Korejiešu valoda: kas tā ir, kur runā un kā sauc (Hangukmal/Choseonmal)

Korejiešu valodā galvenokārt runā Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā. To lieto aptuveni 78–81 miljonu cilvēku visā pasaulē, pārsvarā ziemeļu un dienvidu korejiešu kopienās, kā arī korejiešu diasporā Ķīnā, Japānā, ASV, Kazahstānā un Uzbekistānā.

Dienvidkorejā to sauc par hangukmal (한국말) vai hangugeo (hangeul: 한국어, hanja: 韓國語). Savukārt Ziemeļkorejā to sauc par choseonmal (조선말) vai choseoneo (조선어, 朝鮮語). Šie nosaukumi atšķiras, jo Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas valsts nosaukumi ir dažādi. Turklāt korejieši savu valodu bieži dēvē par urimal (hangeul: 우리말) vai urinara mal (hangeul: 우리나라 말), kas nozīmē "mūsu valoda" vai "mūsu valsts valoda".

Īss pārskats un klasifikācija

Korejiešu valoda parasti tiek uzskatīta par Koreānijas (Koreanic) valodu saimes vienu locekli vai pat par atsevišķu valodu izolātu. Tā ir aglutinējoša valoda ar SOV (subjekts–objekts–verbs) vārdu kārtību, bagātu locījumu sistēmu, daudzām izteiksmes pakāpēm un plašu cieņu/honorificu līmeņu izmantošanu.

Rakstība

Galvenā rakstība ir hangeul, ko 15. gadsimtā izstrādāja un 1446. gadā nodeva tautai Korejas karaļnams (pazīstams kā Hunminjeongeum). Hangeul ir fonētiska, sistematizēta alfabēta sistēma, kas rakstāmā veidā izmanto zilbju blokus.

Hanja (ķīniešu rakstzīmes) vēsturiskā lietojuma dēļ joprojām sastopamas akadēmiskos, vēsturiskos un īpašvārdos. Mūsdienās Dienvidkorejā hanja izmanto ierobežoti (piem., laikrakstos galvenes, vārdnīcās vai neskaidru homonīmu skaidrošanai), bet Ziemeļkorejā to lietojums ir gandrīz izzudis.

Reģioni, dialekti un standartvalodas

Korejiešu valodai ir vairāki dialekti, kurus var iedalīt galvenokārt Korejas pussalas reģionos. No tiem izceļas:

  • Seulas (Standarta dienvidu) dialekts — pamats Dienvidkorejas standartam.
  • Pyongyang (Standarta ziemeļu) dialekts — pamats Ziemeļkorejas standartam.
  • Reģionālie dialekti — Gyeongsang (dienvidaustrumi), Jeolla (dienvidrietumi), Gangwon, Jeju (bieži uzskatīts par atsevišķu dialektu vai pat atšķirīgu valodu) u. c.

Starptautiskā sapratne starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas runātājiem parasti ir laba, taču pastāv atšķirības izrunā, leksikā (it īpaši politiskos un tehniskos terminos), kā arī atšķirīgas valodas politikas un reformas, kas ietekmē vārdu krājumu.

Gramatika un īpašības

  • Vārdu kārtība: SOV — darbības vārds parasti atrodas teikuma beigās.
  • Aglutinējoša morfoloģija: pie saknes pievieno locījumus, laika, aspektu, negācijas un cieņu izteiksmes galotnes.
  • Partikulas: lieto locīšanas particulu sistēmu, kas apzīmē teikuma locekļu funkcijas (subjekts, objekts u. tml.).
  • Honorifici un runas līmeņi: cieņa pret klausītāju vai runāto personu izpaužas caur īpašām formām un galotnēm; tie ir svarīga sociālā komunikācijas daļa.
  • Fonoloģija: atšķiras ar vienkāršu līdz sarežģītai līdzskaņu sistēmai, aspirācijām un hordējošiem līdzskaņiem; senākā vārdu apvienošanās (piem., vārdu saskaņošana) var ietekmēt izrunu.

Vēsture un attīstība

Korejiešu valodas vēsture ietver kontaktus ar ķīniešu valodu (caur hanja), kā arī ar citām Austrumāzijas valodām. Revolucionārs brīdis bija hangeul izveide 15. gadsimtā, kas radīja pieejamu rakstības sistēmu plašākām sabiedrības slāņiem. 20. gadsimtā politiskās dalīšanas rezultātā attīstījās atšķirīgas valodas politikas un standartizācijas pieejas Ziemeļā un Dienvidos.

Romanizācija un transkripcija

Dienvidkoreja oficiāli lieto Revised Romanization (2000), bet agrāki un vēl joprojām izmantoti sistēmu piemēri ir McCune–Reischauer. Ziemeļkoreja izmanto savu modifikāciju McCune–Reischauer sistēmai. Romanizācija var radīt dažādas pareizrakstības versijas angliskos un citās valodās rakstītos tekstos.

Izplatība un sociālā loma

Korejiešu valoda ir oficiālā valoda abās Korejas valstīs un oficiāli atzīta vai plaši lietota korejiešu kopienās ārpus Korejas, piemēram:

  • Ķīnas Yanbian Korejas autonomajā apgabalā, kur dzīvo liela korejiešu minoritāte;
  • Japānas zainichi korejieši — vecākas diasporas kopienas;
  • ASV, Kazahstānā un Uzbekistānā — vēsturiskas kopienas un mūsdienu migrācija.

Modernā korejiešu kultūra, tostarp mediji un popkultūra (K-pop, seriāli), veicina valodas izplatību un mācīšanos ārzemēs.

Sarežģītākās atšķirības starp Ziemeļu un Dienvidu variantu

Lai gan runātāji vairumā gadījumu saprot cits citu, starp hangugeo/hangukmal un choseoneo/choseonmal ir redzamas atšķirības:

  • Atšķirīga standartizācija un izrunas normas (Seula vs. Pyongyang);
  • Lejupiešana vai aizstāšana ar iebūvētiem sinonīmiem Ziemeļu pusē (vārdu "attīrīšana" no svešvalodu ietekmes);
  • Atšķirības rakstībā vai terminoloģijā, it īpaši politiskos, tehniskos un kultūras jēdzienos.

Ja vēlaties, varu pievienot piemērus ar vienkāršiem frāžu tulkojumiem, izrunas norādēm vai informāciju par to, kā ātri sākt mācīties korejiešu valodu.

Rakstīšana

Korejiešu valodā izmanto divas dažādas rakstības sistēmas. Viena no tām ir Hangul, kas ir galvenais alfabēts. Ziemeļkorejā saskaņā ar likumu izmanto tikai hangeulu (Ziemeļkorejā pazīstama kā Choseongeul). Dienvidkorejā lielākajā daļā sabiedrisko jomu, piemēram, izglītībā, jālieto tikai Hangeul, bet otra sistēma - Hanjaul - joprojām tiek lietota dažās avīzēs un profesionālās jomās. Hanja ir ķīniešu rakstzīmju sistēma, ko izmanto korejiešu valodā. Tas bija vienīgais veids, kā rakstīt korejiešu valodā, pirms 15. gadsimtā tika izveidota hangeul, un līdz 19. gadsimtam tā bija izplatīta romānos.

Lai gan karalis Sedžongs Lielais vadīja hangeul valodas izstrādi, lai ļautu izplatīties rakstītprasmei vienkāršo cilvēku vidū un izveidotu rakstības sistēmu, kas precīzāk atspoguļotu valodu nekā hanja, korejiešu augstāko slāņu pārstāvji to nepieņēma. Hanja joprojām bija oficiālā rakstības sistēma līdz pat 19. gadsimta beigām. Lai gan elites šķiras to noraidīja, hangeul bieži lietoja zemākās šķiras, lai pierakstītu korejiešu literatūru un lai sazinātos ar zemākajām šķirām.


AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3