Ludvigs fon Misess — biogrāfija, idejas un ietekme uz ekonomiku
Ludvigs Heinrihs Edlers fon Misess (1881. gada 29. septembrī Galisijā, Austroungārijā - 1973. gada 10. oktobrī Ņujorkā) bija austriešu izcelsmes amerikāņu ekonomists, filozofs un klasiskais liberālis. Viņš bieži tiek minēts kā viens no svarīgākajiem Austrijas ekonomiskās domas skolas pārstāvjiem un nozīmīgs domātājs liberālismā. Misess nāca no ebreju ģimenes un kļuva par redzamu intelektuālu figūru 20. gadsimta pirmajā pusē, īpaši ekonomikas teorijas un politiskās filozofijas laukos.
Baidoties no nacistu varas nostiprināšanās Eiropā, 1940. gadā Misess emigrēja uz Ņujorku, kur turpināja savu pētniecību un rakstīšanu. Viņa vērienīgā monogrāfija Human Action tika publicēta 1949. gadā un kļuva par pamateksemplāru viņa metodoloģiskajai un ekonomiskajai domāšanai. Misessam bija būtiska ietekme uz Libertariāta kustību un brīvā tirgus ideju attīstību, īpaši ASV 20. gadsimta vidū.
Agrīnā dzīve un izglītība
Misess studēja tiesības un ekonomiku Vīnē, kur viņš nokārtoja doktorantūras darbu un strādāja pie vairākiem akadēmiskiem projektiem. Sākotnēji viņš bija saistīts ar Vīnes intelektuālo vidi, kur iepazinās un sadarbojās ar citiem Austrijas skolas pārstāvjiem, piemēram, Carl Menger un Friedrich Hayek (Hayek vēlāk kļuva par tuvu kolēģi un atbalstītāju). Misess darbojās arī konsultatīvos un valsts finanšu amatos Pirmā pasaules kara un starpkaru periodā.
Akadēmiskā karjera un emigrācija
20. gadsimta 20. un 30. gados Misess bija novērtēts kā lekciju vadītājs un autors, taču viņa viedokļi bieži saņēma pretrunu. Arī viņa ebrejiskā izcelsme un politiķu radikālās pārmaiņas Eiropā lika viņam meklēt drošāku vidi — tādēļ 1940. gadā viņš pārcēlās uz ASV. Ņujorkā Misess turpināja strādāt, lasīt lekcijas un rakstīt grāmatas, kas vēl vairāk nostiprināja viņa autoritāti kā teorētiķim brīvā tirgus un individuālisma jomā.
Galvenās idejas
- Prakseoloģija: Misess attīstīja ekonomikas metodoloģiju, ko sauc par prakseoloģiju — racionalitātes un cilvēka darbības sistemātisku izpēti. Viņš apgalvoja, ka ekonomika ir loģiska, deduktīva zinātne, kas izriet no cilvēka racionālas rīcības pamatprincipiem.
- Metodoloģiskais individuālisms: visa ekonomiskā un sociālā analīze jāveic, balstoties uz indivīdu izvēlēm un motivācijām, nevis kolektīviem jēdzieniem.
- Kritika sociālismam: Misess bija asi pretcentrētas plānošanas un sociālisma kritiķis. Viņš apgalvoja, ka bez tirgus cenu mehānisma nav iespējama efektīva resursu sadale, jo centralizētai varai trūkst informācijas un stimulu, ko nodrošina cenu sistēma.
- Nauda, banku sistēma un konjunktūras cikli: Misess attīstīja teoriju par naudas un kredīta paplašināšanas ietekmi uz ekonomikas cikliem, uzsverot bojāto procentu likmju signālu un mākslīgi izraisītu investīciju pārlieku rašanos, kas izraisa krīzes.
- Brīvā tirgus un individuālā brīvība: viņa politiskā filozofija aizstāvēja minimālu valsts iejaukšanos ekonomikā, īpašuma tiesības un brīvību kā pamatu ilgtspējīgai labklājībai.
Galvenie darbi
- The Theory of Money and Credit (1912) — agrīna Misessa analīze par naudu, banku un kredīta ietekmi uz ekonomiku.
- Socialism (1922) — sistemātiska sociālisma kritika un argumenti par to, kāpēc centralizētā plānošana neizdodas.
- Human Action (1949) — plašākais viņa darbs par prakseoloģiju, ekonomikas teoriju un brīvā tirgus pamatiem.
Ietekme un mantojums
Misess ir viens no galvenajiem autoritātēm Austrijas skolas tradīcijā, un viņa darbi iedvesmoja vairākas vēlākas paaudzes ekonomistu, filozofu un politisko kustību aktīvistu, īpaši libertāriešus. Viņa uzsvērtais metodoloģiskais individuālisms un prakseoloģija ietekmēja diskusijas par ekonomikas metodēm un lomu sabiedrības teorētiskajā analīzē. Daudzi mūsdienu brīvā tirgus atbalstītāji un privātīpašuma aizstāvji norāda uz Misessa ideju nozīmi savās pozīcijās.
Kritika
Misessam ir arī nopietni pretinieki. Kritiķi apšauba viņa stingri deduktīvo pieeju un uzskata, ka empīriska pārbaude un kvantitatīvās metodes ir būtiskas ekonomikas attīstībai. Daļa ekonomistu uzskata, ka viņa nostāja par pilnīgu tirgus efektivitāti un minimālu valsts lomu nenovērtē sociālos un institucionālos faktorus, kas ietekmē reālo pasauli.
Izvēlēta bibliogrāfija un resursi
- Misess, L. von — The Theory of Money and Credit (1912)
- Misess, L. von — Socialism (1922)
- Misess, L. von — Human Action (1949)
Misess paliek centrāla figūra ekonomikas vēsturē un politiskajā domāšanā — gan kā ideju avots, gan kā izaicinājums tiem, kas meklē līdzsvaru starp tirgus brīvību un valsts regulējumu. Viņa darbi turpina raisīt diskusijas par to, kā vislabāk organizēt ekonomisko dzīvi, lai veicinātu gan efektivitāti, gan individuālās brīvības.
Biogrāfija
Viņa tēva Artūra Edlera fon Misesa ģimene 19. gadsimtā bija paaugstināta Austrijas muižniecībā un nodarbojās ar dzelzceļu būvi un finansēšanu.Divpadsmit gadu vecumā Ludvigs brīvi runāja jidiš, vācu, poļu un franču valodā, lasīja latīņu valodā un saprata ukraiņu valodu. Misess bija fiziķa Riharda fon Misesa vecākais brālis, Vīnes loka biedrs.
1900. gadā viņš apmeklēja Vīnes Universitāti, kur viņu ietekmēja Karla Mengera darbi. 1906. gadā Misesam tika piešķirts tiesību zinātņu doktora grāds.
Karjera
Ekonomists un politikas teorētiķis Frīdrihs Hajeks iepazinās ar Misesu, strādājot par Misesa padoto valdības birojā, kas nodarbojās ar Austrijas parādiem pēc Pirmā pasaules kara. Hajeks rakstīja: "Tur es viņu iepazinu galvenokārt kā ārkārtīgi efektīvu vadītāju, tādu cilvēku, kurš, kā tika teikts par Džonu Stjuartu Mīlu, jo viņš normālu dienas darbu paveic divās stundās, viņam vienmēr ir brīvs rakstāmgalds un laiks, lai par kaut ko parunātu. Es viņu iepazinu kā vienu no vislabāk izglītotajiem un informētajiem cilvēkiem, kādu jebkad esmu pazinis...".p219 Haijeka teorētiskā darba par biznesa ciklu izstrāde vēlāk Haijekam nodrošināja 1974. gada Nobela prēmiju ekonomikā (kopīgi ar zviedru ekonomistu Gunnaru Mīrdalu).p68 .
1934. gadā Misess aizbrauca no Austrijas uz Ženēvu, Šveicē, kur līdz 1940. gadam bija Starptautisko pētījumu institūta profesors. Baidoties, ka Vācija varētu pārņemt kontroli pār Šveici, 1940. gadā Misess pameta Eiropu un emigrēja uz Ņujorku. Tur viņš kļuva par Ņujorkas Universitātes viesprofesoru. Šo amatu viņš ieņēma no 1945. gada līdz pat aiziešanai pensijā 1969. gadā. Viņu nenodarbināja universitāte, bet gan finansēja uzņēmēji. Daļu no šī perioda Misess strādāja ar valūtas jautājumiem. 1947. gadā Misess kļuva par vienu no Mont Pelerīna biedrības dibinātājiem.
Neraugoties uz bēgšanu no Eiropas, Misesam tiek piedēvēta ietekmīga loma Eiropas ekonomikas atjaunošanā pēc Otrā pasaules kara, pateicoties viņa profesionālajām attiecībām ar Ludvigu Erhardu, Šarlu de Gollu un Luidži Einaudi.
Bez kompromisiem
Frīdrihs Hajeks 1978. gada intervijā par Misesa grāmatu "Sociālisms:
"Sākumā mums visiem šķita, ka viņš briesmīgi pārspīlē un pat aizskaroši runā. Redziet, viņš aizskāra mūsu visu dziļākās jūtas, bet pamazām viņš mūs iekaroja, lai gan ilgu laiku man nācās - es tikai iemācījos, ka viņam parasti ir taisnība savos secinājumos, bet mani pilnībā neapmierināja viņa argumenti".
Pēc viņa nāves sieva citēja fragmentu, ko Misess bija rakstījis par Bendžaminu Andersonu, un teica, ka tas vislabāk raksturo paša Misesa personību: "Viņa izcilākās īpašības bija viņa nelokāmais godīgums, viņa nelokāmā sirsnība. Viņš nekad nepadevās. Viņš vienmēr brīvi izteica to, ko uzskatīja par patiesu. Ja viņš būtu bijis gatavs noklusēt vai tikai mīkstināt savu kritiku par populāru, bet bezatbildīgu politiku, viņam būtu piedāvāti visietekmīgākie amati un amati. Taču viņš nekad nepadevās kompromisam."
Citi tīmekļa vietnes
- Ludviga fon Misesa institūts Eiropa
- Mises.org, Ludviga fon Misesa institūts ASV
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Ludvigs Heinrihs Edlers fon Mīss?
A: Ludvigs Heinrihs Edlers fon Mīss bija ebreju izcelsmes austriešu izcelsmes amerikāņu ekonomists, filozofs un klasiskais liberālis.
Q: Kad un kur viņš dzimis?
A: Viņš dzimis 1881. gada 29. septembrī Galisijā, Austroungārijā.
Kādai ekonomiskās domas skolai viņš piederēja?
A: Viņš piederēja Austrijas ekonomiskās domas skolai.
J: Kāpēc Misess 1940. gadā emigrēja uz Ņujorku?
A: Misess emigrēja uz Ņujorku 1940. gadā, baidoties no nacistu sagrābšanas Eiropā.
Kāds ir viņa slavenākais darbs?
A: Viņa slavenākais darbs ir 1949. gadā publicētais "Cilvēka rīcība".
J: Kā Misess ietekmēja brīvdomātāju kustību Amerikas Savienotajās Valstīs?
A.: Misesam bija liela ietekme uz Libertārisma kustību, kas 20. gadsimta vidū attīstījās Amerikas Savienotajās Valstīs.
