Hanja ir korejiešu valodas termins, kas apzīmē ķīniešu rakstzīmes, kas aizgūtas no ķīniešu valodas un tiek lietotas korejiešu valodā ar korejiešu izrunu. Par vārdu krājumu, kuru var rakstīt ar hanja, lieto nosaukumus hanja-mal vai hanja-eo. Savukārt ar hanmun (한문) parasti apzīmē klasisko ķīniešu rakstību tekstos; reizēm vārdu hanja izmanto arī vispārīgāk, lai runātu par šāda veida rakstību. Lielākā daļa hanja atbilst tradicionālajām ķīniešu rakstzīmēm — to formas parasti nav izmainītas, izņemot atsevišķas triepienu secības vai lokālas variācijas; tikai neliels skaits rakstzīmju ir izveidotas speciāli Korejai.

Vēsture un attīstība

Pirms vietējās rakstības izveides korejieši rakstīja galvenokārt ar hanja, izmantojot ķīniešu rakstību gan valsts pārvaldē, gan literatūrā un akadēmiskajos darbos. 1440. gados karaļa Sedžonga Lielā vadībā zinātnieku grupa izstrādāja fonētisko hangul alfabētu (oficiāli publicēts 1446. gadā kā Hunminjeongeum). Sākotnēji hangul netika plaši pieņemts literatūrā un administrācijā — hanja saglabāja statusu izglītības un valdības valodā. Tomēr 19. un 20. gadsimtā, sociālajām pārmaiņām un izglītības pieejamībai attīstoties, hangul kļuva arvien izplatītāks, līdz mūsdienu Korejas valodā tas kļuva par galveno rakstības sistēmu.

Mūsdienu lietojums

  • Dienvidkoreja: hangul ir oficiālā un vispārēja rakstība, taču hanja saglabā nozīmi. Bērni skolā apgūst hanja, jo daudzu korejiešu vārdu (īpaši īpašvārdu un sino-korejiešu leksikas) etimoloģija un nozīme tiek skaidrota, izmantojot hanja. Arī oficiālos dokumentos, laikrakstos un akadēmiskajos tekstos hanja dažkārt lieto, lai izskaidrotu homofoniskus terminus vai precizētu vārdu nozīmi.
  • Ziemeļkoreja: pēc Korejas dalīšanās hanja loma samazinājās un tika plaši atcelta. Ziemeļkorejā rakstība praktiski pārgāja uz vienīgi hangul; ķīniešu aizguvumi tika samazināti vai aizvietoti ar vietējiem sinonīmiem, un hanja mācība tika ierobežota.

Funkcijas un īpašības

Hanja tekstos katrai rakstzīmei parasti ir daļa semantiska (nozīmi norādoša) un daļa fonētiska, tāpēc daudzus modernās korejiešu leksikas vārdus (saukts par sino-korejiešu vārdiem) var sasaistīt ar konkrētām hanja rakstzīmēm. Tas palīdz atšķirt līdzskaņu pilnas homofonas vārdus hangul rakstībā. Dažas īpašības:

  • Izruna: korejiešu lasījumi hanja bieži balstās uz seno ķīniešu izrunu, kas Korejā attīstījās savā veidā; tāpēc izruna parasti atšķiras no mūsdienu mandarīnu vai kantoniešu lasījumiem.
  • Formas: tradicionālās ķīniešu rakstzīmes lielākoties saglabātas; turpretī Ķīnā vēlāk veiktā vienkāršošana galvenokārt neietekmēja hanja, kas Dienvidkorejā bieži lietotas tradicionālās formās.
  • Gukja: dažas rakstzīmes ir radušās Korejā (tās sauc par gukja) un nav tipiskas mūsdienu Ķīnā; to skaits ir neliels.

Literatūra, izglītība un pētījumi

Lielākā daļa klasiskās korejiešu literatūras, vēsturisko dokumentu un valsts arhīvu satur hanja vai tekstu, kas saplūst ar ķīniešu rakstību. Tāpēc vēsturniekiem un filologiem mācīšanās hanja ir būtiska, lai lasītu oriģināldokumentus. Mūsdienās Dienvidkorejas skolās hanja mācība tiek iekļauta mācību programmā — tas palīdz saprast vārdu etimoloģiju un pareizrakstību, kā arī atvieglo lasīšanu akadēmiskos un tehniskos tekstos. Personvārdu rakstīšanai hanja joprojām ir nozīme, jo tie precizē vārda nozīmi, ko atsevišķi homofoniski hangul pieraksti var neskaidri attēlot.

Tiekšanās uz vienkāršību un modernās tehnoloģijas

20. gadsimtā valodas reforma, nacionālisms un plašā hangul izplatība samazināja hanja ikdienas lietojumu. Tomēr mūsdienu tehnoloģijas (Unicode, rakstzīmju ievades sistēmas, fonti) padarījušas hanja pieejamāku digitālajā vidē. Akadēmiskajos darbos, tiesību aktos, lai skaidrības labad, un tradicionālajos tekstos hanja joprojām ir svarīga rīcība.

Kāpēc mācīties hanja?

  • Palīdz izprast vārdu saknes un nianses, kas nav redzamas tikai hangul pierakstā.
  • Atvieglo lasīšanu un interpretāciju vecu tekstu un dokumentu.
  • Noder, ja strādā ar personvārdiem, ģeogrāfiskiem nosaukumiem un tehniskiem terminiem, kas joprojām bieži tiek ierakstīti vai anotēti ar hanja.

Kopumā hanja ir svarīgs elements korejiešu valodas vēsturē un strukturā — lai gan mūsdienu dzīvē dominē hangul, hanja sniedz piekļuvi senākai literatūrai, skaidro vārdu nozīmes un joprojām tiek izmantota specifiskos kontekstos gan Dienvid-, gan — agrāk — Ziemeļkorejā.