2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV

Iesaistītās lidmašīnas

Pirmā no četrām lidmašīnām pacēlās American Airlines 11. reisa Boeing 767-200ER. Tā bija 159 pēdas (48 m) gara un 16 pēdas (4,9 m) plata. Tam bija divas ejas. Lidmašīna katru dienu veica lidojumus starp Bostonu un Losandželosu. Kad 11. lidmašīna pacēlās plkst. 7:59 rītā, tajā bija tikai 81 pasažieris 158 sēdvietās. Četrdesmit septiņas minūtes vēlāk tā ietriecās Ziemeļu tornī ar ātrumu 440 jūdzes stundā (710 km/h). Uz tā atradās 9717 galonu reaktīvās degvielas, kas bija par 14 000 galonu mazāk, nekā tas varēja pārvadāt.

Otrs lidmašīnas Boeing 767-200ER reiss bija United Airlines reiss 175, kas arī bija Boeing 767-200ER. Tāpat kā American Airlines 11, arī šim lidmašīnai bija paredzēts lidojums no Bostonas uz Losandželosu. Kad United 175 pacēlās plkst. 8:14, tas bija vēl vieglāks nekā amerikāņu reiss: No 168 sēdvietām bija aizpildītas tikai 56. Kad plkst. 9:03 tas ietriecās Pasaules tirdzniecības centra Dienvidu tornī, lidojot ar ātrumu 540 jūdzes stundā (870 km/h), tā degvielas tvertnēs bija 9 118 galonu degvielas. Šo avāriju tiešraidē pārraidīja daudzi televīzijas kanāli visā pasaulē, kas jau rādīja, kā deg Ziemeļu tornis.

American Airlines reiss 77 bija trešā lidmašīna, kas pacēlās. Tas bija Boeing 757-200. Tā izlidoja no Vašingtonas, ASV, plkst. 8.20 un devās uz Losandželosu. Lidmašīna bija divas trešdaļas tukša, tajā bija 58 pasažieri 176 sēdvietās. Tajā bija 4000 galonu degvielas, kas ir mazāk nekā 11 500 galonu, ko tā varēja pārvadāt. Lidmašīna ietriecās Pentagonā plkst. 9:37, ­lidojot ar ātrumu 530 jūdzes stundā (850 km/h).

Arī ceturtā lidmašīna, United Airlines 93. reisa lidmašīna, bija 757-200. Tā lidoja no Ņūarkas, Ņūdžersijā, uz Sanfrancisko. Tās izlidošana bija plānota plkst. 8.00, bet tā aizkavējās par 42 minūtēm. Kad tā beidzot pacēlās, tajā bija tikai 37 ­pasažieri 182 sēdvietās. Tajā bija nedaudz vairāk nekā 7000 galonu degvielas. Pulksten 10:03 tā ietriecās 560 jūdžu stundā (900 km/h) ātrumā tukšā laukā netālu no Šanksvilas, Pensilvānijas štatā.

Pasaules tirdzniecības centrs 2001. gada martā, kas tika iznīcināts uzbrukumu laikā.


Pentagons 1998. gadā, kas tika bojāts pēc tam, kad tajā ietriecās American Airlines reiss 77.

Rezultāts

Katastrofās gāja bojā visi 246 cilvēki, kas atradās šajās četrās lidmašīnās. Uzbrukumos tika nogalināti arī 19 teroristi. Pēc avārijām abi Pasaules tirdzniecības centra torņi aizdegās. Dienvidu tornis (2. WTC) dega 56 minūtes, pirms tas nokrita un tika iznīcināts. Ziemeļu tornis (1. WTC) dega 102 minūtes, pirms arī tas nogāzās. Torņiem krītot, torņu daļas trāpīja pa citām ēkām apkārt. Tiek uzskatīts, ka šo bojājumu dēļ trešā ēka, 7. Pasaules tirdzniecības centrs (7 WTC), nogāzās plkst. 17.20. Daudzas citas ēkas apkārtnē tika smagi bojātas un vēlāk bija jānojauc, tādējādi viss Pasaules tirdzniecības centra komplekss tika iznīcināts. Pasaules Tirdzniecības centrā gāja bojā 2602 cilvēki.

Lidmašīna, kas ietriecās Pentagonā, ietriecās zemē tieši brīdī, kad tā trāpīja ēkas rietumu pusē. Pēc tam tā ietriecās trīs no pieciem "gredzeniem", kas veido Pentagonu. Katastrofā Pentagonā gāja bojā 125 cilvēki.

ASV valdība uzbrukumos cietušo ģimenēm izmaksāja vidēji 1,8 miljonus ASV dolāru.

Uzbrukumos gāja bojā 2996 cilvēki. To vidū bija arī ugunsdzēsēji un policisti, kas centās glābt citus cilvēkus. To skaitā bija arī 19 uzbrucēji, kuri visi tika nogalināti.

Šo uzbrukumu rezultātā tika izveidots arī ASV Iekšzemes drošības departaments, kas aizsargā valsti no teroristu uzbrukumiem.

Ir parādījušās daudzas sazvērestības teorijas, kas apgalvo, ka daži cilvēki ASV valdībā zināja par uzbrukumiem vai pat tos sarīkoja. Valdība ir paziņojusi, ka tās ir nepatiesas.

Pasaules tirdzniecības centra paliekas pēc uzbrukumiem

Karš pret terorismu

Pēc uzbrukuma ASV vainoja Al-Qaeda, ko ASV uzskatīja par teroristu grupējumu. Prezidents Džordžs Bušs teica, ka sāks "karu pret terorismu". Viņš ar to domāja, ka ASV darīs vairāk, lai nākotnē mēģinātu apturēt terorismu. Bušs teica, ka tas ir paredzēts, lai aizsargātu amerikāņus un viņu īpašumu no teroristiem. Piemēram, ASV valdība tiks reorganizēta. Tika pastiprināta drošība un kontrole sabiedriskās vietās, jo īpaši lidostās. Amerikāņi katru dienu tika informēti par to, vai pastāv nopietni terorisma draudi. (Tas tika darīts, norādot dienas krāsu. Sarkana krāsa nozīmēja augstu apdraudējumu, zaļa - zemu apdraudējumu, un starp tām bija daudz līmeņu).

Karš pret terorismu noveda arī pie īstiem kariem. Al-Qaeda līderis Osama bin Ladens dzīvoja Afganistānas Islāma Emirātā. Amerikas Savienotās Valstis lika Afganistānas valdībai, ko sauca par Taliban, izdot bin Ladenu. Taliban to nedarīja. Taliban līderis mulla Muhameds Omars pieprasīja no Amerikas Savienoto Valstu valdības pierādījumus. Ja pierādījumi netiks sniegti, mulla Omar paziņoja, ka viņš bin Ladenu nenodos. Prezidents Džordžs Bušs sacīja, ka viņam pierādījumi nav jāsniedz. Tad Amerikas Savienotās Valstis sāka karu pret Afganistānu. Taliban tika atstādināts no varas, tika izveidota jauna valdība, un Afganistānas iedzīvotāji ievēlēja jaunu prezidentu.

Kamēr tas notika, Amerikas Savienoto Valstu valdība mainījās vairākos aspektos. Amerikas Savienoto Valstu Transporta departaments (DOT) izveidoja Transporta drošības administrāciju (TSA). Pirms 11. septembra 11. septembra ASV lidostās drošību nodrošināja aviosabiedrības. TSA noteica, ka lidostu drošības nodrošināšana ir valdības uzdevums. TSA pieņēma darbā jaunus darbiniekus, lai tie strādātu lidostās un lidotu lidmašīnās kā gaisa maršrāli. TSA nodrošina arī drošību Amerikas vilcienos un metro. Tika izveidots arī jauns Iekšzemes drošības departaments. Tās uzdevums bija aizsargāt amerikāņus un viņu īpašumu Amerikas Savienoto Valstu teritorijā. Kad tika izveidots šis departaments, TSA pārgāja no Transporta departamenta uz Iekšzemes drošības departamentu.

Pēc Taliban uzvaras prezidents Džordžs Bušs uzskatīja, ka ASV vajadzētu iebrukt Irākā. Viņš uzskatīja, ka Irāka palīdz teroristu grupējumiem, tostarp Al-Qaeda. Viņš apgalvoja, ka viņam ir pierādījumi, ka Irāka ražo arī masu iznīcināšanas ieročus. Viņš nosūtīja valsts sekretāru Kolinu Pauelu (Colin Powell) uz Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai parādītu dažus no šiem pierādījumiem. ASV 2003. gada martā sāka iebrukumu Irākā. (Tajā piedalījās arī četras citas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, Austrālija, Polija un Dānija). Irākas valdība tika gāzta, un Irākas iedzīvotāji ievēlēja jaunu valdību. Irākā netika atrasti nekādi masu iznīcināšanas ieroči.

2011. gada 2. maijā ASV Jūras spēku jūras kājnieki nogalināja Al-Qaeda līderi Osamu bin Ladenu, kurš vadīja 2001. gada 11. septembra uzbrukumus, kā arī citus teroristu mēģinājumus.

Osama bin Ladens, grupējuma "Al-Qaeda", kas sarīkoja uzbrukumus, līderis (attēlā no 1997. gada).

Izmeklēšana

FIB

Uzreiz pēc uzbrukumiem Federālais izmeklēšanas birojs uzsāka PENTTBOM. Tā bija lielākā kriminālizmeklēšana ASV vēsturē. Vienubrīd izmeklēšanā strādāja vairāk nekā puse FIB aģentu, kuri sekoja pusmiljonam pavedienu. FIB secināja, ka ir "skaidri un neapstrīdami (nevar noliegt)" pierādījumi, kas saista Al-Qaeda un bin Ladenu ar uzbrukumiem.

19 nolaupītāju izcelsme
Valstspiederība	Numurs
Saūda Arābija	15
Apvienotie Arābu Emirāti	2
Ēģipte	1
Libāna	1

FIB savos 2001. gada vardarbīgo noziegumu reģistros nav reģistrējusi 2977 nāves gadījumus, kas saistīti ar uzbrukumiem. Arī Ņujorkas pilsēta neiekļāva nāves gadījumus savā 2001. gada noziedzības statistikā.

CIP

Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ģenerālinspektors veica CIP darbības pārskatīšanu pirms 11. septembra. Viņš bija ļoti kritisks pret CIP augstākajām amatpersonām par to, ka tās nav darījušas visu iespējamo, lai apturētu terorismu. Viņš kritizēja viņu nespēju apturēt divus no 11. septembra 11. septembra uzbrucējiem - Nawaf al-Hazmi un Khalid al-Mihdhar, kad tie ieradās ASV. Viņš arī kritizēja to, ka viņi nav dalījušies ar informāciju par abiem vīriešiem ar FIB. Abu lielāko ASV politisko partiju senatori 2007. gada maijā uzrakstīja tiesību aktu, lai padarītu šo pārskatu publiski pieejamu. Viens no atbalstītājiem, senators Rons Vaidens (Ron Wyden), teica: "Amerikas tautai ir tiesības zināt, ko Centrālā izlūkošanas pārvalde darīja šajos kritiskajos (svarīgajos) mēnešos pirms 11. septembra."

Kongresa izmeklēšana

2002. gada februārī Senāta Izlūkošanas komiteja un Pārstāvju palātas Pastāvīgā izlūkošanas komiteja izveidoja kopīgu izmeklēšanu par ASV izlūkošanas kopienas darbību. To 832 lappušu garais ziņojums tika publicēts 2002. gada decembrī. Ziņojumā bija sīki izklāstīti FIB un CIP trūkumi pieejamās informācijas izmantošanā. Tā ietvēra informāciju par teroristiem, par kuriem CIP zināja, ka tie atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņi neizmantoja šo informāciju, lai apturētu plānus. Kopīgā izmeklēšana ieguva informāciju par Saūda Arābijas valdības amatpersonu iespējamo iesaistīšanos no neklasificētiem avotiem. Buša administrācija pieprasīja, lai 28 ar to saistītās lappuses paliktu klasificētas.

Nolaupītāju līderis bija Ēģiptes pilsonis Mohameds Ata.

Pārbūve

Uzbrukumu dienā Ņujorkas mērs Rūdijs Džūljani teica: Viņš sacīja: "Mēs atjaunosimies. Mēs no tā iziesim stiprāki nekā iepriekš, politiski spēcīgāki, ekonomiski spēcīgāki. Pilsētas siluets atkal būs vesels."

Bojātā Pentagona daļa tika atjaunota gada laikā pēc uzbrukumiem. 2006. gada 27. aprīlī sākās One World Trade Center celtniecība. Pilnā augstumā tas tika uzcelts 2013. gada 20. maijā. Šajā datumā ēkas virsotnē tika uzstādīts smaile. Līdz ar to 1 WTC kopējais augstums ir 1776 pēdas (541 m). Tas padara to par augstāko ēku Rietumu puslodē. One WTC pabeidza būvniecību un tika atklāta 2014. gada 3. novembrī.

Pasaules tirdzniecības centra teritorijā bija paredzēts uzbūvēt vēl trīs biroju torņus. Tos bija paredzēts būvēt vienu kvartālu uz austrumiem no sākotnējo torņu atrašanās vietas. 4 WTC tika atklāts 2013. gada novembrī. Tas ir otrais tornis šajā vietā, kas tika atklāts (7 World Trade Center bija pirmais). 3 WTC tika atklāts 2018. gada 11. jūnijā. Tādējādi tas ir ceturtais pabeigtais debesskrāpis šajā vietā.

Pārbūvētais One World Trade Center tuvojas pabeigšanai 2013. gada jūlijā