Romi — kas viņi ir: izcelsme, vēsture, kultūra, valoda
Romi — izcelsme, ceļš uz Eiropu, bagāta vēsture, daudzveidīga kultūra un valoda. Uzzini par tradīcijām, migrāciju, grupām un romu identitāti.
Romi ir etniskā grupa, kas galvenokārt dzīvo Eiropā. Tos bieži sauc arī par romiem; angļu valodā lieto terminu čigāni, taču daļa romu šo vārdu uzskata par aizskarošu. Romi tradicionāli ir nomadu sakņu kopiena, kuru izcelsme saistīta ar Indijas subkontinenta ziemeļu reģioniem. Vairāki lingvistiski un ģenētiski pētījumi liecina, ka romu senči nāk no tādām vietām kā Radžastāna, Hariāna, Pendžaba un Sindas.
Izcelsme un migrācija
Indijas un Igaunijas pētnieku veiktais DNS pētījums atbalsta uzskatu, ka romu un sinti grupas kopā ar citām līdzīgām kopienām radās Indijā un vēlāk migrēja uz ziemeļrietumiem. Šī migrācija notika pa pakāpeniskiem maršrutiem caur Tuvajiem Austrumiem un tālāk uz Eiropu. Laika gaitā romu kopienas sadalījās dažādās grupās un dialektos, pielāgojoties vietējām valodām un kultūrām.
Valoda
romu valoda (romani) ir grupa ar daudziem dialektiem, kas saglabājusi indoeiropiešu valodu iezīmes, reizēm sajaucoties ar vietējām valodām. Saskaņā ar Eiropas Reģionālo vai mazākumtautību valodu hartu romu valoda ir atzīta un aizsargājama daudzās Eiropas valstīs. Dažās kopienās runā arī valodas, kas attīstījušās lokāli, piemēram, kaló Spānijā.
Kultūra un tradīcijas
Romu kultūra ir daudzveidīga un bagāta ar mūziku, deju, stāstiem un amatniecību. Tradicionāli romu sabiedrība ir cieši saistīta ar ģimeni un klanu, kur senioritātei un godam bieži ir liela nozīme. Dažas izplatītas nodarbes vēsturē bija metālapstrāde, zirgu tirdzniecība, muzikants, horeogrāfija, amatniecība un citi strādās, kas ļāva kustēties no vietas uz vietu.
- Mūzika un deja: romu mūzika ietekmējusi daudzus žanrus Eiropā un pasaulē (piem., flamenco attīstībai Spānijā).
- Gadskārtu svētki: daudzas kopienas saglabā īpašas ceremonijas, kāzas, bēres un iniciācijas tradīcijas.
- Etiķete un normas: dažās kopienās pastāv stingras sociālās normas par attiecībām, pieklājību un ģimenes lomām.
Grupu nosaukumi un sadalījums
Pastāv vairākas romu grupas ar atšķirīgiem nosaukumiem un vēsturiskām saknēm. Raksturīgākās no tām minētas jau iepriekš: no Austrumeiropas nākušie romi, sinti Vācijā, manukieši Francijā un Katalonijā, kaló Spānijā, ciganos Portugālē un gitāņi Francijas dienvidos. Katrai grupai var būt sava valodas variācija, tradīcijas un vēsturiskā pieredze.
Vēsture un vajāšana
Romi Eiropā ir piedzīvojuši gan integrācijas posmus, gan ilgstošu diskrimināciju un vajāšanu. 20. gadsimta laikā, īpaši Otrā pasaules kara laikā, romi tika sistēmiski persekvētivā nacistu režīma laikā — šis genocīds romu kopienās tiek dēvēts par Porajmos vai Samudž, un tajā gāja bojā simtiem tūkstošu romu. Pēc kara romi turpināja saskarties ar sociālo izslēgšanu, ierobežotām izglītības un nodarbinātības iespējām un segregāciju.
Mūsdienu situācija un tiesības
Šodien romu kopienas Eiropā ir ļoti dažādas: daļa ir dzīvotspējīgi integrētas pilsētu dzīvē, citas turpina saskarties ar nabadzību, diskrimināciju un sliktu piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai un mājoklim. Ir izveidotas vietējās un starptautiskās iniciatīvas, lai uzlabotu romu tiesības un dzīves apstākļus. Daudzas valsts un Eiropas līmeņa programmas cenšas veicināt izglītību, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu.
Demogrāfija un reliģija
Mūsdienās romu populācijas ir sastopamas visā Eiropā, īpaši Austrumeiropā, taču tās dzīvo arī Rietumeiropā, Balkānos un citur. Romu reliģijas ir daudzveidīgas — kopienās ir pārstāvēta austrumu kristietība, katoļticība un islāms. Kristīgie romi praktizē kristības, bet musulmaņu romi dažviet seko tradīcijai par vīriešu apgraizīšanu.
Noslēgumā
Romi ir sena un dinamiska tauta ar bagātu kultūras mantojumu un sarežģītu vēsturi. Lai gan daudzviet pastāv stereotipi un grūtības, daudzas iniciatīvas strādā pie sociālās iekļaušanas un cilvēktiesību nodrošināšanas. Pozitīvas pārmaiņas prasa gan valstu politiku, gan vietējo kopienu aktīvu līdzdalību un sabiedrības izpratnes veicināšanu.
Romu karogs
Vēsture
18. gadsimtā radītā ideja par romu dzimšanu Indijā ir balstīta uz romu un Indijas subkontinentā runāto valodu līdzību, un tagad to apstiprina ģenētiski pierādījumi. Romu izcelsme nebija zināma līdz pat 1763. gadam, kad teoloģijas students Stefans Vali iepazinās ar indiešu medicīnas studentiem. Viņš pamanīja, ka viņi fiziski ir līdzīgi romiem, kurus viņš redzēja Ungārijā. Viņš arī pamanīja, ka viņi lieto līdzīgus vārdus.
Tiek uzskatīts, ka aptuveni 11. gadsimtā Roms pameta Indiju un devās uz ziemeļrietumiem, caur Persiju un Tuvajiem Austrumiem. Ap 15. gadsimtu romi sasniedza Balkānus. No turienes viņi izklīda pa Eiropu. Pirmie ieceļotāji tika labi uzņemti. Eiropas iedzīvotāji domāja, ka viņi ir kristiešu svētceļnieki. Eiropas vietējos iedzīvotājus fascinēja viņu nomadu dzīvesveids un jaunās zinātnes. Romus bieži pieņēma darbā kā algotņus, zirgu dresētājus un cirka māksliniekus. Romi šķērsoja Eiropu ar lieliem karavāniem, kuros bija viņu bagāža.
Roms ir atstājis arī lielu muzikālo mantojumu. Ģitāras un vijoles ir daļa no viņu tradīcijām. Viņi ietekmēja daudzus mūzikas stilus Eiropā, piemēram, flamenko, rumbu, džezu u. c. Otrā pasaules kara laikā romi cieta no nacistu diskriminējošās politikas. Statistika liecina, ka nacistu koncentrācijas nometnēs gāja bojā aptuveni 500 000 romu.
1971. gada 8. aprīlī Romu tautība Eiropā tika juridiski atzīta. Kopš šīs dienas 8. aprīlis ir Romu valsts svētki.
Vajāšanas
Lai gan viņi ir atzīti, viņi joprojām cieš no diskriminācijas. Dažās valstīs joprojām pastāv diskriminējoša attieksme pret romiem, jo īpaši darba vietās un skolās, kur viņi netiek pieņemti. Galvenais iemesls, kāpēc viņi nav pieņemti, ir tas, ka viņi saglabājuši savu nomadu dzīvesveidu, kas dažās valstīs, piemēram, Francijā, ir pretrunā likumam. Viņu skvoteru kopienas kaitina vietējos iedzīvotājus. Romi 1978. gadā izveidoja asociāciju, lai aizstāvētu savas tiesības.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir romu tautība?
A: Romi ir indoārijiešu etniskā grupa, kas sastopama galvenokārt Eiropā. Angļu valodā viņus bieži dēvē par čigāniem. Daži romi, bet ne visi, uzskata, ka "čigāns" ir apvainojums.
J: No kurienes ir cēlušies romi?
A: Romi sākotnēji ieceļoja pa Zīda ceļu no Indijas subkontinenta migrācijas laikā un apmetās Ēģiptē. Indijas un Igaunijas pētnieku veiktais DNS pētījums liecina, ka viņu senči ir cēlušies no čandala (nepieskaramie), dalītu un šudru kopienām viņu senču dzimtenē.
Jautājums: Kā ir mainījusies romu iedzīvotāju DNS?
A: Gēnu plūsma no turkiem uz romu tautības iedzīvotājiem Osmaņu impērijā notika, Osmaņiem iekarojot Balkānus un Bizantijas impēriju. Liela daļa DNS no mītnes valstīm, kurās viņi dzīvo, ir nonākusi romu tautības iedzīvotāju vidū, pateicoties savstarpējām laulībām. Cits gēnu pētījums rāda, ka Dienvidindijas tamilu iedzīvotāju DNS ir saistīta ar romu tautības cilvēkiem, kā arī Y-DNS H, kas ir saistīta ar brahmānu izcelsmi. Tiek arī apgalvots, ka daļa romu ir cēlušies no Sindas.
Vai romu jaundzimušajiem ir kādas fiziskas īpatnības?
Atbilstoši Indijā veiktā pētījuma datiem romu izcelsmes jaundzimušajiem ir zilganpelēks plankums, ko dēvē par mongoļu plankumu. Citā pētījumā atklājās, ka daudzi romu cilts vīrieši no Zargari cilts Kazvina provincē Irānā piedzima bez priekšāda vai ar ļoti īsu priekšādu - reti sastopams stāvoklis, ko sauc par apostiju.
J: Kur mūsdienās var atrast lielu romu populāciju?
A: Romu populācijas ir visā Eiropā, bet lielākās populācijas ir Austrumeiropā un Balkānu reģionā.
Kādas grupas šodien veido Eiropas romus?
A: Dažādās grupās ietilpst Austrumeiropā dzimušie, sinti Vācijā un manuki Francijā un Katalonijā, kalَ Spānijā, ciganos Portugālē, gitāņi Francijas dienvidos, romieši Lielbritānijā, romāņi Turcijā.
Meklēt