2001. gada 11. septembra uzbrukumi ASV — Al-Qaeda terorakti
11. septembra uzbrukumi 2001 — Al-Qaeda sarīkota traģēdija: 2996 bojāgājušie, Pasaules tirdzniecības centri un Pentagons; notikumu hronika, cēloņi un sekas.
11. septembra uzbrukumi (saukti arī par 11. septembri) bija četri teroristu uzbrukumi Amerikas Savienotajām Valstīm, kas notika otrdienas, 2001. gada 11. septembra, rītā. Uzbrukumos gāja bojā 2996 cilvēki, tostarp 19 uzbrucēji, tādējādi tas kļuva par vienu no nāvējošākajiem teroristu aktiem mūsdienu vēsturē. Tie radīja arī milzīgus materiālos zaudējumus — vairāk nekā 10 miljardu ASV dolāru apjomā, ietekmējot gan infrastruktūru, gan biznesa darbību un finanses. Uzbrukumus sarīkoja islāma teroristu grupējums Al-Qaeda, kas bija organizējis lidmašīnu pārtveršanu, izmantojot pasažieru lidmašīnas, lai tās ielidotu slavenās ēkās. Divi uzbrukumi notika Ņujorkā un viens — Arlingtonā, Virdžīnijas štatā, bet ceturtā lidmašīna avarēja lauka apvidū netālu no Šanksvilas, Pensilvānijas štatā, pirms tā varēja sasniegt savu mērķi.
Apšaudītās ēkas bija Pasaules tirdzniecības centra dvīņu torņi Ņujorkā un Pentagons Arlingtonā. Ceturtais reiss avarēja tukšā laukā Pensilvānijas štatā, un uzskatāms, ka tā mērķis bija vai nu Baltais nams, vai ASV Kapitolijs. Pēc notikušā Amerikas Savienoto Valstu valdība paziņoja, ka uzbrukumus organizēja cilvēki, kuri bija saistīti ar teroristu grupējumu Al-Qaeda.
Uzbrukumu gaita
2001. gada 11. septembrī teroristi pārtvēra četras pasažieru lidmašīnas. Vietējā laika rītā notika sekojošas triecienlaiks: 8:46 — American Airlines Flight 11 ieskrien Pasaules tirdzniecības centra Ziemeļu tornī; 9:03 — United Airlines Flight 175 ieskrien Dienvidu tornī; 9:37 — American Airlines Flight 77 triecās Pentagonā; aptuveni 10:03 — United Airlines Flight 93 avarēja lauksaimniecības teritorijā Pensilvānijā pēc tam, kad pasažieri mēģināja atgūt kontroli pār lidmašīnu no pārtvērējiem.
Abu Pasaules tirdzniecības centra torņu sabrukumi notika tajā pašā dienā: Dienvidu tornis sabruka ap 9:59, Ziemeļu tornis — ap 10:28. Vēlāk tajā pašā dienā (ap 17:20) sabruka arī tuvējā ēka, kas pazīstama kā WTC 7. Torņu bojājumi, ugunsgrēki un kritušie griesti izraisīja milzīgu drupu lauku («Ground Zero»), kurā sekoja ilgstoša glābšanas, meklēšanas un tīrīšanas operācija.
Cilvēku zaudējumi, veselības un materiālās sekas
Oficiālie bojāgājušo skaitļi ir aptuveni 2996 (ieskaitot uzbrucējus). Upuru vidū bija pasažieri un apkalpe uzbruktajās lidmašīnās, biroju darbinieki un glābšanas dienestu darbinieki. Notikumu tiešās un netiešās sekas pēc tam izraisīja arī plašu veselības krīzi: tūkstošiem glābēju, policistu, ugunsdzēsēju un vietējo iedzīvotāju vēlāk saslima ar elpošanas un onkoloģiskām slimībām, saistot to ar ilgstošu iedarbību toksiskām vielām no drupu vietas.
Ekonomiskā ietekme bija ļoti plaša: sabrukumi, uzņēmumu zaudējumi, tūrisma samazināšanās, aviācijas nozīmes satricinājumi un daudzu miljardu dolāru izmaksas atjaunošanai un drošībai. Notikumi arī izraisīja globālas finanšu tirgu svārstības un ilgtermiņa izmaiņas apdrošināšanas un biznesa risku pārvaldībā.
Izmeklēšana, atbildība un politiskās sekas
Pēc uzbrukumiem ASV valdība veica plašu izmeklēšanu, un vēlāk drošības instancēs tika publicēti secinājumi, tostarp 2004. gadā izdotais 9/11 Commission Report. Izmeklēšana norādīja, ka atbildība gulstas uz Al-Qaeda, kuras līderis Osama bin Ladens tika identificēts kā viens no galvenajiem organizatoriem. Notikums kļuva par sākumu plašākai «karā pret terorismu» politikas īstenošanai.
Kā tūlītējas politiskas un drošības sekas tika ieviesti vairāki pasākumi: ASV uzsāka karadarbību Afganistānā (2001. gada oktobrī), lai gāztu Taleban režīmu, kas sniedza patvērumu Al-Qaeda. Tika pieņemti arī jauni tiesību akti, tostarp USA PATRIOT Act, kā arī reorganizētas valsts drošības institūcijas — 2002. gadā izveidota Department of Homeland Security (Iekšējās drošības departaments) un pastiprināta aviācijas drošība (tostarp Transport Security Administration — TSA), mainot ceļošanas noteikumus visā pasaulē.
Starptautiskā reakcija un ilgtermiņa ietekme
Uzbrukumi radīja plašu starptautisku solidaritāti ar ASV, kā arī noveda pie koalīcijas izveidošanas pret terorisma draudiem. Tajā pašā laikā sekoja arī juridiskas un ētiskas debates par drošības pasākumiem, civilajām brīvībām, spiegošanas un spīdzināšanas metožu izmantošanu, ieslodzījumu režīmiem (piem., Gvantanamo) un ilgtermiņa militārajām operācijām, kuru sekas joprojām ir plaši apspriestas.
Piemiņa un muzeji
Lai pieminētu notikumā bojāgājušos un atzīmētu notikuma vēsturisko nozīmi, izveidoti vairāki memoriāli un muzeji: National September 11 Memorial & Museum Ņujorkā, Pentagon Memorial pie Pentagona un Flight 93 National Memorial Pensilvānijā. Katru gadu 11. septembrī notiek atceres ceremonijas, godinot upurus un atgādinot par notikuma ilgtermiņa ietekmi uz ASV un pasauli.
11. septembra uzbrukumi palikuši kā ievērojams pagrieziena punkts 21. gadsimta globālajā politikā, drošības politikā un sabiedriskajā apziņā, radot plašu ietekmi, kas jūtama vēl gadu desmitiem pēc notikuma.
Iesaistītās lidmašīnas
Pirmā no četrām lidmašīnām pacēlās American Airlines 11. reisa Boeing 767-200ER. Tā bija 159 pēdas (48 m) gara un 16 pēdas (4,9 m) plata. Tam bija divas ejas. Lidmašīna katru dienu veica lidojumus starp Bostonu un Losandželosu. Kad 11. lidmašīna pacēlās plkst. 7:59 rītā, tajā bija tikai 81 pasažieris 158 sēdvietās. Četrdesmit septiņas minūtes vēlāk tā ietriecās Ziemeļu tornī ar ātrumu 440 jūdzes stundā (710 km/h). Uz tā atradās 9717 galonu reaktīvās degvielas, kas bija par 14 000 galonu mazāk, nekā tas varēja pārvadāt.
Otrs lidmašīnas Boeing 767-200ER reiss bija United Airlines reiss 175, kas arī bija Boeing 767-200ER. Tāpat kā American Airlines 11, arī šim lidmašīnai bija paredzēts lidojums no Bostonas uz Losandželosu. Kad United 175 pacēlās plkst. 8:14, tas bija vēl vieglāks nekā amerikāņu reiss: No 168 sēdvietām bija aizpildītas tikai 56. Kad plkst. 9:03 tas ietriecās Pasaules tirdzniecības centra Dienvidu tornī, lidojot ar ātrumu 540 jūdzes stundā (870 km/h), tā degvielas tvertnēs bija 9 118 galonu degvielas. Šo avāriju tiešraidē pārraidīja daudzi televīzijas kanāli visā pasaulē, kas jau rādīja, kā deg Ziemeļu tornis.
American Airlines reiss 77 bija trešā lidmašīna, kas pacēlās. Tas bija Boeing 757-200. Tā izlidoja no Vašingtonas, ASV, plkst. 8.20 un devās uz Losandželosu. Lidmašīna bija divas trešdaļas tukša, tajā bija 58 pasažieri 176 sēdvietās. Tajā bija 4000 galonu degvielas, kas ir mazāk nekā 11 500 galonu, ko tā varēja pārvadāt. Lidmašīna ietriecās Pentagonā plkst. 9:37, lidojot ar ātrumu 530 jūdzes stundā (850 km/h).
Arī ceturtā lidmašīna, United Airlines 93. reisa lidmašīna, bija 757-200. Tā lidoja no Ņūarkas, Ņūdžersijā, uz Sanfrancisko. Tās izlidošana bija plānota plkst. 8.00, bet tā aizkavējās par 42 minūtēm. Kad tā beidzot pacēlās, tajā bija tikai 37 pasažieri 182 sēdvietās. Tajā bija nedaudz vairāk nekā 7000 galonu degvielas. Pulksten 10:03 tā ietriecās 560 jūdžu stundā (900 km/h) ātrumā tukšā laukā netālu no Šanksvilas, Pensilvānijas štatā.
Pasaules tirdzniecības centrs 2001. gada martā, kas tika iznīcināts uzbrukumu laikā.
Pentagons 1998. gadā, kas tika bojāts pēc tam, kad tajā ietriecās American Airlines reiss 77.
Neveiksmīgā uzbrukuma "United 93" mērķis Vašingtonā bija vai nu Baltais nams (augšā), vai ASV Kapitolijs (apakšā).
Rezultāts
Katastrofās gāja bojā visi 246 cilvēki, kas atradās šajās četrās lidmašīnās. Uzbrukumos tika nogalināti arī 19 teroristi. Pēc avārijām abi Pasaules tirdzniecības centra torņi aizdegās. Dienvidu tornis (2. WTC) dega 56 minūtes, pirms tas nokrita un tika iznīcināts. Ziemeļu tornis (1. WTC) dega 102 minūtes, pirms arī tas nogāzās. Torņiem krītot, torņu daļas trāpīja pa citām ēkām apkārt. Tiek uzskatīts, ka šo bojājumu dēļ trešā ēka, 7. Pasaules tirdzniecības centrs (7 WTC), nogāzās plkst. 17.20. Daudzas citas ēkas apkārtnē tika smagi bojātas un vēlāk bija jānojauc, tādējādi viss Pasaules tirdzniecības centra komplekss tika iznīcināts. Pasaules Tirdzniecības centrā gāja bojā 2602 cilvēki.
Lidmašīna, kas ietriecās Pentagonā, ietriecās zemē tieši brīdī, kad tā trāpīja ēkas rietumu pusē. Pēc tam tā ietriecās trīs no pieciem "gredzeniem", kas veido Pentagonu. Katastrofā Pentagonā gāja bojā 125 cilvēki.
ASV valdība uzbrukumos cietušo ģimenēm izmaksāja vidēji 1,8 miljonus ASV dolāru.
Uzbrukumos gāja bojā 2996 cilvēki. To vidū bija arī ugunsdzēsēji un policisti, kas centās glābt citus cilvēkus. To skaitā bija arī 19 uzbrucēji, kuri visi tika nogalināti.
Šo uzbrukumu rezultātā tika izveidots arī ASV Iekšzemes drošības departaments, kas aizsargā valsti no teroristu uzbrukumiem.
Ir parādījušās daudzas sazvērestības teorijas, kas apgalvo, ka daži cilvēki ASV valdībā zināja par uzbrukumiem vai pat tos sarīkoja. Valdība ir paziņojusi, ka tās ir nepatiesas.
Pasaules tirdzniecības centra paliekas pēc uzbrukumiem
Karš pret terorismu
Pēc uzbrukuma ASV vainoja Al-Qaeda, ko ASV uzskatīja par teroristu grupējumu. Prezidents Džordžs Bušs teica, ka sāks "karu pret terorismu". Viņš ar to domāja, ka ASV darīs vairāk, lai nākotnē mēģinātu apturēt terorismu. Bušs teica, ka tas ir paredzēts, lai aizsargātu amerikāņus un viņu īpašumu no teroristiem. Piemēram, ASV valdība tiks reorganizēta. Tika pastiprināta drošība un kontrole sabiedriskās vietās, jo īpaši lidostās. Amerikāņi katru dienu tika informēti par to, vai pastāv nopietni terorisma draudi. (Tas tika darīts, norādot dienas krāsu. Sarkana krāsa nozīmēja augstu apdraudējumu, zaļa - zemu apdraudējumu, un starp tām bija daudz līmeņu).
Karš pret terorismu noveda arī pie īstiem kariem. Al-Qaeda līderis Osama bin Ladens dzīvoja Afganistānas Islāma Emirātā. Amerikas Savienotās Valstis lika Afganistānas valdībai, ko sauca par Taliban, izdot bin Ladenu. Taliban to nedarīja. Taliban līderis mulla Muhameds Omars pieprasīja no Amerikas Savienoto Valstu valdības pierādījumus. Ja pierādījumi netiks sniegti, mulla Omar paziņoja, ka viņš bin Ladenu nenodos. Prezidents Džordžs Bušs sacīja, ka viņam pierādījumi nav jāsniedz. Tad Amerikas Savienotās Valstis sāka karu pret Afganistānu. Taliban tika atstādināts no varas, tika izveidota jauna valdība, un Afganistānas iedzīvotāji ievēlēja jaunu prezidentu.
Kamēr tas notika, Amerikas Savienoto Valstu valdība mainījās vairākos aspektos. Amerikas Savienoto Valstu Transporta departaments (DOT) izveidoja Transporta drošības administrāciju (TSA). Pirms 11. septembra 11. septembra ASV lidostās drošību nodrošināja aviosabiedrības. TSA noteica, ka lidostu drošības nodrošināšana ir valdības uzdevums. TSA pieņēma darbā jaunus darbiniekus, lai tie strādātu lidostās un lidotu lidmašīnās kā gaisa maršrāli. TSA nodrošina arī drošību Amerikas vilcienos un metro. Tika izveidots arī jauns Iekšzemes drošības departaments. Tās uzdevums bija aizsargāt amerikāņus un viņu īpašumu Amerikas Savienoto Valstu teritorijā. Kad tika izveidots šis departaments, TSA pārgāja no Transporta departamenta uz Iekšzemes drošības departamentu.
Pēc Taliban uzvaras prezidents Džordžs Bušs uzskatīja, ka ASV vajadzētu iebrukt Irākā. Viņš uzskatīja, ka Irāka palīdz teroristu grupējumiem, tostarp Al-Qaeda. Viņš apgalvoja, ka viņam ir pierādījumi, ka Irāka ražo arī masu iznīcināšanas ieročus. Viņš nosūtīja valsts sekretāru Kolinu Pauelu (Colin Powell) uz Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai parādītu dažus no šiem pierādījumiem. ASV 2003. gada martā sāka iebrukumu Irākā. (Tajā piedalījās arī četras citas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, Austrālija, Polija un Dānija). Irākas valdība tika gāzta, un Irākas iedzīvotāji ievēlēja jaunu valdību. Irākā netika atrasti nekādi masu iznīcināšanas ieroči.
2011. gada 2. maijā ASV Jūras spēku jūras kājnieki nogalināja Al-Qaeda līderi Osamu bin Ladenu, kurš vadīja 2001. gada 11. septembra uzbrukumus, kā arī citus teroristu mēģinājumus.
Osama bin Ladens, grupējuma "Al-Qaeda", kas sarīkoja uzbrukumus, līderis (attēlā no 1997. gada).
Izmeklēšana
FIB
Uzreiz pēc uzbrukumiem Federālais izmeklēšanas birojs uzsāka PENTTBOM. Tā bija lielākā kriminālizmeklēšana ASV vēsturē. Vienubrīd izmeklēšanā strādāja vairāk nekā puse FIB aģentu, kuri sekoja pusmiljonam pavedienu. FIB secināja, ka ir "skaidri un neapstrīdami (nevar noliegt)" pierādījumi, kas saista Al-Qaeda un bin Ladenu ar uzbrukumiem.
| 19 nolaupītāju izcelsme | |
| Valstspiederība | Numurs |
| Saūda Arābija | 15 |
| Apvienotie Arābu Emirāti | 2 |
| Ēģipte | 1 |
| Libāna | 1 |
FIB savos 2001. gada vardarbīgo noziegumu reģistros nav reģistrējusi 2977 nāves gadījumus, kas saistīti ar uzbrukumiem. Arī Ņujorkas pilsēta neiekļāva nāves gadījumus savā 2001. gada noziedzības statistikā.
CIP
Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ģenerālinspektors veica CIP darbības pārskatīšanu pirms 11. septembra. Viņš bija ļoti kritisks pret CIP augstākajām amatpersonām par to, ka tās nav darījušas visu iespējamo, lai apturētu terorismu. Viņš kritizēja viņu nespēju apturēt divus no 11. septembra 11. septembra uzbrucējiem - Nawaf al-Hazmi un Khalid al-Mihdhar, kad tie ieradās ASV. Viņš arī kritizēja to, ka viņi nav dalījušies ar informāciju par abiem vīriešiem ar FIB. Abu lielāko ASV politisko partiju senatori 2007. gada maijā uzrakstīja tiesību aktu, lai padarītu šo pārskatu publiski pieejamu. Viens no atbalstītājiem, senators Rons Vaidens (Ron Wyden), teica: "Amerikas tautai ir tiesības zināt, ko Centrālā izlūkošanas pārvalde darīja šajos kritiskajos (svarīgajos) mēnešos pirms 11. septembra."
Kongresa izmeklēšana
2002. gada februārī Senāta Izlūkošanas komiteja un Pārstāvju palātas Pastāvīgā izlūkošanas komiteja izveidoja kopīgu izmeklēšanu par ASV izlūkošanas kopienas darbību. To 832 lappušu garais ziņojums tika publicēts 2002. gada decembrī. Ziņojumā bija sīki izklāstīti FIB un CIP trūkumi pieejamās informācijas izmantošanā. Tā ietvēra informāciju par teroristiem, par kuriem CIP zināja, ka tie atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņi neizmantoja šo informāciju, lai apturētu plānus. Kopīgā izmeklēšana ieguva informāciju par Saūda Arābijas valdības amatpersonu iespējamo iesaistīšanos no neklasificētiem avotiem. Buša administrācija pieprasīja, lai 28 ar to saistītās lappuses paliktu klasificētas.
Nolaupītāju līderis bija Ēģiptes pilsonis Mohameds Ata.
Pārbūve
Uzbrukumu dienā Ņujorkas mērs Rūdijs Džūljani teica: Viņš sacīja: "Mēs atjaunosimies. Mēs no tā iziesim stiprāki nekā iepriekš, politiski spēcīgāki, ekonomiski spēcīgāki. Pilsētas siluets atkal būs vesels."
Bojātā Pentagona daļa tika atjaunota gada laikā pēc uzbrukumiem. 2006. gada 27. aprīlī sākās One World Trade Center celtniecība. Pilnā augstumā tas tika uzcelts 2013. gada 20. maijā. Šajā datumā ēkas virsotnē tika uzstādīts smaile. Līdz ar to 1 WTC kopējais augstums ir 1776 pēdas (541 m). Tas padara to par augstāko ēku Rietumu puslodē. One WTC pabeidza būvniecību un tika atklāta 2014. gada 3. novembrī.
Pasaules tirdzniecības centra teritorijā bija paredzēts uzbūvēt vēl trīs biroju torņus. Tos bija paredzēts būvēt vienu kvartālu uz austrumiem no sākotnējo torņu atrašanās vietas. 4 WTC tika atklāts 2013. gada novembrī. Tas ir otrais tornis šajā vietā, kas tika atklāts (7 World Trade Center bija pirmais). 3 WTC tika atklāts 2018. gada 11. jūnijā. Tādējādi tas ir ceturtais pabeigtais debesskrāpis šajā vietā.
Pārbūvētais One World Trade Center tuvojas pabeigšanai 2013. gada jūlijā
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija 11. septembra uzbrukumi?
A: 11. septembra uzbrukumi, pazīstami arī kā 11. septembra uzbrukumi, bija četri teroristu uzbrukumi Amerikas Savienotajām Valstīm, kas notika otrdienas, 2001. gada 11. septembra, rītā.
Q: Cik cilvēku gāja bojā uzbrukumos?
A: Uzbrukumos gāja bojā gandrīz 3000 cilvēku, tostarp 19 uzbrucēji.
Jautājums: Kas bija atbildīgs par uzbrukumu veikšanu?
A: Par uzbrukuma veikšanu bija atbildīgs islāma teroristu grupējums Al-Qaeda.
J: Uz kādām ēkām tika uzbrukts?
A: Uzbrukumi tika vērsti uz Dvīņu torņiem un daļu Pentagona Ņujorkā un Arlingtonā, Virdžīnijas štatā. Ceturtā lidmašīna avarēja tukšā laukā netālu no Šanksvilas, Pensilvānijas štatā, pirms tā varēja sasniegt paredzēto mērķi Vašingtonā, kas bija vai nu Baltais nams, vai ASV Kapitolija ēka.
Jautājums: Cik lielus zaudējumus radīja šie uzbrukumi?
A: Šie uzbrukumi nodarīja postījumus infrastruktūrai vairāk nekā 10 miljardu dolāru vērtībā.
J: Kādu notikumu parasti attiecina uz kara pret terorismu sākumu?
A: 11. septembra uzbrukumi parasti tiek uzskatīti par notikumu, kas aizsāka karu pret terorismu.
Meklēt