Go
Go (japāņu valodā - I-Go, ķīniešu valodā - Wei-chi, korejiešu valodā - Baduk) ir galda spēle diviem spēlētājiem. To spēlē uz galda ar melnām un baltām spēles figūrām, ko sauc par akmeņiem. Spēlētāji pēc kārtas izvieto savas krāsas akmeni 19x19 kvadrātu režģa krustpunktos. Pirmais spēlē spēlētājs, kuram ir melnie akmeņi. Parastā Go galda laukumā ir 19 līniju rindas un kolonnas. Daži spēlētāji, piemēram, jaunie spēlētāji, izmanto arī 9x9 vai 13x13 tāfeles, jo mazākas tāfeles parasti nozīmē īsākas un mazāk sarežģītas spēles.
Go spēle beidzas, kad abi spēlētāji izlaiž savus gājienus, nespēlēdami. Parasti tas notiek, ja vēl viena akmens pievienošana uz galda nemaina rezultātu. Uzvar tas spēlētājs, kura akmeņi ieskauj vairāk tukšo krustpunktu (punkti), kā arī sagūstītie akmeņi un komi (papildu punkti, kas tiek pieskaitīti spēlētāja, kurš izmanto baltos akmeņus, rezultātam, jo spēlētājam ar melnajiem akmeņiem ir priekšrocības, jo viņš ir pirmais). Spēle var beigties arī tad, kad spēlētājs padodas un atkāpjas, ja viņš uzskata, ka nevar uzvarēt.
Spēlē pret prasmīgu spēlētāju mazāk prasmīgam spēlētājam spēles sākumā var tikt piešķirts "handikaps", proti, papildu akmeņi uz galda, kā arī iespēja spēlēt melnajiem. Šie noteikumi palīdz padarīt spēli un galīgo rezultātu godīgu abiem spēlētājiem.
Spēle Go.
Noteikumi
Bez spēles kārtības (vispirms spēlē melnie, pēc tam baltie, tad melnie un tā tālāk) un handikapa jeb punktu skaitīšanas noteikumiem Go spēlē ir tikai divi noteikumi:
- 1. noteikums (brīvības noteikums) paredz, ka katram akmenim, kas palicis uz dēļa, blakus jābūt vismaz vienam atvērtam "punktam" (krustpunktam, ko sauc par "brīvību") (augšup, lejup, pa kreisi vai pa labi) vai arī tam jābūt daļai no savienotas grupas, kurai blakus ir vismaz viens šāds atvērts punkts ("brīvība"). Akmeņi vai akmeņu grupas, kas zaudē pēdējo brīvības punktu, tiek noņemti no galda.
- 2. noteikums ("ko noteikums") paredz, ka akmeņi uz galda nekad nedrīkst atkārtoties tā, kā tie bija iepriekšējā kārtā. Gājieni, kas to varētu darīt, ir aizliegti, tāpēc šajā gājienā ir atļauti tikai gājieni citur uz dēļa. Tas tiek darīts, lai spēle neturpinātos mūžīgi.
Daži Go skolotāji saviem skolēniem stāsta, ka akmeņi simbolizē armijas. Ja armijām nav brīvu vietu, kur pārvietoties, tās nevar izdzīvot pret ienaidnieka armiju. Tāpēc vienas krāsas akmeņi, kurus pilnībā ieskauj citas krāsas akmeņi, tiek sagūstīti un noņemti no galda. Šī ir vienīgā reize, kad akmeni var pārvietot pēc tam, kad spēlētājs to ir novietojis uz galda. Akmeņi dalās brīvībās, tāpēc akmeņu grupa ir "dzīva" tik ilgi, kamēr viens akmens atrodas blakus tukšam krustpunktam. Akmeņi, kuriem nav brīvības (nav piekļuves tukšai vietai), tiek sagūstīti un noņemti no spēles. Spēles beigās gūstekņi parasti tiek atskaitīti no tā spēlētāja rezultāta, kurš tos zaudējis.
Otro noteikumu sauc par Ko (mūžība). Jūs varat novietot akmeņus uz jebkura skaidra krustojuma, ja vien tas nav noņemts uzreiz pēc tam, vai arī tāfele visā tās garumā izskatās tāda pati kā pirms tam. Tas tiek darīts, lai spēle vairs nenotiktu tā, ka vienus un tos pašus akmeņus ķeram uz visiem laikiem. "Ko cīņas" laikā spēlētājiem ir jāveic gājiens kaut kur citur uz dēļa, pirms viņi var atkārtoti sagūstīt akmeni tajā pašā pozīcijā.
Tās sākotnējais nosaukums ķīniešu valodā ir "围棋". (= wei qi vai wei chi). Tā ir populāra arī Japānā, un tās vispārpieņemtais nosaukums "Go" nāk no japāņu valodas. Korejā šo spēli sauc par "baduk". Šajās trīs valstīs šī spēle ir svarīga kultūras sastāvdaļa, līdzīgi kā šahs daudzās rietumu valstīs.
Go un šahs ir gan galda spēles, gan stratēģiskās spēles, lai gan abas var izmantot arī kā azartspēles. Abās spēlēs nav ne veiksmes, ne slepenas informācijas, atšķirībā no dažām citām klasiskajām spēlēm, piemēram, bekgemons (metamie kauliņi), pokers un citas kāršu spēles, kurās arī ir slepena informācija.
Ir daudz vietu, kur spēlēt Go internetā, kā arī vietējie klubi un nacionālās organizācijas daudzās pasaules valstīs. Starptautiskās Go federācijas 2016. gadā veiktā aptauja liecina, ka pasaulē ir vairāk nekā 20 miljoni spēlētāju. Lielākā daļa spēlētāju dzīvo Austrumāzijā.
Viena melnā akmens (A) četras brīvības (tukšie punkti, kas ir augšup, lejup, pa kreisi vai pa labi), jo baltie samazina šīs brīvības par vienu (B, C un D). Kad melnajiem ir palikusi tikai viena brīvība (D), šis akmens ir "atari". Baltie var šo akmeni sagrābt (noņemt no galda), nospēlējot uz tā pēdējās brīvības (pie D-1).
Piemēri, kad piemēro Ko noteikumu. Ja baltais spēlētājs novieto akmeni zaļajos apļos un noķer melno akmeni, otrs spēlētājs nevar uzreiz noķert balto akmeni - viņam vispirms ir jāspēlē citur uz galda.
Vēsture
Spēle Go tika izgudrota Ķīnā, taču konkrēts laiks nav zināms. Daži apgalvo, ka tā tika izgudrota pirms vairāk nekā 2500 gadiem un ir senākā galda spēle, kas tiek spēlēta arī mūsdienās. Galda spēļu vēsturnieks H. J. R. Murejs (H. J. R. Murray) teica:
Tās vecums bieži tiek pārspīlēts; mūsdienās tā bieži minēta tikai Song dinastijas laikā Ķīnā (960-1279). Zīmīgi, ka Chao Wu King, kurš dzīvoja laikā no 970. līdz 1127. gadam, apraksta, kā viņš paplašināja esošo Ķīnas šaha dēli, sadalot to gareniski un šķērsām, lai iegūtu 19x19 punktu lielu dēli, uz kura [šo spēli] spēlē tagad. Spēle izplatījās Korejā un Japānā, kur pirmie meistari, kuru vārdi ir minēti, darbojās no 1465. līdz 1500. gadam.
- H.J.R. Murray,
Slaveni spēlētāji
- Go Seigen
- Eio Sakata - viņam pieder NHK goda kauss
- Kaku Takagawa
- Hideyuki Fujisawa
- Masao Sugiuchi - Viņš bija vecākais profesionālais spēlētājs no 2004. līdz 2017. gadam.
- Masao Kato - bijušais Starptautiskās Go federācijas prezidents
- Utaro Hašimoto - Kansai Ki-in, lielākās Go organizācijas Osakā, dibinātājs.
Sievietes spēlētājas
- Reiko Kobajaši
- Sačiko Honda
- Tomoko Ogawa
