Austroungārija

Koordinātas: 48°12′ ZIEMEĻU PLATUMA 16°21′ AUSTRUMU GARUMA / 48.200°N 16.350°E / 48.200; 16.350

Austroungārija jeb Austroungārija bija valsts Centrāleiropā no 1867. līdz 1918. gadam. Tā bija Austrijas un Ungārijas valsts, ko pārvaldīja viens monarhs. Pilnais impērijas nosaukums bija "Impērijas Padomē pārstāvētās karaļvalstis un zemes un Svētā Stefana kroņa zemes".

Austrijas impērijas (1804-1867) vietā pastāvēja duālā monarhija. Tā sākās ar kompromisu starp valdošo Habsburgu dinastiju un ungāriem. Tā bija impērija, ko veidoja daudzas dažādas tautas un liela vara. Tās politiskā dzīve bija pilna strīdu starp vienpadsmit galvenajām nacionālajām grupām. Industrializācijas laikmetā tā piedzīvoja lielu ekonomisko izaugsmi. Tā piedzīvoja arī sociālās pārmaiņas ar daudzām liberālām un demokrātiskām reformām.

Habsburgu dinastija valdīja kā Austrijas imperatori valsts rietumu un ziemeļu daļā un kā Ungārijas karaļi - Ungārijas karalistē. Ungārijas karalistei bija zināmas pašpārvaldes spējas. Tai bija arī ietekme uz lietām, kas skāra gan to, gan pārējo impērijas daļu. Galvenokārt tās bija ārējās attiecības un aizsardzība.

Impērijas galvaspilsēta bija Vīne. Austroungārija bija otrā lielākā valsts Eiropā (aiz Krievijas impērijas). Tajā dzīvoja trešais lielākais iedzīvotāju skaits (pēc Krievijas un Vācijas impērijas).

Austroungārijas izveide

Ar 1867. gada februāra Ausgleihu jeb kompromisu tika izveidota duālistiskā impērijas struktūra. Austrijas impērijas (1804-1967) spēks un vara bija mazinājusies. To izraisīja 1859. gada Austrijas-Sardīnijas karš un 1866. gada Austrijas-Prūsijas karš. Arī ungāru tauta nebija apmierināta ar Vīnes attieksmi pret viņiem. Tas bija turpinājies daudzus gadus, un tas noveda pie Ungārijas atdalīšanās. Tas ietvēra arī ungāru liberālo revolūciju 1848.-1949. gadā.

Imperators Francis Jozefs centās panākt vienošanos ar ungāru muižniecību. Viņam bija nepieciešams viņu atbalsts, lai saglabātu impēriju. Ungāru muižniecība negribēja pieņemt neko citu kā vienādību starp sevi un Austrijas eliti.

Valsts pārvaldes struktūra

Ungārijai un Austrijai bija atšķirīgi parlamenti. Katram no tiem bija savs premjerministrs. Monarhs nodrošināja abu parlamentu sadarbību. Teorētiski viņam bija absolūta vara, bet realitātē - ļoti maza. Monarha centrālās valdības pārziņā bija armija, flote, ārpolitika un muitas savienība.

Pirmais pasaules karš

Pēc Franča Jozefa brāļa Maksimiliāna I Meksikāņu (1867. gadā) un viņa vienīgā dēla kroņprinča Rūdolfa nāves imperatora brāļadēls Frančesko Ferdinands kļuva par nākamo rindā uz kroni. 1914. gada 28. jūnijā pēctecis apmeklēja Bosnijas galvaspilsētu Sarajevu. Bosnijas serbu kaujinieki no grupas Mlada Bosna uzbruka Franča Ferdinanda karavīram un viņu nogalināja.

Daži valdības locekļi, piemēram, Konrāds fon Hötzendorfs, jau daudzus gadus vēlējās cīnīties pret serbu tautu. Austroungārijas vadītāji nolēma uzbrukt Serbijai, pirms tā varēja sākt sacelšanos. Viņi izmantoja slepkavību kā ieganstu. Viņi Serbijai iesniedza desmit prasību sarakstu, ko nosauca par jūlija ultimātu. Viņi gaidīja, ka Serbija to nepieņems. Serbija pieņēma deviņas no desmit prasībām, bet tikai daļēji pieņēma otru. Austroungārija un Ungārija pieteica karu.

Šie notikumi noveda impēriju konfliktā ar Serbiju. Krievija pārvietoja savu armiju, lai palīdzētu Serbijai. Tas izraisīja karaspēka pārvietošanos abās pusēs un aizsāka Pirmo pasaules karu.

Impērijas gals

Tuvojoties kara beigām, bija skaidrs, ka sabiedrotās lielvalstis uzvarēs. Daļa impērijas sāka pasludināt neatkarību no monarha. Tās izveidoja savas valstis.

No bijušajām Habsburgu zemēm tika izveidotas šādas valstis:

Dažas Austroungārijas zemes tika atdotas arī Rumānijai un Itālijai.

Austrijas impērijas humoristisks "nekrologs", kas publicēts Krakovā 1918. gada beigās. Noklikšķiniet uz attēla, lai skatītu tulkojumu.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds bija Austroungārijas impērijas pilnais nosaukums?

A: Pilnais impērijas nosaukums bija "Ķēniņvalstis un zemes, kas pārstāvētas impērijas padomē, un Svētā Stefana kroņa zemes".

J: Kad pastāvēja Austroungārija?

A: Austroungārija pastāvēja no 1867. līdz 1918. gadam.

J: Kā tika pārvaldīta Austroungārija?

A: Austroungāriju pārvaldīja viens monarhs - Habsburgu dinastija valdīja kā Austrijas imperatori valsts rietumu un ziemeļu daļā un kā Ungārijas karaļi - Ungārijas karalistē. Ungārijas karalistei bija zināmas iespējas pašai sevi pārvaldīt, galvenokārt ārējo attiecību un aizsardzības jomā.

Kādas bija divas tās galvaspilsētas?

A: Abas galvaspilsētas bija Vīne Austrijā un Budapešta Ungārijā.

J: Kādas etniskās grupas veidoja Austroungāriju?

A: Austroungārija bija impērija, ko veidoja daudzas dažādas etniskās grupas.

J: Kāda veida reformas notika šajā laikā?

A: Šajā laikā notika daudzas liberālas un demokrātiskas reformas.

J: Cik liela tā bija salīdzinājumā ar citām tā laika Eiropas valstīm?

A: Tajā laikā tā bija otra lielākā valsts Eiropā (pēc Krievijas) ar trešo lielāko iedzīvotāju skaitu (pēc Krievijas un Vācijas).