Romi ir etniskā grupa, kas galvenokārt dzīvo Eiropā. Tos bieži sauc arī par romiem; angļu valodā lieto terminu čigāni, taču daļa romu šo vārdu uzskata par aizskarošu. Romi tradicionāli ir nomadu sakņu kopiena, kuru izcelsme saistīta ar Indijas subkontinenta ziemeļu reģioniem. Vairāki lingvistiski un ģenētiski pētījumi liecina, ka romu senči nāk no tādām vietām kā Radžastāna, Hariāna, Pendžaba un Sindas.

Izcelsme un migrācija

Indijas un Igaunijas pētnieku veiktais DNS pētījums atbalsta uzskatu, ka romu un sinti grupas kopā ar citām līdzīgām kopienām radās Indijā un vēlāk migrēja uz ziemeļrietumiem. Šī migrācija notika pa pakāpeniskiem maršrutiem caur Tuvajiem Austrumiem un tālāk uz Eiropu. Laika gaitā romu kopienas sadalījās dažādās grupās un dialektos, pielāgojoties vietējām valodām un kultūrām.

Valoda

romu valoda (romani) ir grupa ar daudziem dialektiem, kas saglabājusi indoeiropiešu valodu iezīmes, reizēm sajaucoties ar vietējām valodām. Saskaņā ar Eiropas Reģionālo vai mazākumtautību valodu hartu romu valoda ir atzīta un aizsargājama daudzās Eiropas valstīs. Dažās kopienās runā arī valodas, kas attīstījušās lokāli, piemēram, kaló Spānijā.

Kultūra un tradīcijas

Romu kultūra ir daudzveidīga un bagāta ar mūziku, deju, stāstiem un amatniecību. Tradicionāli romu sabiedrība ir cieši saistīta ar ģimeni un klanu, kur senioritātei un godam bieži ir liela nozīme. Dažas izplatītas nodarbes vēsturē bija metālapstrāde, zirgu tirdzniecība, muzikants, horeogrāfija, amatniecība un citi strādās, kas ļāva kustēties no vietas uz vietu.

  • Mūzika un deja: romu mūzika ietekmējusi daudzus žanrus Eiropā un pasaulē (piem., flamenco attīstībai Spānijā).
  • Gadskārtu svētki: daudzas kopienas saglabā īpašas ceremonijas, kāzas, bēres un iniciācijas tradīcijas.
  • Etiķete un normas: dažās kopienās pastāv stingras sociālās normas par attiecībām, pieklājību un ģimenes lomām.

Grupu nosaukumi un sadalījums

Pastāv vairākas romu grupas ar atšķirīgiem nosaukumiem un vēsturiskām saknēm. Raksturīgākās no tām minētas jau iepriekš: no Austrumeiropas nākušie romi, sinti Vācijā, manukieši Francijā un Katalonijā, kaló Spānijā, ciganos Portugālē un gitāņi Francijas dienvidos. Katrai grupai var būt sava valodas variācija, tradīcijas un vēsturiskā pieredze.

Vēsture un vajāšana

Romi Eiropā ir piedzīvojuši gan integrācijas posmus, gan ilgstošu diskrimināciju un vajāšanu. 20. gadsimta laikā, īpaši Otrā pasaules kara laikā, romi tika sistēmiski persekvētivā nacistu režīma laikā — šis genocīds romu kopienās tiek dēvēts par Porajmos vai Samudž, un tajā gāja bojā simtiem tūkstošu romu. Pēc kara romi turpināja saskarties ar sociālo izslēgšanu, ierobežotām izglītības un nodarbinātības iespējām un segregāciju.

Mūsdienu situācija un tiesības

Šodien romu kopienas Eiropā ir ļoti dažādas: daļa ir dzīvotspējīgi integrētas pilsētu dzīvē, citas turpina saskarties ar nabadzību, diskrimināciju un sliktu piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai un mājoklim. Ir izveidotas vietējās un starptautiskās iniciatīvas, lai uzlabotu romu tiesības un dzīves apstākļus. Daudzas valsts un Eiropas līmeņa programmas cenšas veicināt izglītību, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu.

Demogrāfija un reliģija

Mūsdienās romu populācijas ir sastopamas visā Eiropā, īpaši Austrumeiropā, taču tās dzīvo arī Rietumeiropā, Balkānos un citur. Romu reliģijas ir daudzveidīgas — kopienās ir pārstāvēta austrumu kristietība, katoļticība un islāms. Kristīgie romi praktizē kristības, bet musulmaņu romi dažviet seko tradīcijai par vīriešu apgraizīšanu.

Noslēgumā

Romi ir sena un dinamiska tauta ar bagātu kultūras mantojumu un sarežģītu vēsturi. Lai gan daudzviet pastāv stereotipi un grūtības, daudzas iniciatīvas strādā pie sociālās iekļaušanas un cilvēktiesību nodrošināšanas. Pozitīvas pārmaiņas prasa gan valstu politiku, gan vietējo kopienu aktīvu līdzdalību un sabiedrības izpratnes veicināšanu.