11. septembra uzbrukumi (saukti arī par 11. septembri) bija četri teroristu uzbrukumi Amerikas Savienotajām Valstīm, kas notika otrdienas, 2001. gada 11. septembra, rītā. Uzbrukumos gāja bojā 2996 cilvēki, tostarp 19 uzbrucēji, tādējādi tas kļuva par vienu no nāvējošākajiem teroristu aktiem mūsdienu vēsturē. Tie radīja arī milzīgus materiālos zaudējumus — vairāk nekā 10 miljardu ASV dolāru apjomā, ietekmējot gan infrastruktūru, gan biznesa darbību un finanses. Uzbrukumus sarīkoja islāma teroristu grupējums Al-Qaeda, kas bija organizējis lidmašīnu pārtveršanu, izmantojot pasažieru lidmašīnas, lai tās ielidotu slavenās ēkās. Divi uzbrukumi notika Ņujorkā un viens — Arlingtonā, Virdžīnijas štatā, bet ceturtā lidmašīna avarēja lauka apvidū netālu no Šanksvilas, Pensilvānijas štatā, pirms tā varēja sasniegt savu mērķi.
Apšaudītās ēkas bija Pasaules tirdzniecības centra dvīņu torņi Ņujorkā un Pentagons Arlingtonā. Ceturtais reiss avarēja tukšā laukā Pensilvānijas štatā, un uzskatāms, ka tā mērķis bija vai nu Baltais nams, vai ASV Kapitolijs. Pēc notikušā Amerikas Savienoto Valstu valdība paziņoja, ka uzbrukumus organizēja cilvēki, kuri bija saistīti ar teroristu grupējumu Al-Qaeda.
Uzbrukumu gaita
2001. gada 11. septembrī teroristi pārtvēra četras pasažieru lidmašīnas. Vietējā laika rītā notika sekojošas triecienlaiks: 8:46 — American Airlines Flight 11 ieskrien Pasaules tirdzniecības centra Ziemeļu tornī; 9:03 — United Airlines Flight 175 ieskrien Dienvidu tornī; 9:37 — American Airlines Flight 77 triecās Pentagonā; aptuveni 10:03 — United Airlines Flight 93 avarēja lauksaimniecības teritorijā Pensilvānijā pēc tam, kad pasažieri mēģināja atgūt kontroli pār lidmašīnu no pārtvērējiem.
Abu Pasaules tirdzniecības centra torņu sabrukumi notika tajā pašā dienā: Dienvidu tornis sabruka ap 9:59, Ziemeļu tornis — ap 10:28. Vēlāk tajā pašā dienā (ap 17:20) sabruka arī tuvējā ēka, kas pazīstama kā WTC 7. Torņu bojājumi, ugunsgrēki un kritušie griesti izraisīja milzīgu drupu lauku («Ground Zero»), kurā sekoja ilgstoša glābšanas, meklēšanas un tīrīšanas operācija.
Cilvēku zaudējumi, veselības un materiālās sekas
Oficiālie bojāgājušo skaitļi ir aptuveni 2996 (ieskaitot uzbrucējus). Upuru vidū bija pasažieri un apkalpe uzbruktajās lidmašīnās, biroju darbinieki un glābšanas dienestu darbinieki. Notikumu tiešās un netiešās sekas pēc tam izraisīja arī plašu veselības krīzi: tūkstošiem glābēju, policistu, ugunsdzēsēju un vietējo iedzīvotāju vēlāk saslima ar elpošanas un onkoloģiskām slimībām, saistot to ar ilgstošu iedarbību toksiskām vielām no drupu vietas.
Ekonomiskā ietekme bija ļoti plaša: sabrukumi, uzņēmumu zaudējumi, tūrisma samazināšanās, aviācijas nozīmes satricinājumi un daudzu miljardu dolāru izmaksas atjaunošanai un drošībai. Notikumi arī izraisīja globālas finanšu tirgu svārstības un ilgtermiņa izmaiņas apdrošināšanas un biznesa risku pārvaldībā.
Izmeklēšana, atbildība un politiskās sekas
Pēc uzbrukumiem ASV valdība veica plašu izmeklēšanu, un vēlāk drošības instancēs tika publicēti secinājumi, tostarp 2004. gadā izdotais 9/11 Commission Report. Izmeklēšana norādīja, ka atbildība gulstas uz Al-Qaeda, kuras līderis Osama bin Ladens tika identificēts kā viens no galvenajiem organizatoriem. Notikums kļuva par sākumu plašākai «karā pret terorismu» politikas īstenošanai.
Kā tūlītējas politiskas un drošības sekas tika ieviesti vairāki pasākumi: ASV uzsāka karadarbību Afganistānā (2001. gada oktobrī), lai gāztu Taleban režīmu, kas sniedza patvērumu Al-Qaeda. Tika pieņemti arī jauni tiesību akti, tostarp USA PATRIOT Act, kā arī reorganizētas valsts drošības institūcijas — 2002. gadā izveidota Department of Homeland Security (Iekšējās drošības departaments) un pastiprināta aviācijas drošība (tostarp Transport Security Administration — TSA), mainot ceļošanas noteikumus visā pasaulē.
Starptautiskā reakcija un ilgtermiņa ietekme
Uzbrukumi radīja plašu starptautisku solidaritāti ar ASV, kā arī noveda pie koalīcijas izveidošanas pret terorisma draudiem. Tajā pašā laikā sekoja arī juridiskas un ētiskas debates par drošības pasākumiem, civilajām brīvībām, spiegošanas un spīdzināšanas metožu izmantošanu, ieslodzījumu režīmiem (piem., Gvantanamo) un ilgtermiņa militārajām operācijām, kuru sekas joprojām ir plaši apspriestas.
Piemiņa un muzeji
Lai pieminētu notikumā bojāgājušos un atzīmētu notikuma vēsturisko nozīmi, izveidoti vairāki memoriāli un muzeji: National September 11 Memorial & Museum Ņujorkā, Pentagon Memorial pie Pentagona un Flight 93 National Memorial Pensilvānijā. Katru gadu 11. septembrī notiek atceres ceremonijas, godinot upurus un atgādinot par notikuma ilgtermiņa ietekmi uz ASV un pasauli.
11. septembra uzbrukumi palikuši kā ievērojams pagrieziena punkts 21. gadsimta globālajā politikā, drošības politikā un sabiedriskajā apziņā, radot plašu ietekmi, kas jūtama vēl gadu desmitiem pēc notikuma.
