Jemena — vēsture, ģeogrāfija un mūsdienu krīze

Jemena — vēsture, ģeogrāfija un mūsdienu krīze: dziļš pārskats par konfliktu, bada sekām, kultūru un reģiona attīstību.

Jemenas Republika jeb Jemena atrodas Tuvajos Austrumos, Arābijas pussalas dienvidaustrumos. Valsts robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu ziemeļos un austrumos; uz dienvidiem no tās atrodas Guardafuī šaurums un Adenas līcis, bet uz rietumiem — Sarkanā jūra. Jemenai pieder arī Sokotras sala, kas atrodas apmēram 217 jūdzes uz dienvidiem no Austrumāfrikas krastiem un ir pazīstama ar savu unikālo augu un dzīvnieku valsti. Personu vai lietu no Jemenas latviski bieži dēvē par jemeni. Jemenas galvaspilsēta ir Sana (bieži rakstīta arī kā Sana'a).

Ģeogrāfija un dabas apstākļi

Jemena ir ģeogrāfiski daudzveidīga: piekrastes līdzenumi Robežas pie jūras, augsti kalni rietumu daļā, kā arī tuksnešainas un pussausas teritorijas austrumos. Kalnu grēdas, īpaši netālu no Sana un Ta'izz reģioniem, nodrošina salīdzinoši mērenu klimatu un tradicionālo lauksaimniecību. Sokotras sala ir UNESCO biosfēras rezervāts un izceļas ar endēmiskām sugām.

Vēsture

Jemena ir viena no senāk apdzīvotajām vietām Arābijā. Senatnē reģionā plauka spēcīgas karaļvalstis, tostarp Sabeju karaļvalsts, un valsts ilgu laiku bija nozīmīgs garšvielu un tirdzniecības centrs. Senajiem romiešiem reģions bija pazīstams kā Arabia Felix — latīņu (latīņu) valodā "Laimīgā Arābija", jo to salīdzināja ar relatīvi bagātīgām un auglīgām teritorijām.

7. gadsimtā jeb 600.–700. gados daļa iedzīvotāju pieņēma jauno reliģiju — islāmu, un jemeni kļuva par nozīmīgu daļu islāma pasaules vēsturē. Vīri ar jemenu saknēm vairākos laikmetos spēlēja lomu arī tālākos islāma plašumos — piemēram, daudzi karavadoņi un pārvaldnieki piedalījās Al-Andalusā (Al-Andalusā) un citur.

18.–20. gadsimtā reģionā ietekmi mēģināja nostiprināt lielvaras: Ziemeļjemenu skāra Osmaņu impērijas ietekme, savukārt Dienvidjemena nonāca Britu impērijas varā. 1990. gadā Ziemeļjemena un Dienvidjemena formāli apvienojās vienā valstī, tomēr politiskās atšķirības un iedzīvotāju grupu spriedze vēlāk noveda pie bruņotiem konfliktiem.

Politiskā krīze un karš

Pašreizējo krīzi izraisīja sarežģīti iekšpolitiskie procesi, kas eskalēja 2014.–2015. gadā, kad Houthi kustība (Ansar Allah) iekļuva Sana un pārņēma kontroli pār daļu valsts teritorijas. Starptautiski atzītā valdība bēga, un pret to sākās karš, kurā iejaucās arī Saūda Arābijas vadīta koalīcija. Konflikta gaitā notika daudzi izrēķināšanas un vardarbības incidenti — starp tiem arī nogalināšana un vardarbība pret politiskajiem līderiem; starp ievērojamiem notikumiem ir bijušā prezidenta Ali Abdullah Saleh, nogalināšana 2017. gada decembrī.

Humanitārā situācija

Jemena ir viena no pasaules nopietnākajām humanitārajām krīzēm. Karš, blokādes, ekonomiskā sabrukšana un infrastruktūras iznīcināšana ir novedusi pie plaša mēroga humanitāras palīdzības nepieciešamības. Sekas ietver:

• miljoniem iekšēji pārvietotu cilvēku un bēgļu,
• masveida trūkumu pārtikai un ūdenim, kas radījis bada risku un uztura trūkumu,
• veselības sistēmas sabrukumu un epidēmiju uzliesmojumus (piemēram, holēra),
• nereti trūkst elektrības, medikamentu un pamata pakalpojumu.

ANO un starptautiskās organizācijas ir brīdinājušas par katastrofālām sekām, ja konflikti un piekļuve humānajai palīdzībai netiks risināti.

Demogrāfija, valoda un kultūra

Jemenā šobrīd dzīvo vairāki desmiti miljonu iedzīvotāju — precīzs skaitlis mainās strauji sakarā ar konfliktiem un bēgļu plūsmām. Lielākā daļa runā arābu valodā un pieder pie musulmaņu kopienas, kur dominē gan sunīti, gan īpaša zaidītu (zaidītu) šī nozares forma Ziemeļjemenas daļā. Kulturāli Jemena lepojas ar bagātu mutvārdu tradīciju, arhitektūru (piemēram, Sana'a vecpilsēta), un tautas tradīcijām, tostarp kafijas un qat lietošanas sociālajām paražām.

Ekonomika un vides jautājumi

Jemenas ekonomika tradicionāli balstās uz naftas ieguvi (nelielos apjomos salīdzinājumā ar kaimiņiem), lauksaimniecību un tirdzniecību. Ilgstošie konflikti un blokādes ir būtiski samazinājuši valsts eksportspēju un pieejamos resursus. Vides problēmas ietver ūdens trūkumu, augsnes eroziju un bioloģiskās daudzveidības apdraudējumu, īpaši uz salas kā Sokotras.

Ko sagaidīt nākotnē

Stabilitātei un atjaunošanai nepieciešamas politiskas sarunas, starptautiska palīdzība un drošas piekļuves humanitārajām operācijām. Ilgtermiņā atjaunošana prasīs investīcijas infrastruktūrā, veselībā, izglītībā un ekonomikas revitalizācijā, kā arī iekšpolitisku izlīgumu starp dažādām pušu grupām.

Īsākais kopsavilkums: Jemena ir vēsturiski bagāta, ģeogrāfiski un kultūras ziņā daudzveidīga valsts, kas pašlaik cieš no smagas politiskas un humanitāras krīzes ar plašām sekām iedzīvotāju drošībai un labklājībai.

Ģeogrāfija

Jemena atrodas Rietumāzijā. Tā atrodas Arābijas pussalas dienvidu daļā. Jemenai pieder vairākas Sarkanās jūras salas, tostarp Haniša salas, Kamarana un Perima, kā arī Sokotra Arābijas jūrā. Daudzas salas ir vulkāniskas. Piemēram, Jabal al-Tair 2007. gadā bija vulkāna izvirdums un pirms tam 1883. gadā. Jemenas augstākais punkts ir Jabal an Nabi Shu'ayb.

Jemenas karte

Ģeogrāfija

Jemena atrodas Rietumāzijā. Tā atrodas Arābijas pussalas dienvidu daļā. Jemenai pieder vairākas Sarkanās jūras salas, tostarp Haniša salas, Kamarana un Perima, kā arī Sokotra Arābijas jūrā. Daudzas salas ir vulkāniskas. Piemēram, Jabal al-Tair 2007. gadā bija vulkāna izvirdums un pirms tam 1883. gadā. Jemenas augstākais punkts ir Jabal an Nabi Shu'ayb.

Jemenas karte

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir Jemenas oficiālais nosaukums?

Q: Kur atrodas Jemena?

J: Kura sala pieder Jemenai?

J: Kā vēl sauc cilvēkus vai lietas no Jemenas?

J: Kā seno Arābiju sauca romieši?

Meklēt pēc burta