Grupu māja — definīcija, mērķis, iedzīvotāji un veidi

Grupu māja ir privāta dzīvojamā ēka vai dzīvoklis, kas paredzēts kā pastāvīga vai pussaimnieciska dzīvesvieta cilvēkiem, kuri nav no vienas ģimenes, bet kuriem ir kopīgas vajadzības vai iezīmes. Amerikas Savienotajās Valstīs tas bieži nozīmē mājvietu cilvēkiem, kuriem nepieciešama sociālā palīdzība, pastāvīga uzraudzība vai aprūpe, vai kuri drošības apsvērumu dēļ nevar dzīvot vieni. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem daudzi no šiem cilvēkiem tika izmitināti institucionālās iestādēs — piemēram, psihiatriskajās slimnīcās, trūcīgo mājās vai bērnu namos — taču sociālās aprūpes paradigma pakāpeniski pārgāja uz mazas mēroga, kopienā balstītām dzīvesvietām.

Mērķis un pakalpojumi

Grupu māju galvenais mērķis ir nodrošināt drošu, stabilu un atbalstošu dzīves vidi, kur iemītnieki var attīstīt neatkarības prasmes, saņemt nepieciešamo aprūpi un sociālo atbalstu, kā arī iekļauties sabiedrībā. Pakalpojumu klāsts var ietvert:

• ikdienas aprūpi un uzraudzību, tostarp medikamentu kontroli;
• psihosociālo atbalstu, terapiju un uzvedības atbalsta programmas;
• palīdzību mājsaimniecības prasmēs — ēdiena gatavošanā, tīrīšanā un budžeta plānošanā (saistībā ar budžetu);
• izglītības un nodarbinātības atbalstu, ieskaitot iespējas mācīties universitātē vai apmeklēt kursus;
• sociālās iekļaušanas programmas un saiknes ar vietējām pakalpojumu sniedzējām organizācijām.

Iemītnieki — kas dzīvo grupu mājās

Grupu mājās var dzīvot cilvēki ar dažādām vajadzībām, piemēram:

• cilvēki, kuri ir atkarīgi no narkotikām vai alkohola un atveseļojas;
• personas ar attīstības traucējumiem vai garīgās veselības problēmām;
• bērni un jaunieši, kuri bijuši audžuģimenes aprūpē vai citās aprūpes institūcijās, gaidot ilgtermiņa risinājumus;
• jaunieši, kuriem ir bijis konflikti ar likumu vai sodāmība;
• personas, kuras tika ļaunprātīgi izmantotas vai atstātas novārtā, un kurām nepieciešama aizsardzība un atbalsts.

Atšķirībā no pusceļa mājām, kur bieži fokusējas uz izveseļošanos no atkarībām vai uz reintegrāciju pēc brīvības atņemšanas, grupu mājas var apvienot plašāku iemītnieku loku un bieži pieprasa, lai iedzīvotāji piedalās mājsaimniecības uzturēšanā un sadzīves organizēšanā.

Dzīvošana un vadība

Parasti grupu mājā dzīvo no 3 līdz 16 iemītniekiem; daudzas valstis un pašvaldības nosaka maksimālā iedzīvotāju skaita limitus un drošības prasības. Parasti ir rezidenta menedžeris vai apkalpojošais personāls, kas atbild par ikdienas darbību, uzraudzību un saziņu ar sociālajiem dienestiem. Iemītniekiem var būt gan privātas, gan kopīgas istabas, un bieži tiek lietotas koplietošanas telpas — virtuve, vannas istaba, veļas telpa un dzīvojamā istaba.

Tiesības, pienākumi un regulējums

Lielākajā daļā valstu iedzīvotājiem grupu mājās saglabājas civiltiesību pamattiesības — piemēram, tiesības balsot un turpināt izglītību. Tomēr pastāv arī noteikti pienākumi un ierobežojumi, kas saistīti ar drošību, kārtību un pakalpojumu saņemšanu. Grupu mājas parasti ir regulētas ar likumiem vai pašvaldību noteikumiem, kas nosaka licencēšanu, minimālo personāla sastāvu, drošības standartus un inspekciju kārtību. Finansējums var nākt no valsts, pašvaldības, nevalstiskajām organizācijām vai privātām iemaksām.

Veidi un specializācija

• Jauniešu grupu mājas: pieaugušo vai pusaudžu atbalsts, kas atjauno dzīves prasmes un palīdz atgriezties ģimenē vai atrast alternatīvus risinājumus.
• Atkarību ārstēšanas grupu mājas: fokusē uz drošu vidi atveseļošanai ar terapiju un grupu atbalstu.
• Grupu mājas cilvēkiem ar invaliditāti: nodrošina pieejamību, īpašu aprūpi un atbalstu ikdienas dzīvei.
• Transicionālās grupu mājas: paredzētas īslaicīgai dzīvošanai, kamēr tiek atrasts ilgtermiņa risinājums, ieskaitot gadījumus pēc izrakstīšanās no slimnīcas vai cietuma.
• Ģimenes tipa grupu mājas: mazāka mēroga, bieži ar vairāk "mājas" atmosfēru, ko izmanto arī bērnu aprūpē kā alternatīvu lieliem bērnu namiem.

Ieguvumi un izaicinājumi

Grupu mājas sniedz daudz priekšrocību: veicina sociālo atbalstu, palīdz prasmju attīstībā un piedāvā drošu vidi tiem, kam nepieciešama pastāvīga aprūpe. Tomēr pastāv arī izaicinājumi — piemēram, nodrošināt atbilstošu personāla kvalitāti, finansējumu, privātumu un dzīvesvietas ilgtspēju. Vietējās kopienas bažas (bieži sauktas par NIMBY — "ne pie manis") var izraisīt pretestību pret grupu māju atvēršanu; kaimiņi baidās no noziedzības pieauguma vai īpašumu vērtības krišanās, lai gan pētījumi nereti norāda, ka tas nav automātiski taisnība, ja mājas tiek pareizi pārvaldītas.

Kā izvēlēties grupu māju vai tajā apmesties

• Pārbaudiet, vai māja ir licencēta un atbilst vietējiem normatīviem;
• uzziniet par personāla apmācību un uzraudzības grafiku;
• apmeklējiet māju, runājiet ar iemītniekiem un personālu, vērojiet atmosfēru;
• noskaidrojiet finansiālos noteikumus, maksājumus un pieejamos sociālos pabalstus;
• pārliecinieties par drošības pasākumiem, veselības aprūpes pieejamību un rehabilitācijas pakalpojumiem.

Kopumā grupu mājas ir svarīgs sociālās aprūpes elements, kas nodrošina cilvēkiem iespēju dzīvot drošā, atbalstošā vidē un attīstīt neatkarības prasmes, vienlaikus saņemot nepieciešamo profesionālo palīdzību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir grupas mājvieta?

J: Cik iedzīvotāju parasti dzīvo grupu mājās?

J: Kā grupu mājas iemītnieki parasti palīdz uzturēt mājsaimniecību?

J: Vai ir kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kas var uzturēties grupu mājās?

J: Vai cilvēki, dzīvojot grupu mājās, drīkst balsot un mācīties universitātē?

J: Kāda veida labierīcības ir grupu mājas iemītniekiem?

J: Kāpēc kaimiņi varētu iebilst pret jaunu grupu māju atvēršanu tuvumā?

Meklēt pēc burta