Osama bin Ladens — Al-Qaeda dibinātājs un 11. septembra terorakta plānotājs
Osama bin Ladens — Al-Qaeda dibinātājs, 11. septembra terorakta plānotājs: dzīve, ideoloģija, uzbrukumi un ietekme uz globālo drošību.
Osama bin Mohammed bin Awad bin Laden Arābu val: (angļu: أسامة بن محمد بن عوض بن لادن Usāmah bin Muḥammad bin 'Awaḍ bin Lādin; 1957. gada 10. marts - 2011. gada 2. maijs) bija sunnītu kaujinieku islāmistu organizācijas "Al-Qaeda" dibinātājs. Tā uzņēmās atbildību par 11. septembra uzbrukumiem Amerikas Savienotajām Valstīm. Tā ir atbildīga arī par daudziem citiem uzbrukumiem ar masu upuriem pret civiliem un militāriem mērķiem. Viņš bija Saūda Arābijas pilsonis, turīgās bin Ladenu ģimenes loceklis un etnisks jemenietis kindīts.
Agrīnais dzīves periods un izglītība
Osama bin Ladens dzimis 1957. gadā Saūda Arābijā. Viņa tēvs Mohammed bin Awad bin Laden bija veiksmīgs uzņēmējs būvniecības nozarē, kas ļāva ģimenei iegūt ievērojamu bagātību un ietekmi. Osama audzināts Saūda Arābijā un ieguva augstāko izglītību, studējot ekonomiku un uzņēmējdarbību King Abdulaziz universitātē Džeddā. Savā jaunībā viņš piedalījās islāma tautas kustībās un iepazinās ar radikālākām ideoloģijām, kas vēlāk ietekmēja viņa rīcību un politiskos mērķus.
Karjera, Afganistānas karš un Al-Qaeda dibināšana
1979. gada padarījumi — PSRS iebrukums Afganistānā — kļuva par pagrieziena punktu bin Ladena dzīvē. Viņš devās uz Afganistānu, kur apvienojās ar citiem kaujiniekiem un ārvalstu cīņotājiem, lai atbalstītu mudžahedīnu pret padomju spēkiem. Pieredze Afganistānā radīja kontaktus un tīklus, kas vēlāk bija pamats starptautiskās teroristiskās organizācijas izveidei.
Ap 1988. gadu bin Ladens kopā ar citiem radikāli noskaņotiem islāmistiem nodibināja organizāciju Al-Qaeda, kas mērķēja organizēt un atbalstīt transnacionālu džihādistu kustību. Al-Qaeda ātri kļuva par koordinētu tīklu, kas plānoja un īstenoja uzbrukumus pret rietumu un vietējām valdībām, kuras tā uzskatīja par pretiniekiem.
Galvenie teroraktu uzbrukumi
Al-Qaeda, kuru vadīja bin Ladens vai kura darbībai viņš deva politisku atbalstu un morālu autoritāti, bija atbildīga par vairākām nopietnām uzbrukumu sērijām. Starp nozīmīgākajiem notikumiem ir:
- 1998. gada ASV vēstniecību spridzināšanas Kenijā un Tanzānijā;
- 2000. gada uzbrukums ASV kara kuģim USS Cole Jemenas ostā;
- 2001. gada 11. septembra uzbrukumi ASV, kad tika nogādāti pasažieru lidaparāti civilos objektos — Ņujorkā (Pasaules tirdzniecības centrs) un Vašingtonā (Pentagons) — kā arī lidmašīnas pasažieru sacelšanās rezultātā sabruka trešais mērķis; šie uzbrukumi prasīja tūkstošiem dzīvību un radīja globālu satricinājumu.
Starptautiskā reakcija un "Terrora pretterorisms"
Pēc 11. septembra uzbrukumiem ASV uzsāka plaša mēroga militāru un politisku kampaņu pret al-Qaeda un tās atbalstītājiem, kas kulminēja ar ASV vadītu iebrukumu Afganistānā 2001. gadā, kur tika gāzta Taleban valdība, kas sniedza patvērumu al-Qaeda. Vienlaikus notika pastiprinātas pretterorisma aktivitātes visā pasaulē — izlūkdarbība, izdošanas, finanšu sanksijas un sadarbība starp valstu drošības dienestiem.
Mežonīga dzīve, drošības pasākumi un nāve
Pēc starptautiskā spiediena bin Ladena vairākus gadus slēpās Pakistānas un Afganistānas pierobežas teritorijās. Viņš kļuva par Amerikas Savienoto Valstu un citu valstu meklētāko teroristu, par ko liecināja daudzi starptautiski izdošanas rīkojumi un ASV tiesvedības procesi pret viņu un viņa apgalvotajiem ierindotājiem.
2011. gada 2. maijā ASV spēki veica slepenu militāru reidu pie Abotabadas (Abbottabad), Pakistānā — operāciju, kas plaši pazīstama kā Operation Neptune Spear. Operācijas laikā Amerikas speciālo uzdevumu vienības (SEAL Team) nogalināja Osamu bin Ladenu. ASV amatpersonas paziņoja, ka viņa ķermenis tika nogādāts uz kuģa un apbedīts jūrā, ievērojot deklarētos reliģiskus apsvērumus.
Juridiskie un politiskie aspekti
Bin Ladens un Al-Qaeda tika apsūdzēti un vainoti dažādās starptautiskās un nacionālās tiesvedībās par terorismu, sazvērestību un slepkavībām. Tāpat viņš bija iekļauts vairākās terorisma sarakstos gan ASV, gan citās valstīs, un pret viņu vērstas sankcijas ietekmēja finanses un operatīvo darbību starptautiskā mērogā.
Mantojums un ietekme
Osama bin Ladena persona un darbība būtiski ietekmēja pasaules politiku, drošību un starptautiskās attiecības 21. gadsimtā. Viņa vadītā Al-Qaeda izraisīja militāras intervences, izmaiņas drošības politikās (piem., gaisa ostu drošība) un plašas sabiedrības debates par brīvību, valsts drošību un cilvēktiesībām. Lai gan Al-Qaeda kā centralizēta organizācija pakāpeniski tika novājināta, tās ideoloģija iedvesmoja vairākas līdzīgas grupas un atzari citās pasaules daļās, kā arī veicināja ilgtermiņa pretterorisma pasākumus.
Atsauksmes un kritika
Bin Ladena personību un motivāciju analizēja gan drošības eksperti, gan politologi, reliģijas pētnieki un žurnālisti. Viņa darbība guva plašu nosodījumu no valstu un starptautisko organizāciju puses, tomēr debatēs par cēloņiem un sekām uzvirmoja diskusijas arī par to, kā visefektīvāk risināt radikalizācijas problēmas un novērst terorismu, vienlaikus saglabājot cilvēktiesību principus.
Osama bin Ladena dzīve un darbība paliek sarežģīts un pretrunīgs temats — no vienas puses, viņu atzīst par galveno terorisma simbolu, no otras puses, viņa nāve neizbeidza visus draudus, kurus radīja viņa ideoloģija un atbalstītāju tīkli. Starptautiskā kopiena turpina censties samazināt šos draudus, izmantojot izmeklēšanu, drošības sadarbību un preventīvas stratēģijas.
Agrīnā dzīve
Viņš dzimis bin Ladenu ģimenē miljardiera Mohammeda bin Awada bin Ladena ģimenē Saūda Arābijā. Tur viņš mācījās koledžā līdz 1979. gadam, kad Pakistānā pievienojās mudžahīdu spēkiem, kas cīnījās pret Padomju Savienību Afganistānā. Viņš palīdzēja finansēt mudžahīdus, iepludinot Afganistānā ieročus, naudu un kaujiniekus no arābu pasaules, iegūstot arī daudzu arābu popularitāti. 1988. gadā viņš izveidoja Al-Qaeda.
1992. gadā viņš tika izraidīts no Saūda Arābijas un pārcēlās uz Sudānu, līdz 1996. gadā ASV spiediens piespieda viņu pamest Sudānu. Pēc tam, kad viņš izveidoja jaunu bāzi Afganistānā, viņš izsludināja karu pret Amerikas Savienotajām Valstīm, uzsākot virkni sprādzienu un ar tiem saistītu uzbrukumu. Bin Ladens bija iekļauts ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) desmit visvairāk meklēto bēgļu un visvairāk meklēto teroristu sarakstos, jo bija iesaistīts 1998. gada ASV vēstniecību spridzināšanā.
No 2001. līdz 2011. gadam bin Ladens bija viens no galvenajiem mērķiem cīņā pret terorismu, jo FIB par viņa meklēšanu bija izsludinājusi 25 miljonu ASV dolāru atlīdzību. 2011. gada 2. maijā bin Ladenu privātā dzīvojamā kompleksā Abbottabadā, Pakistānā, nošāva un nogalināja ASV Jūras spēku Īpašās kara izvēršanas grupas un Centrālās izlūkošanas pārvaldes operatīvie darbinieki slepenā operācijā, ko pavēlēja ASV prezidents Baraks Obama.
Pārliecības un ideoloģija
Bin Ladens, iespējams, uzskatīja, ka šariata likumu atjaunošana sakārtos situāciju musulmaņu pasaulē un ka pret visām citām ideoloģijām - "panarabismu, sociālismu, komunismu, demokrātiju" - ir jāiestājas. Šos uzskatus kopā ar vardarbīgu ekspansīvu džihādu dažkārt dēvē par kutbismu.
Viņš uzskatīja, ka Afganistāna, kurā valda mullas Omāra talibi, ir "vienīgā islāma valsts" musulmaņu pasaulē. Bin Ladens pastāvīgi runāja par savu pārliecību, ka ir nepieciešams vardarbīgs džihads, lai labotu, viņaprāt, ASV un dažkārt arī citu nemusulmaņu valstu pret musulmaņiem pastrādāto netaisnību, par nepieciešamību likvidēt Izraēlas valsti un piespiest ASV izstāties no Tuvajiem Austrumiem. Viņš arī 2002. gada oktobra vēstulē bija aicinājis amerikāņus "atteikties no netiklības un homoseksuālisma, apreibinošām vielām (piemēram, alkohola), azartspēlēm un augļošanu".
Viens no bin Ladena bēdīgi slavenākajiem uzskatiem bija, ka civiliedzīvotāji, tostarp sievietes un bērni, ir likumīgi džihāda mērķi. Bin Ladens bija antisemīts, un viņš bija brīdinājis par iespējamām ebreju sazvērestībām: "Šie ebreji ir augļošanas meistari un nodevības vadoņi. Viņi jums neko neatstās ne šajā, ne nākamajā pasaulē". Šiītu musulmaņi ir iekļauti sarakstā kopā ar "ķeceriem,... Ameriku un Izraēlu" kā četriem galvenajiem "islāma ienaidniekiem" bin Ladena organizācijas Al-Qaeda ideoloģijas klasēs. . p303
Atbilstoši vahabi uzskatiem (Saūda Arābijas islāma paveids) bin Ladens iebilda pret mūziku reliģisku apsvērumu dēļ,p167 un viņa attieksme pret tehnoloģijām bija neviennozīmīga. No vienas puses, viņu interesēja "zemes pārvietošanas tehnika un augu ģenētiskā inženierija", bet, no otras puses, viņš noraidīja "atdzesētu ūdeni". . p172
Viņa uzskatus un to īstenošanas metodes par teroristu atzina zinātnieki, žurnālisti no laikraksta "New York Times", Britu raidsabiedrības, Kataras ziņu stacijas "Al Jazeera", tādi analītiķi kā Pīters Bergens, Maikls Šeihers, Marks Sagemans un Brūss Hofmans, un Madrides, Ņujorkas un Tripoles tiesībaizsardzības iestādes viņu apsūdzēja terorismā. Viņš slēpās, līdz 2011. gada maijā Pakistānā viņu nogalināja ASV.
Nosaukumi
Osamas bin Ladena vārdu var transliterēt dažādi. Usāmah bin Muhammad bin 'Awad bin Lādin (arābu: أسامة بن محمد بن عوض بنلادن), saīsinājumā - Usama bin Laden (أسامة بن لادن).
Šeit lietotā forma Osama bin Ladens tiek lietota lielākajā daļā angļu valodā iznākošo plašsaziņas līdzekļu. Tostarp CNN un BBC. FIB un Fox News lieto Usama bin Laden. Bieži vien vārdu saīsina līdz UBL.
Bin Ladenu ģimene (jeb "Binladin", kā viņiem patīk, ka viņus sauc) parasti lieto šo vārdu kā uzvārdu rietumnieciskā stilā. Ģimenes uzņēmums ir pazīstams kā Binladin Brothers for Contracting and Industry. Tā ir viena no lielākajām korporācijām Saūda Arābijā.
Bin Ladenam bija daudzi segvārdi un iesaukas, piemēram, "princis", "emīrs", "Abu Abdallah", "Mujahid Shayekh" un "direktors".
Laulības
Bin Ladens pirmo reizi apprecējās 17 gadu vecumā ar brālēnu no Sīrijas. Viņas vārds bija Najwa Ghanem. Viņa, iespējams, bija divus gadus jaunāka par viņu. Viņiem bija 11 bērni. Najwa pameta bin Ladenu īsi pirms 11. septembra.
Viņš bija precējies ar Khadijah (1983-1995, laulība šķirta). Viņa nākamā sieva bija Khairiah (1985-2011, viņa nāve). Viņa ceturtā sieva bija Sihama (1987-2011, viņa nāve). Viņš 1996. gadā bija precējies ar nezināmu sievieti, bet laulība tika anulēta dažu dienu laikā. Viņa pēdējā sieva bija Amal (2000-2011, viņa nāve). Kopumā no šīm vēlākajām laulībām bija deviņi bērni, kopā 20 bērni.
Nāve
ASV prezidents Baraks Obama sāka misiju "Operācija Neptūna šķēps", kuras laikā ASV īpašo operāciju spēki iebruka bin Ladena slēptuvē. Naktī uz 2011. gada 2. maiju (pēc Pakistānas laika; 2011. gada 1. maijā pēc ASV laika) bin Ladens tika nogalināts ar lodēm krūtīs un galvā. Vēlāk tajā pašā dienā viņa līķis tika apglabāts jūrā, lai nebūtu kapa.
Baltā nama darbinieki gaida ziņas
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Osama bin Ladens?
A: Osama bin Ladens bija Al-Qaeda, sunnītu kaujinieku islāmistu organizācijas dibinātājs, kas ir atbildīgs par daudziem uzbrukumiem ar masu upuriem civiliedzīvotājiem un militāriem mērķiem, tostarp 11. septembra uzbrukumiem ASV.
J: Kad Osama bin Ladens dzimis?
A: Osama bin Ladens dzimis 1957. gada 10. martā.
J: Kad Osama bin Ladens nomira?
A: Osama bin Ladens nomira 2011. gada 2. maijā.
J: Kādas tautības bija Osama bin Ladens?
A.: Osama bin Ladens bija Jemenas izcelsmes kindīts.
J: Kāda bija Osamas bin Ladena tautība?
A: Osama bin Ladens bija Saūda Arābijas pilsonis.
J: Kāda bija Osamas bin Ladena ģimenes izcelsme?
A: Osama bin Ladens piederēja pie turīgās bin Ladenu ģimenes.
Kāds bija Al-Qaeda galvenais mērķis?
Al-Qaeda galvenais mērķis bija izveidot globālu kalifātu un ar vardarbīgiem līdzekļiem vērsties pret ASV un tās sabiedrotajiem Tuvajos Austrumos.
Meklēt