Cirks
Cirks ir īpaša izklaide, ko var baudīt gan bērni, gan pieaugušie. Cirks ir mākslinieku grupa, kurā var būt akrobāti, klauni, dresēti dzīvnieki, akrobāti uz trapecēm, mūziķi, akrobāti, staiguļu staiguļi, žonglieri un citi mākslinieki, kas izpilda trikus. Cirki parasti ceļo uz dažādām valsts daļām vai dažādām valstīm. Viņi uzstājas milzīgā teltī, ko sauc par "lielo jumtu". Tajā var būt vieta simtiem skatītāju. Sēdvietas ir daudzpakāpju (sēdvietas aizmugurē ir augstākas nekā sēdvietas priekšā). Pa vidu ir apļveida laukums, kurā uzstājas mākslinieki. Šo laukumu sauc par "gredzenu". Par visu šovu atbildīgā persona ir "ringmeistars". Ne visi cirki ceļo apkārt. Daži cirki uzstājas savā ēkā.
Barnuma un Beilija cirka reklāma, 1900. gads.
Tiesību akti
Cirkā ir daudz dažādu izrāžu. Daži cilvēki nodarbojas ar akrobātiku un vingrošanu. Bieži vien vingrotāju grupa noslēdzas, stāvot viens virs otra piramīdā. Ģimnāzisti var veikt arī lēkšanas uz batutiem. Daži cilvēki ir žonglieri, kas met gaisā priekšmetus un ķer tos. Var būt cilvēki, kas staigā uz staiguļiem vai brauc ar vienriteni. Viņi var rādīt burvestības, kas var ietvert zobenu rīšanu, nažu mešanu vai ugunsdziedāšanu. Vienmēr ir klauni, kas dara smieklīgas lietas, lai liktu cilvēkiem smieties. Viņi paklūp un krīt, met cits citam virsū spaiņus ar ūdeni vai bāž viens otram sejā olu pīrāgus ar olu krējumu. Dažreiz šie klauni ir arī ļoti prasmīgi akrobāti, mūziķi vai žonglieri. Sākumā viņi var izlikties par muļķiem, bet bieži vien viņi parāda, ka ir ļoti gudri.
Dzīvnieku darbības
Pēdējos divos gadsimtos un vēl nesenā pagātnē modernajā cirkā izmantoja daudzus dzīvnieku veidus. Bija savvaļas dzīvnieki, piemēram, lauvas, tīģeri vai lāči. Varēja būt arī kamieļi, zirgi, ziloņi, jūras lauvas un mājdzīvnieki, piemēram, suņi. Pēdējos gados cilvēku priekšstati ir mainījušies. Viņi uzskata, ka ir necilvēcīgi likt savvaļas dzīvniekiem izpildīt tiem nedabiskus trikus. Daudzi dresētāji izmantoja nežēlīgas metodes, lai iemācītu šos dzīvniekus veikt trikus, piemēram, sitot dzīvniekus, dodot tiem elektrošoku vai citādi radot sāpes. Dzīvnieki vienmēr ceļoja apkārt, dzīvojot mazos būros. Daudzas valstis tagad nevēlas redzēt savvaļas dzīvniekus cirkos.
Lauvu pieradinātāja sieviete un leopards. Dzīvnieku tiesību aizstāvji apgalvo, ka šīs darbības ir saistītas ar nežēlīgām apmācības metodēm.
Vēsture
Senajā Romā cirks bija apaļa vai ovāla ēka, kurā tika rīkotas zirgu un ratu skriešanās sacīkstes, zirgu šovi, teatralizētas kaujas, dzīvnieku, žonglieru un akrobātu priekšnesumi. Romas cirkā sēdvietas bija pa līmeņiem. Svarīgākie cilvēki sēdēja apakšā, netālu no notikumiem. Latīņu valodas vārds cirks cēlies no grieķu vārda kirkos, kas nozīmē "aplis" vai "gredzens".
Pirmais cirks Romā bija Circus Maximus, kas atradās ielejā starp Palatīna un Aventīna kalniem. Sākumā tas bija koka cirks. Tas tika vairākkārt pārbūvēts; pēdējā Circus Maximus ēka varēja uzņemt 250 000 cilvēku.
Pēc Romas varenības perioda Eiropā nebija cirka tradīciju. Ķīnā bija izrādes ar akrobātiskiem priekšnesumiem, bet tās neietekmēja Rietumu cirku, kas sāka kļūt populārs 18. gadsimta beigās. Londonā bija cirki ar zirgu izjādēm. Tos 1768. gadā sāka organizēt Filips Astlijs. Londonas Lambetas pilsētā Džons Hjūzs izveidoja "Karalisko cirku". Cirki kļuva arvien lielāki, un tajos bija daudz dzīvnieku. Tie bija nedaudz līdzīgi zooloģiskajam dārzam. Tajos bija savvaļas dzīvnieki, piemēram, lauvas un ziloņi. 1793. gadā Filadelfijā, ASV, tika atvērta cirka ēka. ASV kļuva populāri cirki, īpaši Dena Raisa cirks. 1840. gadā Tomass Kuks no ASV uz Angliju atveda savu cirku ar zirgiem. Cirks sāka kļūt populārs daudzās pasaules valstīs. No 1897. līdz 1902. gadam notika Barnuma un Beilija lielākais šovs uz zemes. Viņi rādīja dzīvnieku un cilvēku priekšnesumus. Tika rādīti pat šovi ar frīkiem (cilvēkiem, kas bija fiziski neparasti, piemēram, rūķiem un milžiem). Lielāko 20. gadsimta daļu cirki lielākoties bija tieši tādi.
1919. gadā PSRS vadītājs Ļeņins paziņoja, ka vēlas, lai cirks tiktu uzskatīts par nopietnu mākslas veidu, tāpat kā opera un balets. Maskavas cirka skola, kas tika dibināta 1927. gadā, joprojām ir viens no labākajiem cirkiem. Mākslinieki ir ļoti prasmīgi akrobāti, vingrotāji utt. Arī Ķīnas cirka mākslinieki ir vieni no pasaules labākajiem vingrotājiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir cirks?
A: Cirks ir īpašs izklaides veids, ko var baudīt gan bērni, gan pieaugušie. Tajā piedalās mākslinieku grupa, kurā var būt akrobāti, klauni, dresēti dzīvnieki, akrobāti uz trapecēm, mūziķi, stūmēji, staigātāji pa trošu, žonglieri un citi mākslinieki, kas izpilda trikus.
J: Kur parasti uzstājas cirks?
A: Cirki parasti dodas uz dažādām valsts daļām vai citām valstīm. Visur, kur viņi dodas, viņi uzceļ milzīgu telti, ko sauc par "Lielo jumtu".
J: Kas ir "Big Top"?
A: "Big Top" ir milzīga telts, ko cirki uzceļ visur, kur viņi dodas. Tajā var atrasties simtiem skatītāju, un tajā ir daudzpakāpju sēdvietas (sēdvietas aizmugurē ir augstākas nekā sēdvietas priekšā). Pa vidu ir apļveida laukums, kurā uzstājas mākslinieki.
J: Kā sauc apļveida laukumu "Big Top" vidū?
A: Apļveida laukumu "Big Top" vidū, kur uzstājas mākslinieki, sauc par "gredzenu".
J: Kas vada visu cirka šovu?
A: Persona, kas atbild par visu cirka šovu, ir "ringmeistars".
J: Kas parasti ietilpst cirka izrādē?
A: Cirka izrādē parasti piedalās dažādi mākslinieki, tostarp akrobāti, klauni, dresēti dzīvnieki, uz trapecēm, mūziķi, stūmēji, staiguļu staiguļi, žonglieri un citi mākslinieki, kas izpilda trikus.
Vai visi cirki ceļo apkārt?
A: Nē, ne visi cirki ceļo apkārt. Daži cirki uzstājas katrs savā veidā un neceļo uz dažādām valsts daļām vai citām valstīm.
