot kā vien vēlas.
Vai ir iespēja, ka Klintone neiegūs nomināciju?
A: Jā, viņu balsojums var mainīties jebkurā brīdī pirms tam, tāpēc ir iespējams (bet tikai maz ticams), ka Klintone nesaņems nomināciju.
Meklēt