2016. gada Republikāņu partijas priekšvēlēšanas un priekšvēlēšanu sapulces notika no 2016. gada 1. februāra līdz 7. jūnijam. Republikāņu partijas sankcionētajās vēlēšanās tika izraudzīti 2472 delegāti uz Republikāņu nacionālo konventu, kurā tika izvēlēts Republikāņu partijas kandidāts uz ASV prezidenta amatu.

2016. gada 4. maijā, pēc tam, kad viņa pārējie sāncenši Teds Krūzs no Teksasas un Džons Kasičs no Ohaio atteicās no cīņas, par iespējamo kandidātu kļuva Donalds Tramps no Ņujorkas.

Priekšvēlēšanu sistēma un delegātu sadale

Republikāņu priekšvēlēšanas veidojās no štatu primārajām vēlēšanām un priekšvēlēšanu sapulcēm (caucuses). Katram štata procesam bija savi noteikumi par to, vai delegāti tiek sadalīti proporcionāli, vai arī tiek piešķirti winner-take-all principā. Pēc Republikāņu partijas noteikumiem, kongress noteica arī prasības attiecībā uz delegātu skaitu un to, cik daudz nepieciešams, lai kļūtu par partijas oficiālo kandidātu — sākotnēji no 2472 delegātiem bija nepieciešams vairāk nekā puse, proti 1237 delegāti.

Galvenie kandidāti un to gaitas

Vislielāko uzmanību piesaistīja vairāki kandidāti:

  • Donalds Tramps (Ņujorka) — populārs ar anti-establishment retoriku, imigrācijas un tirdzniecības nostādnēm. Viņš guva uzvaras gan štatu primārajās vēlēšanās, gan ieguva lielāko daļu delegātu.
  • Teds Krūzs (Teksasa) — konservatīvs senators, kurš uzrunāja labēji konservatīvos vēlētājus un guva spēcīgus panākumus vairākos štatos.
  • Džons Kasičs (Ohaio) — vidējās šķiras konservatīvs ar mērenāku pieeju, kuram izdevās uzvarēt dažos štatos, tomēr neiegūt pietiekami daudz delegātu.
  • Vairāki citi kandidāti, tostarp Marco Rubio, Jeb Bush, Ben Carson u. c., īslaicīgi kandidēja, bet pakāpeniski izstājās pēc gaidītajiem neveiksmju rezultātiem.

Īpaši nozīmīgi štatu notikumi

  • Aijasas (Iowa) priekšvēlēšanas (1. februāris) tradicionāli atklāja trasi un deva pirmajas norādes par kandidātu spēku.
  • Jaunā Hempšīra un Karolīna (februāris) — šajos posmos daži kandidāti guva svarīgas uzvaras, kas ietekmēja turpmāko kampaņu finansējumu un atbalstu.
  • Superotrdiena (Super Tuesday, 1. marts) — vairāku štatu simultānas vēlēšanas, kas nodrošināja ievērojamu delegātu skaitu un bieži vien izšķirošu priekšrocību uzvarētājam.
  • Indiana (3. maijs) — šajā vēlēšanu posmā Teds Krūzs nespēja gūt uzvaru, kas noveda pie viņa izstāšanās, bet Džons Kasičs savu izstāšanos paziņoja drīz pēc tam; tādējādi 4. maijā Donalds Tramps kļuva par priekšvēlēšanu favorītu un «presumptive nominee».

Rezultāti un konvents

Visbeidzot, pēc priekšvēlēšanu cikla Republikāņu partija uz Republikāņu nacionālo konventu nosūtīja savus delegātus. Konvents notika 2016. gada 18.–21. jūlijā Klīvlendā (Cleveland), kur oficiāli tika apstiprināta partijas kandidatūra prezidenta amatam un izvirzīts kandidāts uz viceprezidenta amatu. Donalds Tramps tika oficiāli nominēts par Republikāņu partijas prezidenta kandidātu, bet par viņa viceprezidenta kandidātu tika izraudzīts bijušais Indiānas gubernators Mike Pence.

Sejas un nozīme

2016. gada Republikāņu priekšvēlēšanas izcēlās ar spēcīgu polarizāciju, plašu mediju uzmanību, intensīvām debatēm un strīdiem par partijas virzienu. Uzvaras rezultātā Donalds Tramps turpināja cīņu pret ASV prezidenta amata kandidātiem no Demokrātu partijas un novembrī 2016. gadā izcīnīja uzvaru pār Hilariju Klintoni, kļūstot par ASV prezidentu.

Kritiskie aspekti un sekas

  • Priekšvēlēšanu laikā izcēlās diskusijas par delegātu saistībām un partijas iekšām noteikumiem.
  • Process demonstrēja mediju un sociālo tīklu lomu mūsdienu vēlēšanu kampaņās.
  • Rezultāts radīja ilgtermiņa pārmaiņas Republikāņu partijas stratēģijā un balsošanas koalīcijā.

Kopsavilkumā, 2016. gada Republikāņu priekšvēlēšanas noteica partijas kandidātu sastāvu un sagatavoja ceļu uz Republikāņu nacionālo konventu, kur oficiāli tika apstiprināta Donalda Trampa kandidatūra uz ASV prezidenta amatu.