Keinsisms
Keinsa ekonomika (saukta arī par keinsiānismu) raksturo Džona Meinarda Keinsa ekonomikas teorijas. Keinss savas teorijas aprakstīja grāmatā "Vispārējā nodarbinātības, procentu un naudas teorija". Grāmata tika publicēta 1936. gadā.
Keinss teica, ka kapitālisms ir laba ekonomiskā sistēma. Kapitālistiskā sistēmā cilvēki pelna naudu ar savu darbu. Uzņēmumi nodarbina cilvēkus un maksā viņiem par darbu. Tad cilvēki var tērēt savu naudu par lietām, ko viņi vēlas. Citi cilvēki strādā un izgatavo lietas, lai tās iegādātos. Dažkārt kapitālistiskajā sistēmā ir problēmas. Cilvēki zaudē darbu. Uzņēmumi tiek slēgti. Cilvēki nevar strādāt un tērēt naudu. Keinss teica, ka valdībai ir jāiejaucas un jāpalīdz cilvēkiem, kuriem nav darba.
Šo ideju sauc par "pieprasījuma politiku". Ja cilvēki strādā, ekonomika ir laba. Ja cilvēki nestrādā, ekonomika ir slikta.
Keinss teica, ka tad, kad ekonomikai ir slikti, cilvēki vēlas ietaupīt naudu. Tas nozīmē, ka viņi netērē naudu vai neiegulda to lietās, kuras vēlas. Rezultātā ir mazāka ekonomiskā aktivitāte.
Keinss teica, ka valdībai vajadzētu tērēt vairāk naudas, ja cilvēkiem nav darba. Valdība var aizņemties naudu un dot cilvēkiem darbu. Tad cilvēki atkal var tērēt naudu un pirkt lietas. Tas palīdz citiem cilvēkiem atrast darbu.
Daži cilvēki, piemēram, konservatīvie, liberārieši un austriešu ekonomikas piekritēji, nepiekrīt Keinsa idejām. Viņi apgalvo, ka valdības darbs nepalīdz kapitālismam. Viņi saka, ka, aizņemoties naudu, valdība atņem naudu uzņēmumiem. Viņiem nepatīk Keinsa ekonomika, jo viņi apgalvo, ka ekonomika var uzlaboties bez valdības palīdzības.
Septiņdesmito gadu beigās Keinsa ekonomika kļuva mazāk populāra, jo vienlaikus ar augstu inflāciju bija arī augsts bezdarba līmenis. Tas notika tāpēc, ka daudzi cilvēki interpretēja Keinsa teoriju tā, ka nav iespējams, lai būtu gan augsta inflācija, gan augsts bezdarbs.
Kad 2007. gadā notika liela recesija, Keinsa ekonomika kļuva populārāka. Pasaules valstu vadītāji (tostarp Baraks Obama) izveidoja stimulējošus pasākumu kopumus, kas ļāva valdībām tērēt daudz naudas, lai radītu darbavietas. Konservatīvie un liberārieši teiktu, ka stimulēšanas pakete atalgo slikto uzvedību, kas noveda pie recesijas. Tas lielajām bankām norāda, ka tās var rīkoties nepareizi, un valdība iejauksies un izglābs tās no nepatikšanām.
Pamatideja
Keinsa idejas bija šādas:
- Preču tirgus kontrolē nodarbinātību un ražošanu. Darba tirgus to nekontrolē.
- Ir iespējams, ka cilvēki kļūst par bezdarbniekiem, pat ja viņi vēlas strādāt.
- Uzkrājumu palielināšanās neradīs ieguldījumu pieaugumu tādā pašā apjomā. Cilvēki var izvēlēties, vai ieguldīt naudu vai ietaupīt.
- Ekonomiskā sistēma, kuras pamatā ir nauda, atšķiras no ekonomiskās sistēmas, kuras pamatā ir preču apmaiņa.
- Naudas daudzuma teorija ir spēkā tikai tad, ja nav bezdarba.
- Tirgus ekonomikā ieguldītāju uzvedību nosaka tas, ko Keinss sauca par investoru "dzīvnieku garu".
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Keinsa ekonomika?
A: Keinsa ekonomika ir ekonomiskā teorija, ko savā grāmatā "Vispārējā nodarbinātības, procentu un naudas teorija" izstrādāja Džons Meinards Keinss. Tajā ir aprakstīts, kā darbojas kapitālisms, un ierosināts, ka valdībai būtu jāiejaucas, lai palīdzētu bez darba palikušajiem cilvēkiem ekonomikas lejupslīdes laikā.
J: Ko Keinss teica par kapitālismu?
A: Keinss teica, ka kapitālisms ir laba ekonomiskā sistēma, kurā cilvēki pelna naudu par savu darbu un uzņēmumi nodarbina cilvēkus un maksā viņiem par darbu.
Jautājums: Ko konservatīvie, liberārieši un austriešu ekonomisti domā par Keinsa ekonomiku?
Atbilde: Konservatīvie, liberārieši un austriešu ekonomisti nepiekrīt Keinsa ekonomikas idejām, jo viņi uzskata, ka ekonomika var uzlaboties bez valdības iejaukšanās. Viņi arī apgalvo, ka, aizdodot naudu, valsts atņem naudu uzņēmumiem.
J: Kāpēc 70. gadu beigās Keinsa ekonomika bija mazāk populāra?
A: 70. gadu beigās daudzi interpretēja Keinsa teoriju tā, ka nav iespējams vienlaikus sasniegt augstu inflāciju un augstu bezdarba līmeni. Rezultātā daži cilvēki sāka skeptiski izturēties pret teorijas efektivitāti, kas noveda pie tās popularitātes krituma.
J. Kad Keinsa ekonomika atkal kļuva populāra?
A.: Pēc 2007. gada Lielās lejupslīdes līderi visā pasaulē (tostarp Baraks Obama) izveidoja stimulēšanas pasākumu kopumu, kas ļāva valdībām tērēt naudu darbavietu radīšanai. Tas palīdzēja atjaunot Keinsa ekonomikas popularitāti.
Jautājums: Kā, pēc konservatīvo un liberāriešu domām, stimulu pakete atalgo sliktu rīcību?
Atbilde: Pēc konservatīvo un liberāriešu domām, valdības radītās stimulu paketes atalgo sliktu rīcību, kas noved pie recesijas, jo tās lielajām bankām norāda, ka tās var uzvesties slikti bez sekām, jo valdība vajadzības gadījumā iejauksies.
