Austriešu ekonomiskās domas skola: definīcija, principi un kritika

Iepazīstieties ar Austriešu ekonomiskās domas skolu — definīcija, galvenie principi, kritika un ietekme mūsdienu ekonomikā.

Austriešu skola ir ekonomiskās domas skola, kas balstās uz indivīda rīcību. Tā aizsākās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Vīnē, Austrijā. To dēvē par austriešu ekonomiku, jo galvenie ekonomisti bija austrieši, lai gan tās sekotāji mūsdienās ir no visas pasaules. Skola izcēlās ar uzsvaru uz individuālu lēmumu nozīmi, subjek­tīvo vērtību teoriju un tirgus cenu signālu lomu resursu sadalei.

Definīcija un vēsturisks konteksts

Austriešu skola sākās ar Karla Mengera darbiem (1870. g.), kas izveidoja margi­nālās (robežutilitātes) teorijas pamatus. Nākamās paaudzes autori — piemēram, Eugen von Bērms‑Beverks (Böhm‑Bawerk) un Friedrich von Wieser — attīstīja kapitāla teoriju un vērtību jēdzienus. 20. gadsimta sākumā un vidū nozīmīgu pienesumu sniedza Ludwig von Mises ar prakseoloģijas metodoloģiju un Friedrich Hayek ar zināšanu problēmas un tirgus kā zināšanu apstrādes mehānisma analīzi. Vēlāk Austriju ietekmēja arī Murray Rothbard un citi brīvā tirgus domātāji.

Galvenie principi

• Metodoloģiskais individuālisms — sociālās un ekonomiskās parādības skaidrojamas, analizējot indivīdu racionālu rīcību un lēmumus.
• Subjektīvā vērtība — preces un pakalpojumu vērtība ir subjektīva un atkarīga no indivīda izvēlēm, nevis iekšējas objektīvas vērtības.
• Margi­nālā (robež) utilitāte — izvēles tiek izskaidrotas, ņemot vērā papildu lietas (margi­nālo) noderīgumu.
• Laika un kapitāla struktūra — ražošanas procesi ir daudzpakāpju un laika jutīgi; kapitāla struktūra nosaka, kā patērētāju preferences ietekmē investīcijas.
• Tirgus kā zināšanu apmaiņas mehānisms — cenas un konkurence pārraida informāciju, kas ļauj decentralizētām vienībām pielāgoties.
• Naudas un kredīta kritika — uzsvars uz to, kā centrālā banku rīcība, mākslīgi zemas procentlikmes un paplašināts kredīts var radīt ciklus un maldinošas investīcijas.
• Pretcentrālplānošana — uzskats, ka centralizētai plānošanai trūkst nepieciešamās informācijas un elastības, lai efektīvi sadalītu resursus.

Metodoloģija

Daļa austriešu skolas autori, galvenokārt Ludwig von Mises, aizstāvēja prakseoloģiju — ekonomiku kā deduktīvu, loģisku disciplīnu, kas izriet no cilvēka darbības aksiomas. Tas nozīmē lielāku uzsvaru uz loģisku analīzi un mazāku uz statistisku empīrisku testēšanu. Citas strāvas (piem., Hayek) piekrita, ka empīriskie dati un matemātiskie modeļi var būt noderīgi, tomēr brīdināja par pārlieku vienkāršotu modeļu izmantošanu, ignorējot tirgu dinamiku un zināšanu sadalījumu.

Pamata jēdzieni un piemēri

• Austrian Business Cycle Theory (ABCT) — skaidro, kā mākslīgi zemas procentlikmes, ko rada naudas piedāvājuma paplašināšana, noved pie nepareizu, ilga termiņa investīciju (“strukturālo maldīgu investīciju”) uzkrāšanās, kam seko krīze, kad kļūst skaidrs, ka daļa projektu nav ekonomiski dzīvotspējīgi.
• Laika patēriņa preferences — cilvēku priekšroka patēriņam tagad vai nākotnē ietekmē normas par aizņemšanos, ieguldījumiem un kapitāla veidošanu.

Praktiska ietekme un politiskie secinājumi

Austriešu skolas piekritēji parasti atbalsta tirgus risinājumus, ierobežotu valdības iejaukšanos, privātīpašumu un brīvību naudas sistēmā (daudzi atbalsta zelta standartu vai konkurējošu, privātu banku sistēmu bez centrālās bankas monopola). Viņi kritizē valdības cenu kontroli, subsīdijas un plašu regulāciju kā faktorus, kas kropļo tirgus signālus un samazina ekonomisko efektivitāti.

Kritika

Mūsdienās daļa ekonomistu kritizē Austrijas skolu par vairākām lietām:

• Metodoloģiskais strīdīgums: prakseoloģijas un apriorisko pieņēmumu izmantošana tiek uzskatīta par ierobežojošu, jo tā ierobežo empīrisku testēšanu un matemātisku modelēšanu.
• Matemātikas un statistikas noraidīšana: daudzus ekonomistus satrauc Austrijas atteikšanās vai piesardzība attiecībā uz kvantitatīvajām metodēm, kas ierobežo skolas spēju piedāvāt empiriski pārbaudāmus prognožu modeļus.
• ABCT un realitāte: kritizē ABCT piemērojamību mūsdienu finanšu sistēmām, norādot, ka teorija dažkārt pārāk vienkāršo kompleksas tirgus un monetārās politikas mijiedarbības.
• Iekšēja daudzveidība: Austriešu skolas piekritēji nav vienprātīgi — atšķiras uzskati par metodēm, politiku un vērtībām, tāpēc bieži ir grūti runāt par vienotu «Austriešu pozīciju» attiecībā uz konkrētiem jautājumiem.

Galvenie pārstāvji un mūsdienu loma

Galvenie vēsturiskie autori: Karl Menger, Eugen von Böhm‑Bawerk, Friedrich von Wieser, Ludwig von Mises un Friedrich Hayek. 20. gadsimta beigās un 21. gs. ietekme turpinājās ar autoriem kā Murray Rothbard, Israel Kirzner un citiem. Lai gan Austriešu skola nav dominējošā akadēmiskajā ekonomikā, tā ievērojami ietekmējusi liberālisma un brīvā tirgus diskusijas, politisko filozofiju un dažas publiskās politikas kustības.

Saglabājiet līdzsvarotu skatījumu

Austriešu skola piedāvā vērtīgus ieskatus par tirgu lomu informācijas apmaiņā, laika un kapitāla nozīmi, kā arī brīdinājumus par monetārās ekspansijas sekām. Tajā pašā laikā tās metodoloģiskie ierobežojumi un teorētiskās pretenzijas rada pamatu nopietnai diskusijai ar plašāku ekonomikas kopienu. Sapratnei par reālajiem ekonomikas mehānismiem parasti ir noderīgi gan austriešu skolas argumenti, gan empīriskie un matemātiskie ieguldījumi no citām pieejām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Austrijas skola?

Q: Kur radās Austrijas skola?

J: Kāpēc to sauc par austriešu ekonomiku?

J: Ko Austrijas skolas piekritēji kritizē?

J: Kāpēc Austrijas skolas sekotāji kritizē valsts iestādes?

J: Ko vēl Austrijas skolas piekritēji kritizē?

J: Kas var būt Austrijas skolas piekritēji?

Meklēt pēc burta