Šajā rakstā parādīti 2016. gada Republikāņu partijas priekšvēlēšanu rezultāti. Republikāņu partijas prezidenta vēlēšanu priekšvēlēšanas ir process, kurā tiek izvēlēti delegāti jeb cilvēki, kas kādu pārstāv, lai dotos uz 2016. gada Republikāņu nacionālo konventu. Cilvēki katrā štatā balso par to, kurš, viņuprāt, būs labs kandidāts uz prezidenta amatu, un katrs kandidāts saņem noteiktu skaitu delegātu, pamatojoties uz iegūto balsu skaitu.

Vispārīgs pārskats un laika līnija

Priekšvēlēšanas sākās 2016. gada 1. februārī Aiovā un turpinājās vairākās kārtās visā ASV. Procesa gaitā vairāki kandidāti izstājās pēc zaudējuma savos mājštatos vai pēc pieaugoša spiediena no galvenajiem konkurentiem. Galvenie konkurenti, kas sacentās par republikāņu nomināciju, bija:

  • Donald J. Trump
  • Ted Cruz
  • Marco Rubio
  • John Kasich

Marco Rubio oficiāli pārtrauca sacensību 2016. gada 15. martā (pēc Floridas priekšvēlēšanām), Ted Cruz — 3. maijā (pēc Indianas), bet John Kasich paziņoja par izstāšanos 4. maijā. 2016. gada 4. maijā Donalds Tramps kļuva par vienīgo kandidātu, kas vēl palika sacensībā; viņš kļuva par oficiālo republikāņu kandidātu 2016. gada 19. jūlijā nacionālajā konventā. Vēlāk, 8. novembrī, Tramps uzvarēja prezidenta vēlēšanās.

Delegātu sistēma un to sadalījums

Republikāņu priekšvēlēšanas izmanto delegātu sistēmu, un kopējais delegātu skaits 2016. gadā bija 2 472. Lai iegūtu partijas nomināciju, kandidātam bija nepieciešams vairākums jeb 1 237 delegātu.

Delegāti var būt dažādu veidu:

  • Saistītie (bound) delegāti — tiek piesaistīti konkrētam kandidātam, pamatojoties uz primāru vai kaucusa rezultātiem štata līmenī vai kongresa apgabalā.
  • Neatkarīgie/unbound delegāti — daļā štatu Republikas Nacionālajā komitejā (RNC) esošie pārstāvji vai citi delegāti, kuriem dažkārt ir lielāka brīvība balsot konventā; 2016. gadā šo delegātu statusam bija liela nozīme politiskajās diskusijās.

Katram štata Republikāņu partijai bija savi noteikumi par to, kā tiek sadalīti delegāti — daļā štatu noteikts proporcionāls sadalījums, citur uzvarētājs-saņem-viss (winner-take-all), kā arī kombinētas sistēmas. Šo variāciju dēļ delegātu sadalījums var būt salīdzinoši sarežģīts, un kandidāti var iegūt delegātus arī, nezaudējot visās štata balsošanās punktos.

Svarīgākie punkti un rezultātu virzība

  • Aiovas priekšvēlēšanās par uzvarētāju 2016. gadā kļuva Ted Cruz, kas deva viņam agru impulsu.
  • Sekošās priekšvēlēšanās, tostarp Ņūhempšīrā un Dienvidkarolīnā, panākumus guva Donald Trump, kurš ātri konsolidēja plašu atbalstu vairāku štatu līmenī.
  • Super Tuesday un vēlākās kārtas deva daudzus delegātus Trampam, un, kombinējot šo rezultātu ar pretinieku pakāpenisku izstāšanos, Tramps ātri kļuva par līderi delegātu skaita ziņā.
  • Pēc konkurentu izstāšanās Tramps deva priekšroku un atbalstu lielākai daļai republikāņu delegātu, ļaujot viņam nonākt pie nepieciešamā vairākuma pirms vai tuvu nacionālā konventa sasaukšanai.

Nacionālais konvents un oficiālā nominācija

2016. gada Republikāņu nacionālais konvents notika 18.–21. jūlijā (formalizēšana un balsojumi notika šajās datumos), un tur Donald Trump tika oficiāli nominēts kā Republikaņu partijas prezidenču kandidāts. Konventā delegāti arī apstiprināja partijas platformu un parasti apstiprina viceprezidenta kandidātu, kuru Tramps izvēlējās pirms konventa un kuru konventā oficiāli apstiprināja.

Secinājums

2016. gada Republikāņu priekšvēlēšanas bija ilga un bieži vien polarizējoša sacensība, kuras gaitā mainījās kandidātu saraksts, bet delegātu sistēma galu galā noteica, kurš tiks nominēts. Kopumā process demonstrēja, cik svarīga ir delegātu iegūšana, štatu noteikumu ietekme uz sadalījumu un arī tas, kā kandidātu izstāšanās var ātri mainīt nominācijas iznākumu. Rezultātā Donalds Tramps kļuva par partijas kandidatūru un vēlāk arī par ASV prezidentu.