Piešķiršana (šķirošana) — atlases metode pēc loterijas: definīcija un vēsture

Piešķiršana, ko dēvē arī par šķirošanu, ir atlases metode, kuras pamatā ir nejaušība — izloze vai loterija. To izmanto, lai nodrošinātu, ka visām iesaistītajām personām vai vienībām ir vienādas iespējas tikt izvēlētām, neraugoties uz sociālo stāvokli, bagātību vai ietekmi. Praktisks piemērs ir krāsainu akmentiņu izvilkšana no maisiņa vai numuru izloze; šādas procedūras ļauj izvairīties no subjektīvām izvēlēm un korupcijas riskiem. Loterijas formātā piešķiršanu izmanto gan citu veidu resursu dalīšanai (piem., skolu uzņemšana, dzīvokļu sadale), gan arī personu atlasei publiskajām funkcijām.

Senās Grieķijas Atēnu demokrātijā šķirošana bija galvenā amatpersonu iecelšanas metode. Daudzi pilsētas pārvaldes amati un tiesas locekļu vietas tika aizpildītas, izmantojot izlozes, jo tika uzskatīts, ka tā ir taisnīgāka un demokrātiskāka pieeja nekā ievēlēšana, kas dod priekšroku ietekmīgākajiem vai bagātākajiem. Cilvēki uzskatīja, ka šī metode ir viena no galvenajām demokrātijas iezīmēm.

Aristotelis redzēja vienlīdzību un demokrātiju ciešā kontekstā:

"Demokrātija radās no idejas, ka tie, kas ir vienlīdzīgi jebkurā ziņā, ir vienlīdzīgi absolūti. Visi ir vienādi brīvi, tāpēc viņi apgalvo, ka visi ir absolūti brīvi... Nākamais ir tad, kad demokrāti, pamatojoties uz to, ka visi ir vienlīdzīgi, apgalvo, ka viņi ir vienlīdzīgi visos jautājumos."

Vēsturiskie piemēri un attīstība

Bez Atēnām šķirošana ir bijusi pazīstama arī citās laika posmos un sabiedrībās. Piemēram, dažās viduslaiku un renesanses pilsētvalstīs tika lietotas izlozes procedūras, lai izvēlētos padomdevējus vai komitejas locekļus. Modernajā laikmetā šķirošana atkal ieguvusi interesi politikas pētniecībā un pilsoniskajā praksē kā instruments, kas var papildināt vai alternēt tradicionālajām vēlēšanām.

Mūsdienu pielietojumi

• Jūriju atlase tiesās — nejauša izloze no iedzīvotāju reģistra, lai nodrošinātu taisnīgu un neitrālu tiesu procesu.
• Skolu uzņemšanas sistēmas un pieņemšana programmas ar ierobežotu vietu — kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, izmanto skaitlisku izlozi.
• Imigrācijas un vīzu loterijas — piemēram, dažās valstīs pastāv izlozes sistēmas, lai piešķirtu ierobežotu skaitu vīzu vai uzturēšanās atļauju.
• Pilsoniskās sapulces un iedzīvotāju padomes (citizen assemblies) — arvien biežāk izmanto sortition, lai izveidotu reprezentatīvas pilsoņu grupas, kuras risina sabiedrības politikas jautājumus.
• Svešas organizācijas resursu sadale — gadījumos, kad tiesības uz ierobežotiem labumiem ir vienlīdzīgas, izmanto tiešas izlozes, lai novērstu subjektīvus lēmumus.

Procedūras variācijas

• Vienkāršā (pure) izloze: pilnīgi nejauša izvēle starp visiem pretendentiem.
• Stratificētā izloze: nejauši izvēlas no konkrētām apakšgrupām, lai nodrošinātu reģionālu, dzimumu vai citu reprezentativitāti.
• Svara loterija: tiek piešķirti “svari” dalībniekiem (piem., ģimenēm ar zemākiem ienākumiem), palielinot viņu izlozes iespējamību, kas ļauj kombinēt taisnīgumu ar mērķtiecīgu korekciju.
• Tehniskie risinājumi: no tradicionālām bumbiņu kastēm līdz kriptogrāfiskiem publiskiem nejaušības avotiem (random beacons), kas nodrošina izlozes caurspīdīgumu un drošību.

Priekšrocības un trūkumi

• Priekšrocības:
  • Samazina korupcijas un klientelizma risku, jo lēmums nebalstās uz cilvēka patiku vai ietekmi.
  • Var veicināt plašāku sociālo pārstāvību, ja tiek izmantota stratificēta izloze.
  • Vienkārša un ātra procedūra, īpaši salīdzinājumā ar garu konkursa vai vēlēšanu procesu.
• Trūkumi:
  • Var tikt uzskatīta par nejūtīgu pret kompetences vai pieredzes prasībām (piem., specifisku amatu iecelšanā).
  • Sabiedrības uzticība var būt zemāka, ja cilvēki sagaida ekspertu izvēli vai vēlēšanu leģitimitāti.
  • Praktiskās īstenošanas retos gadījumos var rasties tehniskas vai juridiskas problēmas (datubāžu kvalitāte, piekļuves ierobežojumi u.c.).

Juridiskie un ētiskie aspekti

Piešķiršanas izmantošana bieži prasa rūpīgu normatīvo regulējumu, lai garantētu procedūras taisnīgumu, caurspīdīgumu un iespēju pārsūdzēt rezultātus. Ētiskie jautājumi skar arī to, kad un kādā kontekstā ir pieņemami aizstāt ekspertu atlasi vai vēlēšanas ar izlozi — īpaši, ja runa ir par lēmumiem, kuriem nepieciešamas specifiskas zināšanas vai atbildība.

Secinājums

Piešķiršana jeb šķirošana ir sena un joprojām aktuāla atlases metode, kas piedāvā alternatīvu vai papildinājumu tradicionālajām izvēles formām. Tā var stiprināt vienlīdzības principus un samazināt subjektīvu ietekmi, taču tās piemērošana prasa rūpīgu dizainu, lai saglabātu kompetenci, leģitimitāti un ētisku atbilstību konkrētajā kontekstā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir allozauss?

J: Kāds ir cits alotmenta nosaukums?

J: Kāds ir sadales mērķis?

J: Kādu metodi izmantoja piešķīrumiem Senajā Grieķijā?

J: Kāpēc šķirošana tika uzskatīta par galveno demokrātijas iezīmi Atēnās?

J: Ko Aristotelis uzskatīja par vienlīdzību un demokrātiju?

J: Ko pieprasīja demokrāti Senajā Grieķijā, pamatojoties uz savu pārliecību par vienlīdzību?

Meklēt pēc burta