Londonas Sitija "Tērauda gredzens" — drošības kordons un vēsture

Tērauda gredzens ir ikdienā lietots nosaukums, ar ko apzīmē drošības kordonu ap Londonas Sitiju. Tā primārais mērķis ir aizsargāt finanšu un biznesa centru pret terorismu un citiem smagiem drošības incidentiem. Termins radies, salīdzinot ar līdzīgiem pasākumiem citās pilsētās — piemēram, Belfāstas tērauda gredzens bija viens no pirmajiem šāda veida aizsardzības piemēriem.

Vēsture

Tērauda gredzens tika ieviests kā reaģēšana uz 1990. gadu sākuma spridzināšanas kampaņu, ko īstenoja IRA. Zīmīgi uzbrukumi, kas ietekmēja lēmumu par pastiprinātu drošību, bija sprādzieni — piemēram, 1992. gada uzbrukums Baltijas biržai un 1993. gada sprādziens Bišopgeitā. Šajos gados sardzes posteņus gandrīz nepārtraukti apsargāja bruņoti policisti, un sabiedrībā radās spēcīgs signāls, ka varasiestādes uztver draudus nopietni.

Sākotnēji drošības pasākumi bija salīdzinoši viegli un redzami — plastmasas konusi, pagaidu barjeras un dežūrējošie policisti, ko vietējie iedzīvotāji dēvēja par "plastmasas gredzenu". Vēlāk to aizstāja pastāvīgākas struktūras — betona barjeras, pastāvīgas kontrolpunktu vietas un plaša videonovērošanas sistēma. Pēc IRA pamiera policijas klātbūtne tika samazināta, taču pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem un pieaugošā starptautisko terorisma draudu konteksta drošība pirmatnēji atkal tika pastiprināta.

2003. gada decembrī tērauda gredzens tika paplašināts, iekļaujot plašāku uzņēmumu loku pilsētas teritorijā — policija un drošības iestādes to tika pamatoti ar uzskatu, ka iespējams teroristu uzbrukums pilsētai ir neizbēgams.

Konstrukcija un drošības pasākumi

Fiziskie drošības elementi un satiksmes ierobežojumi ir dažādi:

• ceļu sašaurināšana un šikanas, kas liek autovadītājiem samazināt ātrumu un laiku pa laikam ļauj pārbaudīt iebraucošos transportlīdzekļus;
• betona bloki un stacionāri aizsargbarjeras — tās bieži vien ir palīdzīgas pret transportlīdzekļu uzbrukumiem (hostile vehicle mitigation);
• kontrolpunkti un sardzes laukumi ceļa vidū, kur policija var organizēt patruļas un pārbaudes;
• pilnīgas ceļu slēgšanas posmi, ja to prasa situācija vai notikumi pilsētā;
• mazāk redzami, bet efektīvi pasākumi — piemēram, policijas klātbūtne, arī bruņota ar automātiem, kas nereti novietota "neredzamās" pozīcijās.

Pilsētplānotāji šo pieeju bieži sauc par cietokšņa urbānismu — tas nozīmē pilsētas telpas dizainu, kurā iekļauti aizsardzības elementi, kas reizē ietekmē satiksmi, piekļuvi un publisko telpu estētiku.

Tehnoloģijas un uzraudzība

Vienlaikus ar fiziskajām barjerām liela nozīme ir elektroniskajai uzraudzībai. Satiksmi, kas iebrauc Londonā, daudzviet uzrauga automātiskā numura zīmju atpazīšanas sistēma (ANPR). ANPR sistēma skenē un reģistrē transportlīdzekļu numurzīmes un šo informāciju uzrauga policija. Dati tradicionāli tiek glabāti ilgākos periodos — teikumā minēts piecu gadu periods —, lai tos varētu analizēt, sasaistīt ar citiem izmeklēšanas datiem un izmantot kā pierādījumus nodarījumu izmeklēšanā.

Videonovērošana (CCTV), sensori, elektroniskie kontrolpunkti un datu analīzes rīki ir integrēti drošības sistēmā, ļaujot ātrāk reaģēt uz incidentiem un identificēt aizdomīgas aktivitātes.

Ietekme uz pilsētas dzīvi un kritika

Pastāv gan atbalstītāji, gan kritiķi. Pozitīvās puses ietver paaugstinātu drošības līmeni, iespēju izvairīties no lielākiem zaudējumiem teroraktu gadījumā un paātrinātu policijas reaģēšanu. Tomēr šādi pasākumi ietekmē arī ikdienu:

• satiksmes sastrēgumi un mainītas piekļuves — dažiem uzņēmumiem un apmeklētājiem ir grūtāk nokļūt līdz ēkām;
• estētiskas un arhitektūras pārmaiņas — betona barjeras un kontrolpunkti maina pilsētas ainavu;
• privātuma un civilās brīvības jautājumi — plašas uzraudzības sistēmas rada diskusijas par datu uzglabāšanu, piekļuvi datiem un iespējamām ļaunprātīgām izmantošanas formām;
• psiholoģiskais efekts — pastāvīga drošības klātbūtne var radīt sajūtu, ka pilsēta ir militarizēta.

Turklāt eksperti norāda, ka drošības risinājumi jāplāno tā, lai tie būtu efektīvi, bet vienlaikus maksimāli maz traucētu ikdienas dzīvei un lai būtu samērīgi attiecībā pret drošības risku.

Atbildība un nākotne

Par tērauda gredzena uzturēšanu un darbību atbildīgās institūcijas ir gan policija, gan vietējās pašvaldības (piem., City of London pārvalde), kā arī privātie objekta īpašnieki un drošības uzņēmumi. Turpmākajos gados drošības pasākumi tiek adaptēti atbilstoši jaunām tehnoloģijām, terorisma taktiku izmaiņām un tiesiskajiem regulējumiem, vienlaikus risinot sabiedrības bažas par brīvībām un publiskās telpas pieejamību.

Kopsavilkumā tērauda gredzens ir dinamisks drošības tīkls, kas savieno fiziskus, elektroniskus un cilvēkresursu elementus, lai aizsargātu Londonas Sitiju. Tā dizains un darbība pastāvīgi tiek pārskatīti, reaģējot uz jauniem drošības draudiem, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības prasībām pēc līdzsvara starp drošību un brīvībām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Tērauda gredzens?

Q: Kā tas darbojas?

J: Kad to ieviesa?

J: Kur to pirmo reizi izmantoja?

J: Kādi materiāli ir izmantoti tā būvniecībā?

J: Kā kopš 11. septembra uzbrukumiem ir pastiprināta drošība?

Meklēt pēc burta