2016. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs notika Demokrātu partijas priekšvēlēšanas un priekšvēlēšanu sapulces. Tie notiek pirms 2016. gada vispārējām vēlēšanām, lai ievēlētu Demokrātu partijas kandidātu uz ASV prezidenta amatu. Tās notika no 1. februāra līdz 14. jūnijam. Prezidents un 2012. gada kandidāts Baraks Obama nevarēja kandidēt atkārtotai ievēlēšanai, jo saskaņā ar divdesmit otro grozījumu tika ierobežots termiņš.

Fons un process

Demokrātu priekšvēlēšanas 2016. gadā noritēja saskaņā ar partijas noteikumiem: kandidāti sacentās par tiesībām piešķirt uz priekšu deleģētās balss — pledged delegates —, kas tiek sadalītas proporcionāli atkarībā no rezultātiem katrā štata primārajā vēlēšanu kārtā vai kaucā (caucus). Papildus bija arī t.s. superdeleģāti — partijas amatpersonas un vadītāji, kuru balsojums vērā tiek skaitīts atsevišķi un kuri varēja ietekmēt gala iznākumu. Priekšvēlēšanas ietvēra gan atklātus štatu primārus, gan publiskas kaucas, un tās kalpoja, lai noskaidrotu plašāku atbalstu un sadalītu deleģētās balsis līdz Demokrātu Nacionālajai konvencijai.

Kandidāti

Galvenie kandidāti, kas aktīvi kandidēja un sacentās par Demokrātu nomināciju, bija:

  • Hillary Clinton — bijusī ASV Valsts sekretāre, Senāta locekle un pirmā lēdija; vēstījusi par pieredzi ārlietās un iekšpolitikā, solot saglabāt daļu no Obamas politikas un uzsvēra vadības pieredzi.
  • Bernie Sanders — senaturs no Vermontas, nepiederīgais demokrātiskajai partijas kreisajai plūsmai, kurš sevī akcentēja sociāldemokrātiskas programmas — cīņu pret ienākumu nevienlīdzību, medicīnas aprūpes paplašināšanu un bezmaksas augstāko izglītību.
  • Martin O'Malley — bijušais Merilendas gubernators, kura kampaņa uzsvēra progresīvas reformas, bet saņēma mazāku atbalstu.
  • Lincoln Chafee — bijušais Rodailendas gubernators un Senāta loceklis, ar ierobežotāku atbalstu.
  • Vairāki citi kandidāti un komentētāji pievienojās sākotnēji vai kandidēja lokāli, taču nebija nozīmīgas ietekmes uz galvenā balsojuma rezultātu.

Norise un galvenie etapi

Priekšvēlēšanas sākās ar aiovas kaucām 1. februārī, kur notika intensīva sacensība. Pēc tam sekoja Ņūhempšīras primārs, Nevadā kaucas un Dienvidkarolīnas primārs — šie sākuma posmi bieži noteica tempu tālākai cīņai. “Superotrdienā” (Super Tuesday), kur daudz štatu rīkoja primārus vienā datumā, tika sadalīta liela daļa deleģēto balsu, un cīņa kļuva skaidrāka.

Starptautiskā sabiedrībā un medijos uzmanība pieauga, jo sacensība kļuva stratificēta: Hillary Clinton kā partijas establišmenta kandidāte centās mobilizēt minoritāšu un pieredzes atbalstu, kamēr Bernie Sanders ieguva spēcīgu atbalstu jauno vēlētāju, baltu vēlētāju un progresīvo portfeli. Kampaņas laikā notika vairākas debates, plašas diskusijas par policijas reformu, veselības aprūpes sistēmu, izglītības pieejamību, nenoteiktības finanšu ietekmi un ārpolitiku.

Rezultāti un sekas

Galvenais iznākums — Hillary Clinton ieguva pietiekami daudz deleģēto balsu, lai kļūtu par Demokrātu partijas nominanti uz ASV prezidenta amatu 2016. gada vispārējās vēlēšanās. Viņas pārsvars veidojās no plaša uzvaru skaita štatos ar lielu deleģēto balsu skaitu, kā arī no ievērojama superdeleģātu atbalsta. Bernie Sanders uzvarēja vairākos štatos un guva nozīmīgu publisku ietekmi, īpaši jauno vēlētāju vidū, kā arī spiedienu uz partiju iekļaut progresīvākas politikas tēmas platformā.

Priekšvēlēšanu laikā izcēlās arī politiskas polemikas un skandāli — piemēram, nopludinātas e-pasta sarakstes Demokrātu Nacionālās komitejas (DNC) iekšienē radīja kritiku par iespējamām priekšrocībām vienam kandidātam. Tas noveda pie DNC vadības kritikas un personu demisijām, kā arī diskusijām par superdeleģātu lomu partijas nominācijas procesā.

Demokrātu Nacionālā konvencija un tālāk

Pēc priekšvēlēšanām un deleģētu balsu sadale Demokrāti pulcējās Nacionālajā konvencijā, kur tika oficiāli nominēta partijas kandidatūra uz prezidenta amatu. Nominationa gadā partija arī apstiprināja savu platformu un izvēlēja kandidāta biedru amatam (viceprezidenta amata kandidātu). Pēc nominācijas Demokrātu kandidāts turpināja sacensību pret Republiku partijas kandidātu 2016. gada prezidenta vēlēšanās.

Noslēgums

2016. gada Demokrātu priekšvēlēšanas bija intensīvs politisks konkurss, kas izcēla divas skaidri atšķirīgas politiskās pieejas partijas iekšienē — centrisku, pieredzi uzsverošu kursu un plašāku progresīvu kustību, kas pieprasīja strukturālas izmaiņas. Tās ietekmēja arī nākotnes debatēs par partijas struktūru, superdeleģātu lomu un to, kā Demokrāti piesaista jaunus vēlētājus ilgtermiņā.