Sociāldemokrātija
Sociāldemokrātija ir valsts pārvaldes sistēma, kurai ir līdzīgas vērtības kā sociālismam, taču tā darbojas kapitālisma ietvaros. Šī ideoloģija, kas nosaukta par demokrātiju, kurā cilvēkiem ir ietekme uz valdības rīcību, atbalsta konkurētspējīgu ekonomiku ar naudu, vienlaikus palīdzot cilvēkiem, kuru darbs nav augsti atalgots. Tādējādi cilvēkiem ir vieglāk sevi uzturēt sabiedrībā, jo viņiem ir lielāka aizsardzība, ja viņi zaudē darbu. Sociālismā uzsvars tiek likts uz vienlīdzīgām tiesībām visiem, un ir daudz valsts īpašumtiesību vai regulējuma dažādās nozarēs, kas liek uzņēmumiem spēlēt pēc valdības noteikumiem. Šādu pārvaldes veidu novērtē cilvēki, kas dzīvo valstīs, kurām vairāk nekā citām jācīnās ar aukstumu, piemēram, ziemeļu Ziemeļvalstīs - Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Islandē un Somijā. Par šo ideoloģijas kustību interesi ir izrādījušas citas valstis, kuru sistēmas šādi nedarbojas, jo tajās, kurās tā ir ieviesta, tā ir labi darbojusies.
Neraugoties uz izplatīto uzskatu, ka sociāldemokrātija ir sociālistiska pēc principa, tās politika saglabā kapitālismu, un sociāldemokrāti bieži vien sociāldemokrātiem nepatīk. Sociāldemokrāti atbalsta Keinsa ekonomiku, saskaņā ar kuru valdībai būtu jāiejaucas un jāpalīdz cilvēkiem bez darba. Sociāldemokrātijā uzņēmējiem pieder nozares tāpat kā standarta kapitālistiskajā ekonomikā. Sociālismā tās pieder darba ņēmējiem, un tas ir pavisam citādi.
Sarkana roze - sociālās demokrātijas simbols.
Prakse pret teoriju
Praksē neviena politiskā teorija nav vienkārša. Labs piemērs ir Padomju Savienība un tās dažādie satelīti. Strādniekiem nepiederēja ne darba vieta, ne mājas. Visa vara bija koncentrēta salīdzinoši neliela skaita cilvēku rokās partijas augšgalā.
Arī kapitālisma sistēmas nebija tukšas no palīdzības nabadzīgajiem un trūcīgajiem. Labs piemērs ir Anglija, kur palīdzība trūcīgajiem bija pieejama katrā valsts pagastā ilgi pirms valsts sociālo dienestu ieviešanas. Šo praksi sauca par labdarību. Arī Lielbritānijā pēc industrializācijas sākās nozīmīga vidusšķiras izaugsme. Tāpēc nav pareizi uzskatīt, ka šādas sabiedrības ir tikai īpašnieku un strādnieku vai bagāto un nabadzīgo sabiedrības.
Sociāldemokrātu viedokļi par savu teoriju dalās. Tādi termini kā "tirgus sociālisms" un "trešais ceļš" ir centieni pārdomāt, ko šodien nozīmē sociāldemokrātija.
Saistītās lapas
- Sociālistiskā Internacionāle
- Labklājības valsts
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir sociāldemokrātija?
A: Sociāldemokrātija ir valsts pārvaldes sistēma, kurai ir līdzīgas vērtības kā sociālismam, taču tā darbojas kapitālisma ietvaros.
J: No kā cēlies šīs ideoloģijas nosaukums?
A: Ideoloģija ir nosaukta pēc demokrātijas, kur cilvēkiem ir tiesības ietekmēt valdības rīcību.
J: Kas ir sociālisma galvenais mērķis?
A: Sociālisma galvenais mērķis ir vienlīdzīgas tiesības visiem.
J: Kuras valstis novērtē sociāldemokrātijas pārvaldes veidu?
A: Tādas valstis kā Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija, Norvēģija un Islande augstu vērtē sociāldemokrātijas pārvaldes veidu.
J: Vai sociāldemokrātija pēc principa ir sociālistiska?
Neraugoties uz izplatīto uzskatu, ka sociāldemokrātija ir sociālistiska pēc principa, tās politika saglabā kapitālismu.
J: Ko atbalsta sociāldemokrāti?
A: Sociāldemokrāti atbalsta Keinsa ekonomiku, kurā valdībai būtu jāiejaucas un jāpalīdz cilvēkiem bez darba.
J: Kam pieder rūpniecības nozares sociāldemokrātijā?
A: Sociāldemokrātijā uzņēmējiem pieder nozares tāpat kā standarta kapitālistiskajā ekonomikā.
