Flamenko: Andalūzijas mūzika, deja, vēsture un UNESCO mantojums
Flamenko ir izklaides stils ar dziesmām, mūziku un dejām. Tas ir ļoti populārs Spānijā un pazīstams visā pasaulē. Tā pirmsākumi meklējami Andalūzijā, Spānijā. Tā attīstībā liela nozīme bija Andalūzijas čigāniem. Termins "flamenko" pirmo reizi tika minēts 18. gadsimta beigās, taču daudzi uzskata, ka šis mākslas veids ir daudz senāks.
Flamenko ir akustiskās ģitāras mūzika, dziedāšana, roku klavieres, papēžu spiedieni, kastanetes. To dejo vīrietis un sieviete tradicionālajos spāņu tērpos. Dejā nav noteikta tempa. Tajā var būt gan ātri, gan lēni fragmenti, kas tuvojas kulminācijai beigās.
Flamenko izpildījums ir attīstījies šī mūzikas žanra vēsturē. Sākumā (vēlākais 18. gadsimtā) dziesmas tika dziedātas bez ģitāras pavadījuma. Savukārt 19. gadsimtā dziesmu pavadījumā sāka izmantot ģitāru. Kopš 19. gadsimta otrās puses flamenko koncertos tiek spēlēta solo ģitāra.
2010. gada 16. novembrī UNESCO pasludināja flamenko par vienu no Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma meistardarbiem.
Vēsture un ietekmes
Flamenko attīstījās Andalūzijā kā vietējo, arābu/mūziskās, ebreju (sefardu) un romu (čigānu) muzikālo tradīciju saplūšana. Svarīgu lomu spēlēja arī Latīņamerikas ritmi un 20. gadsimta sākuma populārā mūzika. Flamenko vēsture nav vienkārša lineāra attīstība — tā ir kolektīvs un mutisks mantojums, kurā kopienu sanākšanas, fiestas un peñas (flamenko klubi) veicināja jaunu formu rašanos.
Galvenie elementi: cante, toque, baile
Flamenko pamatsbalsti ir trīs:
- Cante — dziedāšana. Pastāv cante jondo (dziļais, nopietnais dziedājums) un cante chico (vieglāki, izklaidējoši gabali). Cante bieži ir emocionāli intensīvs, ar ornamentiem un improvizāciju.
- Toque — ģitāras pavadījums. Flamenko ģitāra izmanto raksturīgas tehnikas kā rasgueado, picado, alzapúa un golpe, kā arī specifisku ritma sajūtu jeb compás.
- Baile — deja. Dejotāji izmanto precīzas roku kustības, ķermeņa un galvas pozas, smalku kāju ritmiku (zapateado) un tērpu elementus kā bata de cola, mantoni un kurpes ar papēžiem, kas rada ritmisku skaņu.
Palos — flamenko stili
Flamenko ietver daudzus stilu jeb palos, katram ar savu formu, compás un noskaņu. Starp pazīstamākajiem:
- Soleá — dziļš, drūms stils ar 12 sitienu compás.
- Bulería — ātrs un rotaļīgs 12 sitienu variants, bieži izmanto improvisāciju un jaleo (publikas aicinājumus).
- Alegrías — svinīgs, dzīvespriecīgs stils no Kādisa reģiona.
- Fandango — daudzas lokālās variācijas, parasti brīvāks ritmiski.
- Tangos un tientos — četru partiju ritms, tangos ir ritmisks un dejojošs, tientos lēnāks un smagnējāks.
- Seguiriya — ļoti dramatiskas un bēdīgas dziesmas ar intensīvu emocionālo slodzi.
Ritms, pavadījums un pavadīšanas elementi
Raksturīgā flamenko ritma sajūta — compás — ir pamata laika struktūra, kas jāizprot izpildītājiem un klausītājiem. Ritmisko bāzi papildina rokas sitieni (palmas) ar sordas (klusākām) un claras (skaļākām) variācijām, kā arī jaleo — vokāli uzmundrinājumi no publikas. Deju ritmu pastiprina zapateado (kāju ritmika), bet ģitāra rada harmonisko un melodisko fonu.
Izpildīšanas vietas un tradīcijas
Tradicionāli flamenko tiek izpildīts tablaos (mazos teātrīšos vai horeogrāfijas kafejnīcās), peñas (flamenko klubi) un ģimenes svētkos. Tablaos ir svarīga vieta, kur attīstīt izpildītāju prasmes, kā arī vieta, kur publika var intensīvi piedalīties, veidojot kopīgu atmosfēru. Flamenko ir gan solo priekšnesums, gan grupas izpildījums — dziedātājs (cantaor), ģitārists (tocaor) un dejotājs/dejotāja (bailaor/a) bieži mijiedarbojas ar publiku.
Slaveni izpildītāji un modernā attīstība
20. gadsimtā un mūsdienās flamenko attīstījās gan saglabājot tradīcijas, gan eksperimentējot un sapludinot žanrus. Pazīstami vārdi, kas veicinājuši flamenko popularitāti un jauninājumus, ir, piemēram, Paco de Lucía (ģitāra), Camarón de la Isla (dziedāšana), Tomatito, Enrique Morente, Carmen Amaya (deja) un mūsdienu dejotāji kā Sara Baras vai Antonio Gades. Daudzi mākslinieki apvieno flamenko ar džezu, rokenrolu, latīņu un pasaules mūziku, radot jaunas formas.
Izglītība un saglabāšana
Flamenko tradīcija tiek nodota gan mutiski ģimenēs un kopienās, gan mūzikas skolās un universitātēs, kur mācību programmās iekļauj cante, baile un toque. Peñas, festivāli un tablaos strādā kā vietas, kur jaunie talanti var mācīties pie meistariem un uzstāties plašākai publikai.
UNESCO atzīšana un nozīme
Ne tikai spāņu kultūras mantojuma dēļ, bet arī kā īpašs emocionālais un sociālais fenomens, flamenko 2010. gada 16. novembrī UNESCO tika pasludināts par vienu no Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma meistardarbiem. Šī atzīšana palīdz saglabāt tradīcijas, veicina pētniecību un starptautisku popularizēšanu, kā arī uzsver flamenko lomu kopienu identitātē un kultūras daudzveidībā.
Noslēgums
Flamenko ir daudzslāņaina māksla — emocionāla, tehniska un sociāla. Tas turpina attīstīties, saglabājot ciešu saikni ar Andalūzijas saknēm, vienlaikus ietekmējot un iedvesmojot mūziķus un dejotājus visā pasaulē.
Flamenko grupa. Dziedātājs sēž uz dobas kastes (cajón), kuru viņš sit ar rokām.
Sniedz diezgan labu priekšstatu par vīrieša kostīmu.
Belén Maya - Slavena dejotāja
Saistītās lapas
- Carmen Amaya
- Antonio Ruiss Solers
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir flamenko?
A: Flamenko ir bailles stils, kas ietver dziesmas, mūziku un dejas un kas ir ļoti populārs Spānijā un pazīstams visā pasaulē.
J: Kur radās flamenko?
A: Flamenko ir radies Andalūzijā, Spānijā, un tā attīstību ietekmēja Andalūzijas čigāni.
J: Kad pirmo reizi tika pierakstīts termins "flamenko"?
A: Termins "flamenko" pirmo reizi tika ierakstīts 18. gadsimta beigās, lai gan daudzi uzskata, ka šis mākslas veids ir daudz senāks.
J: Kādus elementus ietver flamenko?
A.: Flamenko ietver akustisko ģitāru mūziku, dziedāšanu, plaukšķināšanu ar rokām, papēžu spiedienus un kastanetes. To dejo vīrietis un sieviete tradicionālos spāņu tērpos, un tam nav noteikta tempa.
J: Kā laika gaitā ir mainījies flamenko izpildījums?
A: Sākumā dziesmas dziedāja bez ģitāras pavadījuma. Savukārt 19. gadsimtā dziesmu pavadījumā sāka izmantot ģitāru, un kopš 19. gadsimta otrās puses flamenko koncertos tiek spēlēta solo ģitāra.
Jautājums: Kāpēc flamenko tika pasludināts par vienu no Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma meistardarbiem?
A: 2010. gada 16. novembrī UNESCO pasludināja flamenko par vienu no Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma meistardarbiem, ņemot vērā tā kultūras nozīmi un vērtību.
J: Kāda ir flamenko dejas kulminācija?
A: Dejā nav noteikta tempa, un tajā var būt gan ātri, gan lēni fragmenti, kas tuvojas kulminācijai beigās.
