Ludvigs Heinrihs Edlers fon Misess (1881. gada 29. septembrī Galisijā, Austroungārijā - 1973. gada 10. oktobrī Ņujorkā) bija austriešu izcelsmes amerikāņu ekonomists, filozofs un klasiskais liberālis. Viņš bieži tiek minēts kā viens no svarīgākajiem Austrijas ekonomiskās domas skolas pārstāvjiem un nozīmīgs domātājs liberālismā. Misess nāca no ebreju ģimenes un kļuva par redzamu intelektuālu figūru 20. gadsimta pirmajā pusē, īpaši ekonomikas teorijas un politiskās filozofijas laukos.

Baidoties no nacistu varas nostiprināšanās Eiropā, 1940. gadā Misess emigrēja uz Ņujorku, kur turpināja savu pētniecību un rakstīšanu. Viņa vērienīgā monogrāfija Human Action tika publicēta 1949. gadā un kļuva par pamateksemplāru viņa metodoloģiskajai un ekonomiskajai domāšanai. Misessam bija būtiska ietekme uz Libertariāta kustību un brīvā tirgus ideju attīstību, īpaši ASV 20. gadsimta vidū.

Agrīnā dzīve un izglītība

Misess studēja tiesības un ekonomiku Vīnē, kur viņš nokārtoja doktorantūras darbu un strādāja pie vairākiem akadēmiskiem projektiem. Sākotnēji viņš bija saistīts ar Vīnes intelektuālo vidi, kur iepazinās un sadarbojās ar citiem Austrijas skolas pārstāvjiem, piemēram, Carl Menger un Friedrich Hayek (Hayek vēlāk kļuva par tuvu kolēģi un atbalstītāju). Misess darbojās arī konsultatīvos un valsts finanšu amatos Pirmā pasaules kara un starpkaru periodā.

Akadēmiskā karjera un emigrācija

20. gadsimta 20. un 30. gados Misess bija novērtēts kā lekciju vadītājs un autors, taču viņa viedokļi bieži saņēma pretrunu. Arī viņa ebrejiskā izcelsme un politiķu radikālās pārmaiņas Eiropā lika viņam meklēt drošāku vidi — tādēļ 1940. gadā viņš pārcēlās uz ASV. Ņujorkā Misess turpināja strādāt, lasīt lekcijas un rakstīt grāmatas, kas vēl vairāk nostiprināja viņa autoritāti kā teorētiķim brīvā tirgus un individuālisma jomā.

Galvenās idejas

  • Prakseoloģija: Misess attīstīja ekonomikas metodoloģiju, ko sauc par prakseoloģiju — racionalitātes un cilvēka darbības sistemātisku izpēti. Viņš apgalvoja, ka ekonomika ir loģiska, deduktīva zinātne, kas izriet no cilvēka racionālas rīcības pamatprincipiem.
  • Metodoloģiskais individuālisms: visa ekonomiskā un sociālā analīze jāveic, balstoties uz indivīdu izvēlēm un motivācijām, nevis kolektīviem jēdzieniem.
  • Kritika sociālismam: Misess bija asi pretcentrētas plānošanas un sociālisma kritiķis. Viņš apgalvoja, ka bez tirgus cenu mehānisma nav iespējama efektīva resursu sadale, jo centralizētai varai trūkst informācijas un stimulu, ko nodrošina cenu sistēma.
  • Nauda, banku sistēma un konjunktūras cikli: Misess attīstīja teoriju par naudas un kredīta paplašināšanas ietekmi uz ekonomikas cikliem, uzsverot bojāto procentu likmju signālu un mākslīgi izraisītu investīciju pārlieku rašanos, kas izraisa krīzes.
  • Brīvā tirgus un individuālā brīvība: viņa politiskā filozofija aizstāvēja minimālu valsts iejaukšanos ekonomikā, īpašuma tiesības un brīvību kā pamatu ilgtspējīgai labklājībai.

Galvenie darbi

  • The Theory of Money and Credit (1912) — agrīna Misessa analīze par naudu, banku un kredīta ietekmi uz ekonomiku.
  • Socialism (1922) — sistemātiska sociālisma kritika un argumenti par to, kāpēc centralizētā plānošana neizdodas.
  • Human Action (1949) — plašākais viņa darbs par prakseoloģiju, ekonomikas teoriju un brīvā tirgus pamatiem.

Ietekme un mantojums

Misess ir viens no galvenajiem autoritātēm Austrijas skolas tradīcijā, un viņa darbi iedvesmoja vairākas vēlākas paaudzes ekonomistu, filozofu un politisko kustību aktīvistu, īpaši libertāriešus. Viņa uzsvērtais metodoloģiskais individuālisms un prakseoloģija ietekmēja diskusijas par ekonomikas metodēm un lomu sabiedrības teorētiskajā analīzē. Daudzi mūsdienu brīvā tirgus atbalstītāji un privātīpašuma aizstāvji norāda uz Misessa ideju nozīmi savās pozīcijās.

Kritika

Misessam ir arī nopietni pretinieki. Kritiķi apšauba viņa stingri deduktīvo pieeju un uzskata, ka empīriska pārbaude un kvantitatīvās metodes ir būtiskas ekonomikas attīstībai. Daļa ekonomistu uzskata, ka viņa nostāja par pilnīgu tirgus efektivitāti un minimālu valsts lomu nenovērtē sociālos un institucionālos faktorus, kas ietekmē reālo pasauli.

Izvēlēta bibliogrāfija un resursi

  • Misess, L. von — The Theory of Money and Credit (1912)
  • Misess, L. von — Socialism (1922)
  • Misess, L. von — Human Action (1949)

Misess paliek centrāla figūra ekonomikas vēsturē un politiskajā domāšanā — gan kā ideju avots, gan kā izaicinājums tiem, kas meklē līdzsvaru starp tirgus brīvību un valsts regulējumu. Viņa darbi turpina raisīt diskusijas par to, kā vislabāk organizēt ekonomisko dzīvi, lai veicinātu gan efektivitāti, gan individuālās brīvības.