Geišas (芸者) jeb geigi (芸妓) ir tradicionālās japāņu izklaidētājas. Viņas pārvalda dažādas japāņu mākslas, piemēram, spēlē klasisko japāņu mūziku, dejo un dzejoļo. Daži cilvēki uzskata, ka geišas ir prostitūtas, tomēr tas ir maldīgi. Termins "geiša" ir veidots no diviem japāņu valodas vārdiem 芸 (gei), kas nozīmē "māksla", un 者 (sha), kas nozīmē "persona, kas to dara" vai "nodarbojas". Visizteiktākais geišas tulkojums angļu valodā ir "māksliniece". Geišas ir ļoti cienījamas, un par tām ir grūti kļūt.

Cits geišas apzīmējums ir geiko (芸子). Šo vārdu galvenokārt lieto Kioto. Kioto ir pilsēta, kur geišu tradīcijas ir senākas un spēcīgākas. Lai kļūtu par profesionālu geišu (geiko) Kioto, parasti ir nepieciešami pieci apmācības gadi.

Gejšas mācekles sauc par "maiko" (舞子). Šis nosaukums ir veidots no japāņu valodas vārdiem 舞 (mai), kas nozīmē "dejot", un 子 (ko), kas nozīmē "bērns". Maiko valkā baltu grimu un daudzu košu krāsu kimono. Pilnīgas geišas valkā vienkāršākus kimono un baltu grimu izmanto tikai īpašos brīžos.

Arī citās pilsētās ir geišas, taču tās ir atšķirīgas. Tokijā pilnvērtīga geišas dzīve aizņem no sešiem mēnešiem līdz gadam. Tokijas geišas mācekli sauc par "han'gyoku" (半玉) "pusdziedātaju" vai "o-shaku" (御酌), "to, kas pasniedz (alkoholu)". Tokijas geišas parasti ir vecākas par Kioto geiko. [nav dotajā avotā]

Mūsdienu geišas joprojām dzīvo tradicionālajos geišu namos, ko sauc par "okija" (置屋), rajonos ar nosaukumu "hanamači" (花街 "ziedu pilsētas"). Tomēr lielākajai daļai vecāko veiksmīgo geišu ir savas mājas. Elegantā pasaule, kurā dzīvo geišas, tiek saukta par "kariūkai" (花柳界 "ziedu un vītolu pasaule"). Slavenā geiša Mineko Iwasaki (Mineko Iwasaki) teica, ka tas ir tāpēc, ka "geiša ir kā zieds, skaista savā veidā, un kā vītols, gracioza, elastīga un stipra".

Gejšas tiek uzskatītas par Japānas kultūras ikonām.

Īss vēsturisks ieskats

Geišu tradīcija aizsākās Edo periodā (17.–19. gadsimts), kad radās nepieciešamība pēc profesionālām izklaidētājām, kas prastu sarunu, mūziku un dejas. Laika gaitā viņu loma attīstījās no vietējas izklaides uz sarežģītu mākslas un dzīvesveida formu. Tradīcijas izmēģināja dažādas sociālās pārmaiņas — dažkārt geišas tika romantizētas vai maldīgi saprotamas ārpus Japānas, taču viņu pamatuzdevums ir kultūras saglabāšana un izklaide.

Apmācība un karjeras ceļš

Apmācība parasti ir intensīva un daudzpusīga. Sākotnējā fāze var saukties minarai (sekošana un mācīšanās) un pēc tam seko maiko posms (mācekle). Kioto maiko posms bieži ilgst vairākus gadus, un ir zināmi gadījumi, kad pilnīgas geiko apmācība prasa apmēram piecus gadus. Apmācībā iekļauts:

  • māksla spēlēt surdzenu instrumentus kā shamisen un citus tradicionālos instrumentus,
  • dejas un kustību māksla,
  • čatēšana, teātra un ballīšu vadīšana,
  • prasmes kā ikebana (ziedu komponēšana), mūzika, deja un dzērienu pasniegšana,
  • prakse ceremonijā (sado) un elegantā uzvedība.

Kairos, kad maiko kļūst par pilntiesīgu geiko/geišu, notiek ceremoniāls pārejas brīdis, ko Kioto sauc par erikae ("apkakles pagriešana").

Mākslas, instrumenti un uzstāšanās

Geišas prasmju klāstā ir:

  • spēlēšana uz shamisen (trīs stīgu instrumenta), koto (plūgas instrumenta) un dažkārt shakuhachi (flēte),
  • tradicionālās dejas — katra deja var stāstīt stāstu vai izcelt sezonālu tēmu,
  • dziedāšana, dzejnieka sarunas un rotaļas, kas iesaista viesus,
  • māksla rīkot ozashiki (banketēšanu vai vakaru ar izklaidi) ochaya (tējnīcās/ģimenes pasēdēšanās vietās), kur geišas demonstrē savas prasmes.

Apģērbs, grims un frizūras

Apģērbs un ārējais izskats ir svarīga identitātes daļa. Daži būtiski elementi:

  • maiko valkā pamanāmi košākus kimono ar gariem darari obi, spīdošiem audumiem un daudzām matu rotām (kanzashi); viņu grims ir baltāks un izteiktāks, ar sarkaniem un melniem akcentiem ap acīm un lūpām,
  • pilnīgas geišas (geiko) parasti valkā piezemētākus kimono un vienkāršāku grimu — baltā seja tiek saglabāta tikai īpašos gadījumos,
  • tradicionālās frizūras (nihongami) bieži ir sarežģītas; maiko parasti pītas un stilizētas matu frizūras, bet bieži tiek izmantotas arī perukas.

Okiya, hanamači un ochaya — darbības vide

Mūsdienu geišas joprojām saistās ar okija (izmantojot minēto terminu), kur viņas dzīvo un apmāca. Viņas parasti darbojas hanamači rajonos — tradicionālajās "ziedu pilsētās". Viesu uzņemšana bieži notiek ochaya (tējnīcās/klientu zālēs), kur geišas sniedz izklaidi un ērtu, privātu atmosfēru. Šīs vietas ir kultūras nozīmīgas, jo tās ir vietas, kur saglabājas un tiek nodotas tradīcijas.

Maldīgi priekšstati un realitāte

Pastāv plaši izplatīts mīts, ka geišas ir prostitūtas. Šis priekšstats ir nepareizs — geišas ir profesionālas izklaidētājas, kuru galvenās prasmes ir māksla, saruna un izpildījums. Vēsturiskā pagātnē varēja būt gadījumi, kad robežas bija neizteiktas, taču mūsdienu geiša profesija ir skaidri saistīta ar kultūras izpausmi, nevis ar seksuālu pakalpojumu sniegšanu.

Mūsdienu loma, saglabāšana un izaicinājumi

Geišu skaits kopš 20. gadsimta sākuma ir samazinājies, jo modernizācija un izklaides industrijas izmaiņas samazināja pieprasījumu. Tomēr ir arī centieni saglabāt tradīciju: geišu rajonos notiek festivāli un publiskās uzstāšanās, kā Miyako Odori Kioto, kas demonstrē dejas un mākslu. Dažas geišas strādā arī tūristu pasākumos vai sadarbībā ar kultūras centru, lai izglītotu sabiedrību par savu amatu.

Etiķete, fotogrāfēšana un viesu attieksme

Ja vēlaties fotografēt geišu vai uzņemties sarunu, ievērojiet pieklājību: bieži vien geišas strādā privātos pasākumos, un jāsaņem atļauja fotogrāfēšanai. Ja saskaraties ar geišu publiskā vietā, labāk jautāt un uzvesties piesardzīgi — cieņa pret viņu privātumu un tradīcijām ir svarīga.

Slaveni piemēri un kultūras ietekme

Vārdi kā Mineko Iwasaki ir palīdzējuši starptautiski pievērst uzmanību geišu dzīvei un tradīcijām. Tomēr daži populārie rietumu stāsti un filmas (piem., "Memoirs of a Geisha") ir kritizēti par netiklo vai neprecīzu attēlojumu. Geišas patiešām ietekmē Japānas vizuālo un populāro kultūru, taču to patieso lomu vislabāk saprot, mācoties no vietējiem avotiem un no pašu geišu stāstiem.

Geišu pasaule ir sarežģīta, bagāta un dziļa — tā apvieno senas tradīcijas ar mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem, un joprojām ir viena no spilgtākajām Japānas kultūras ikonām.