Termiņu ierobežojums
Termiņu ierobežojums ir likums, kas ierobežo termiņu skaitu, kurus amatpersona var nostrādāt konkrētā vēlētā amatā. Ja termiņu ierobežojumi ir noteikti prezidentālajās sistēmās, tie darbojas kā metode, lai samazinātu monopola iespēju. Tas nozīmē, ka vadītājs faktiski kļūst par "prezidentu uz mūžu". Termiņu ierobežojumi ir paredzēti, lai aizsargātu demokrātiju no kļūšanas par faktisku diktatūru. Dažkārt ir noteikts absolūts ierobežojums, cik pilnvaru termiņus amatpersona var ieņemt amatu. Citos gadījumos ierobežojumi attiecas tikai uz termiņu skaitu pēc kārtas (viens pēc otra).
Franklins D. Rūzvelts bija vienīgais ASV prezidents, kurš tika ievēlēts četras reizes. 1951. gadā ar 22. grozījumu ASV prezidenta amata pilnvaru termiņš tika ierobežots līdz diviem termiņiem.
Vēsture
Senajā Grieķijā un Senajā Romā - divās agrīnajās civilizācijās, kurās bija vēlēti amati, dažos amatos bija noteikti ierobežojumi. Senajā Atēnu demokrātijā tikai amatiem, kas tika izraudzīti pēc šķirošanas principa, tika noteikti pilnvaru termiņa ierobežojumi. Tie ietvēra viena gada termiņu katram amatam, izņemot Piecsimt locekļu padomes locekļus, kur padome mainījās katru gadu.
Romas Republikā tika pieņemts likums, kas noteica cenzora amata ierobežojumu uz vienu termiņu. Ikgadējiem magistrātiem - plebeju tribunam, edīlam, kvestoram, prētoram un konsulam - bija aizliegts atkārtoti tikt ievēlētiem, kamēr nav pagājuši vairāki gadi. Arī diktatora pilnvaru termiņš bija 6 mēneši.
Amerikas Savienotajās Valstīs
Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijā un daudzu štatu konstitūcijās ir noteikti termiņu ierobežojumi noteiktiem amatiem. Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijas divdesmit otrajā grozījumā ir noteikts ASV prezidenta amata pilnvaru laika ierobežojums. Tajā noteikts, ka "nevienu personu nevar ievēlēt vairāk nekā divas reizes". Tajā piebilsts, ka "nevienu personu, kas ir ieņēmusi prezidenta amatu vai pildījusi prezidenta pienākumus ilgāk nekā divus gadus no termiņa, uz kuru kāda cita persona tika ievēlēta par prezidentu, nedrīkst ievēlēt prezidenta amatā vairāk nekā vienu reizi". Turklāt 23 štatos ir pieņemti likumi par savu pārstāvju Kongresā pilnvaru termiņa ierobežojumiem. Tomēr šie likumi vairs nav izpildāmi. Amerikas Savienoto Valstu Augstākā tiesa 1995. gadā lietā U.S. Term Limits, Inc. v. Thornton atcēla Kongresa pilnvaru termiņu ierobežojumus. Tā nolēma, ka štatu valdības nevar ierobežot valsts valdības locekļu pilnvaru termiņus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir termiņa robeža?
A: Termiņu ierobežojums ir likums, kas ierobežo termiņu skaitu, cik termiņu amatpersona var nostrādāt konkrētā vēlētā amatā.
Q: Kāds ir termiņu ierobežojumu mērķis?
A.: Termiņu ierobežojumu mērķis ir aizsargāt demokrātiju no kļūšanas par faktisku diktatūru, samazinot monopola iespējas.
J: Kā termiņa ierobežojumi darbojas kā metode, lai samazinātu monopola potenciālu?
A: Ja termiņu ierobežojumi ir prezidentālajās sistēmās, tie darbojas kā metode monopola potenciāla samazināšanai, neļaujot vadītājam kļūt par "prezidentu uz mūžu".
J: Vai ir dažādi termiņu ierobežojumu veidi?
A: Jā, dažkārt pastāv absolūts ierobežojums attiecībā uz termiņu skaitu, ko amatpersona var nostrādāt, bet citos gadījumos ierobežojumi attiecas tikai uz secīgu (viens pēc otra tieši sekojošu) termiņu skaitu.
J: Kāpēc demokrātijai ir svarīgi ierobežot pilnvaru termiņu skaitu?
A: Demokrātijai ir svarīgi termiņu ierobežojumi, jo tie neļauj amatpersonai pārāk ilgi saglabāt varu, kas varētu radīt varas nelīdzsvarotību un pārskatatbildības trūkumu.
J: Kāda ir problēma, ja amatpersona kļūst par "prezidentu uz mūžu"?
A: Problēma, ja amatpersona kļūst par "prezidentu uz mūžu", ir tā, ka tas var novest pie atbildības trūkuma un demokrātisko normu graušanas.
J: Kādi ir iespējamie ieguvumi no termiņu ierobežojumiem?
A.: Daži iespējamie ieguvumi no termiņu ierobežojumiem ir lielāka ievēlēto amatpersonu mainība, jaunu ideju un perspektīvu veicināšana, kā arī korupcijas un varas ļaunprātīgas izmantošanas samazināšanās.
