Korejiešu valoda
Korejiešu valodā galvenokārt runā Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā. Tajā runā vairāk nekā 78 miljoni cilvēku (lielākā daļa no tiem ir ziemeļu vai dienvidu korejieši).
Dienvidkorejā to sauc par hangukmal (한국말) vai hangugeo (hangeul: 한국어, hanja: 韓國語). Savukārt Ziemeļkorejā to sauc par choseonmal (조선말) vai choseoneo (조선어, 朝鮮語). Tās ir nosauktas atšķirīgi, jo Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas kopējie nosaukumi ir atšķirīgi. Turklāt korejieši savu valodu parasti dēvē par urimal (hangeul: 우리말) vai urinara mal (hangeul: 우리나라 말), kas nozīmē "mūsu valoda" vai "mūsu valsts valoda".
Rakstīšana
Korejiešu valodā izmanto divas dažādas rakstības sistēmas. Viena no tām ir Hangul, kas ir galvenais alfabēts. Ziemeļkorejā saskaņā ar likumu izmanto tikai hangeulu (Ziemeļkorejā pazīstama kā Choseongeul). Dienvidkorejā lielākajā daļā sabiedrisko jomu, piemēram, izglītībā, jālieto tikai Hangeul, bet otra sistēma - Hanjaul - joprojām tiek lietota dažās avīzēs un profesionālās jomās. Hanja ir ķīniešu rakstzīmju sistēma, ko izmanto korejiešu valodā. Tas bija vienīgais veids, kā rakstīt korejiešu valodā, pirms 15. gadsimtā tika izveidota hangeul, un līdz 19. gadsimtam tā bija izplatīta romānos.
Lai gan karalis Sedžongs Lielais vadīja hangeul valodas izstrādi, lai ļautu izplatīties rakstītprasmei vienkāršo cilvēku vidū un izveidotu rakstības sistēmu, kas precīzāk atspoguļotu valodu nekā hanja, korejiešu augstāko slāņu pārstāvji to nepieņēma. Hanja joprojām bija oficiālā rakstības sistēma līdz pat 19. gadsimta beigām. Lai gan elites šķiras to noraidīja, hangeul bieži lietoja zemākās šķiras, lai pierakstītu korejiešu literatūru un lai sazinātos ar zemākajām šķirām.
