Niršana ar akvalangu (scuba) — definīcija, aprīkojums un drošība

Niršana ar akvalangu ir aktivitāte, kurā cilvēki (saukti par "akvalangistiem" vai vienkārši "nirējiem") var ilgstoši peldēt zem ūdens, izmantojot tvertni, kas piepildīta ar saspiestu gaisu. Tvertne ir liels metāla cilindrs, kas izgatavots no tērauda vai alumīnija.

Vārds scuba ir akronīms no Self-Contained Underwater Breathing Apparatus (autonomie zemūdens elpošanas aparāti).

Kas ir niršana ar akvalangu — īsi

Niršana ar akvalangu ļauj cilvēkam elpot zem ūdens, izmantojot elpošanas aparātu (akvalangu), kas sastāv no drošības tvertnes ar gāzi, regulatora, kas piegādā elpošanas gaisu pareizā spiedienā, un piederumiem, kas nodrošina peldošanos, orientēšanos un siltumu. Tas ir gan vaļasprieks, gan profesionāla nodarbe (zinātnes, glābšanas, militārie darbi).

Galvenais aprīkojums

• Tvertne (cilindrs) — parasti izgatavota no tērauda vai alumīnija. Tvertnes satur saspiestu gaisu vai citus gāzu maisījumus; tām jāveic regulāras pārbaudes un hidrotestēšana.
• Regulators — samazina tvertnes spiedienu līdz elpošanai piemērotam spiedienam; parasti ir pirmais un otrais posms, kā arī rezerves mutesgabals (octopus).
• BCD (Buoyancy Control Device) — veste vai josta ar iespējamu piepūšanas/iztukšošanas sistēmu, lai kontrolētu peldošanos un vertikālo pozīciju ūdenī.
• Spiediena indikators un dators — spiediena manometrs rāda atlikušā gaisa daudzumu; niršanas dators aprēķina dziļumu, laiku un azotu uzkrāšanos, palīdz plānot dekompresiju.
• Maska, elpošanas caurule (snorkelis) un spuras — maska nodrošina redzamību, snorkelis palīdz virsmas elpošanai, spuras uzlabo kustību efektivitāti.
• Siltuma aizsardzība — wetsuit vai drysuit atkarībā no ūdens temperatūras.
• Svars — nodrošina pareizu peldošanos; jāsabalansē ar BCD un apģērbu.
• Dienas un drošības piederumi — virsmas signālplūme (SMB), svilpe, lukturis, nazis vai šķēres, rezerves spraudnis (rezerves mutesgabals).

Gāzes un maisījumi

No tvertnes parasti lieto sausu vai kompresētu atmosfērisko gaisu. Ir arī speciālie maisījumi:

• Nitrox (Enriched Air) — paaugstināts skābekļa saturs (piem., 32% O2), ļauj ilgāku bezdekompresijas laiku mazākos dziļumos, taču prasa apmācību.
• Trimix, heliox — satur slāpekļa aizvietotājus vai heliju, izmanto dziļākai niršanai un profesionālajā dekompresijā.

Apmācība un sertifikācija

Niršana prasa apmācību, kas ietver teoriju, baseina vai nodarbību apstākļus un atvērtā ūdens nodarbības ar instruktora uzraudzību. Biežākās sertifikācijas organizācijas ir, piemēram, PADI, SSI, CMAS u.c. Iepazīstoties ar līmeņiem:

• Open Water / iesācēja kurss — parasti ļauj nirēt līdz ~18 m ar partneri.
• Advanced / papildu kurss — sniedz prasmes līdz ~30 m un īpašas disciplīnās (dziļuma, navigācijas, smagumu kontroles).
• Speciālistu kursi — nitroks, dziļuma niršana, avāriju menedžments, glābšana utt.

Drošība un riski

Niršana ir droša, ja tiek ievēroti noteikumi un apmācība. Galvenie riski:

• Dekompresijas slimība (the bends) — rodas, ja ātri samazinās spiediens, nogrimst šķidrumos izšķīdušie gāzu burbuļi asinīs/udos. Profilakse: nelietot ātru ascenci, sekot niršanas datoram un dekompresijas tabulām.
• Skābekļa toksicitāte — risks pie augsta skābekļa spiediena; jāievēro materiālu un gāzu limits.
• Barotraumas — spiediena izraisīti ievainojumi ausīm, sinusiem, plaušām; jāveic vienmērīga vienmērīga temperatūras izlīdzināšana (equalize).
• Otrādi elpošanas aprīkojuma darbības traucējumi — regulators var aizsalt, noplūst vai piepumpēt gaisu; jāapgūst rezerves aprīkojuma izmantošana un ātrā reakcija.
• Apžilbināšana, izkrišana no aprīkojuma, orientācijas zudums — svarīgi ir peldēt kopā ar partneri (buddy system) un izmantot norādes / kompasu.

Galvenās drošības prakses

• Buddy system — niršana kopā ar partneri, regulāri pārbaudīt viens otra aprīkojumu un gaisa līmeni.
• Pirmsniršanas pārbaude — pārbaudīt regulatoru, BCD, spiedienu tvertnē, masku, spuras un citas ierīces pirms ienirt.
• Dziļuma un laika ierobežojumi — ievērot savu sertifikācijas līmeni un niršanas plānu; nezini – pajautā instruktoram.
• Lēna un kontrolēta ascense — parasti ne ātrāk par 9–18 m/min; ieteicams veikt drošības pieturu (safety stop) pie 3–5 m uz 3 minūtēm.
• Neblondo alkoholu vai narkotikas pirms niršanas — ietekmē spriestspēju un reakcijas spējas.

Medicīna un veselība

Pirms uzsākt apmācību vai regulāru niršanu ieteicams medicīnisks izmeklējums, īpaši, ja ir sirds, plaušu, neiroloģiskas problēmas vai smagas alerģijas. Ja ir saaukstēšanās vai deguna blakusdobumu nosprostojums, atceliet niršanu — equalize var būt apgrūtināts.

Aprīkojuma apkope

• Regulāri pārbaudīt un servisēt regulatorus saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
• Tvertnes jāveic vizuāla pārbaude un hidrotestēšana noteiktos intervālos (valsts/ražotāja prasības atšķiras).
• Pēc sālsūdens niršanas noskalot aprīkojumu saldūdenī un žāvēt sausā vietā, prom no tiešiem saules stariem.

Vide un ētika

Nirējam jārespektē zemūdens vide: nešķērsojiet koraļļus, neturiet dzīvniekus, neizņemiet augus vai dzīvniekus, neradiet lieku dūmakaini mākoņu no spuru sitieniem. Izmantojiet pieeju, kas samazina negatīvo ietekmi uz jūras dzīvi.

Ja notiek avārija

• Pārbaudiet partneri, nodrošiniet elpošanu ar rezerves mutesgabalu, ja nepieciešams.
• Saglabājiet mieru un veiciet kontrolētu ascensi, ja iespējams.
• Ja ir simptomi, kas var liecināt par dekompresijas slimību (pārmērīgas sāpes locītavās, nogurums, reibonis, elpas trūkums, ādas izsitumi), nekavējoties nodrošiniet skābekļa devu virs ūdens un meklējiet medicīnisko palīdzību ar piekļuvi hiperbariskajai terapijai.

Kopsavilkums

Niršana ar akvalangu ir aizraujoša un pieejama aktivitāte, taču prasa pienācīgu apmācību, atbilstošu aprīkojumu un disciplīnu. Pareiza plānošana, regulara aprīkojuma apkope un uzmanība drošības noteikumiem ievērojami samazina risku un ļauj droši izbaudīt zemūdens pasauli.

Meklēt pēc burta