Sarkanie toriji — Kanādas konservatīvie ar liberālām sociālajām pozīcijām
Sarkanie toriji — Kanādas konservatīvie ar liberālām sociālajām pozīcijām: kā viņi savieno nāvessoda, LGBT un abortu atbalstu ar zemu nodokļu un mazas valdības ideoloģiju.
Sarkanie toriji ir Kanādas Konservatīvās partijas biedri, kuri atbalsta kreiso politiku tādos jautājumos kā nāvessods, homoseksuāļu laulības un aborti, bet kuri joprojām ir konservatīvi, jo vēlas zemus nodokļus un mazu valdību, kā arī ir liberāli noskaņoti. Šis apzīmējums apzīmē kombināciju — sociālu liberālismu vai centriski labējus ekonomikas uzskatus kopā ar uzsvaru uz kopienu, valsts sociālo atbalstu un tradicionālām institūcijām.
Politiskais un idejiskais fons
Sarkanie toriji parasti uzsver valsts lomu sabiedriskā labuma nodrošināšanā — piemēram, publiskās veselības aprūpes, sociālās drošības tīkliem, reģionālās attīstības programmām un lauku kopienu aizsardzībai — vienlaikus saglabājot konservatīvu pieeju attiecībā uz fiskālo disciplīnu un privātuzņēmējdarbību. Viņu uzskati bieži līdzinās tādām koncepcijām kā one-nation conservatism Lielbritānijā — t.i., konservatīvā domāšana, kas uzsver sociālo kohēziju un kolektīvās atbildības elementus.
Galvenās politiskās pozīcijas
- Atbalsts sabiedriskajām programmām (veselības aprūpe, pensijas, bezdarba pabalsti), lai aizsargātu mazturīgos un reģionāli atpalikušās kopienas.
- Sociāli liberālas nostājas civiltiesību jautājumos, piemēram, attiecībā uz ģimenes tiesībām un personisko brīvību.
- Ekonomiskā piesardzība — līdzsvars starp budžeta atbildību un nepieciešamību investēt sabiedrības infrastruktūrā.
- Uzsvērtas tradicionālās vērtības kopienas un institūciju stiprināšanai, nevis uzsvars uz ekstrēmu tirgus liberalizāciju.
Vēsturiskā loma un pazīstami pārstāvji
Termins Kanādas kontekstā pastāv jau vairākas desmitgades. Par sarkaniem torijiem bieži tiek uzskatīti politiski līderi, kuri centušies savienot konservatīvu ekonomikas programmu ar sociālu politiku, kas atbalsta universālus pakalpojumus un sabiedrisko solidaritāti. Kanādas premjerministri Džons Dīfenbeikers un Džo Klārks tika raksturoti kā sarkanie toriji, jo viņu valdības laiku politikā bija gan konservatīvas, gan sociālas iezīmes.
Iekšpartijas dinamika
Tos Kanādas Konservatīvās partijas pārstāvjus, kuri viņiem nepiekrīt, sauc par "zilajiem torijiem". Šī divīzija — sarkanie pret zilajiem — atspoguļo plašāku debates spektru partijā: no sociāli liberālākiem, centriskākiem redzējumiem līdz stingri tirgus-orientētām, tradicionāli konservatīvām nostādnēm. Laikā, kad partijas sastāvs mainās (piemēram, 2003. gada apvienošanās un vēlākās pārmaiņas), sarkano toriju ietekme var svārstīties atkarībā no līderiem un vēlētāju vēlmēm.
Kritika un izaicinājumi
Sarkanos torijus kritizē gan no labējā flanga, kur viņus apsūdz par "pārāk labi domāšanu" attiecībā uz valsts lomu ekonomikā, gan no kreisā flanga, kur viņus uzskata par pārāk konservatīviem ekonomikas un institucionālo jautājumu ziņā. Mūsdienu politiskajā vidē sarkano toriju pievilcība atkarīga no spējām piedāvāt praktiskas politikas, kas apvieno sociālo taisnīgumu ar ekonomisko efektivitāti un atbilst vēlētāju aktuālajām problēmām.
Mūsdienu nozīme
Pat ja politiskie apzīmējumi laika gaitā mainās, sarkanie toriji joprojām ir svarīga frakcija Kanādas politiskajā diskursā, jo tie piedāvā alternatīvu konservatīvu redzējumu — apvienojot sociālo atbildību ar tirgus ekonomikas principiem. To loma partijā un plašākā sabiedrībā bieži tiek izvērtēta atkarībā no ekonomiskajām krīzēm, vēlētāju prioritātēm un partijas līderu stratēģijas.
Meklēt