Ģitāra — stīgu instruments: definīcija, uzbūve un populārie veidi

Ģitāra — viss par definīciju, uzbūvi un populārākajiem veidiem: akustiskās, elektriskās, klasiskās un vairāk. Padomi izvēlei un spēles pamati.

Ģitāra ir stīgu instruments, ko spēlē, plūcot stīgas. Galvenās ģitāras daļas ir korpuss, grifa dēlis, galva un stīgas. Ģitāras parasti izgatavo no koka vai plastmasas. To stīgas ir izgatavotas no tērauda vai neilona.

Uzbūve un galvenās daļas

Ģitāras uzbūve ietekmē tās skanējumu, ērtumu un spēles iespējas. Galvenās detaļas:

• Korpuss — akustiskajām ģitārām parasti ir dobs korpuss ar skaņas caurumu (soundhole), kas pastiprina stīgu vibrācijas. Elektriskajām ģitārām var būt ciets vai daļēji dobs korpuss (semi‑hollow), jo tām skaņu pastiprina pastiprinātājs un pikapi.
• Grifa dēlis (kakls) — satur brīvrindas (fretes), kas palīdz atzīmēt pusnotis un nodrošina precizitāti. Grifs var būt ar dažādu profilu un platumu, kas ietekmē spēles ērtumu.
• Galva (headstock) — tur grozāmos stīgu mehānismus (tuneri), ar kuriem regulē stīgu tuning (nostādīšanu).
• Tilts/tiltsaddle — nodrošina stīgu enkurošanu pie korpusa; akustiskajām ģitārām tam ir segments, kur stīgas piespiež pie saddle, elektriskajām — dažādi bridge risinājumi (fiksēts bridge, tremolo utt.).
• Pikapi — elektriskajās ģitārās un daļēji akustiskajās ierīcēs pārvērš stīgu vibrācijas elektriskā signālā.

Stīgas un to veidi

Ģitāru stīgas var būt:

• Nīlona stīgas — parasti lieto klasiskajām ģitārām; tām ir maigāks, siltāks skanējums un zemāks spriegums, vieglāk spiež uz brīvrindām.
• Tērauda stīgas — izmanto akustiskajās un elektriskajās ģitārās; tām ir spožāks, skaļāks skanējums. Dažas ir apvītas ar bronzu, niklu vai citām metālu sakausējumiem.

Stīgu biezums (gauge) un veids ietekmē skaņas raksturu, spēles komfortu un nepieciešamo atslodzi (action). Vairākas stīgas (piem., divpadsmit stīgu ģitāras) rada bagātāku, momentālāku skanējumu.

Spēles tehnikas

Ģitāru spēlēšanu veidi ir daudzveidīgi:

• Plūkšana ar pirkstiem — stīgas tiek noberztas ar labās rokas pirkstiem un nagiem (vai kreisās rokas pirkstiem (kreisās rokas spēlētājiem)).
• Plectrum / knaiblītis — daudzi izmanto mazu, plānu plastmasas gabaliņu, ko sauc par "plectrum" jeb ģitāras knaiblīti, lai strumētu vai spēlētu ātri, asa skaņa.
• Strumming — ritmiska stīgu slaucīšana, bieži lietota pop, rock un folkmūzikā.
• Fingerstyle — neatkarīga pirkstu izmantošana melodijai, basam un akordu kompānijai vienlaikus.
• Tehniskās tehnikas — slapping, tapping, bending, vibrato u.c., kas īpaši raksturīgas elektriskai spēlei.

Kreisā roka nosaka notis, nospiežot stīgas uz grifa dēļa; dažādas pirkstu pozīcijas uz grifa dēļa rada dažādas notis un to augstumus (skaņas augstumu).

Ģitāru veidi un to lietojums

Pastāv daudz dažādu ģitāru veidu, kas tiek klasificēti atkarībā no konstrukcijas un mūzikas žanra:

• Klasiskā (klasiskā/klasiskā gitāra) — ar nīlona stīgām, plata gliemežnīca grifa dēļam, izmanto klasiskā un flamenko mūzikā.
• Aukstvērtā akustiskā ģitāra (steel‑string) — ar tērauda stīgām, skan robustāk; populāra folka, country un pop kontekstā.
• Archtop un jazz ģitāras — bieži dobas vai pusdobas ar specifisku skaņu džezam un blūzam.
• Elektriskā ģitāra — no 20. gadsimta 30. gadiem sāka ražot un spēlēt ģitāras, kurās skaļuma kontrolei izmantoja elektrību un pastiprinātājus. Šīs ģitāras, kuras bieži izmanto populārajā mūzikā, sauc par elektriskajām ģitārām. Tām nav jābūt ar dobu korpusu. Tas ir tāpēc, ka tās neizmanto akustiku, lai pastiprinātu skaņu.
• Basa ģitāra — parasti ar četrām stīgām, zemāka oktāva instrumentam; pilda ritma un harmonijas pamata funkciju mūzikā.
• Speciālās ģitāras — 7, 8, 10, 12 stīgu instrumenti un citi eksotiski modeļi, kas paplašina harmoniskās un tekstūras iespējas (četras, septiņas, astoņas, desmit, divpadsmit).

Vēsturiskā piezīme

Gitārai līdzīgi plūktie stīgu instrumenti tiek izmantoti jau daudzus gadus. Daudzās valstīs un dažādos laikmetos ģitāras un citi plūktie stīgu instrumenti ir bijuši ļoti populāri, jo tie ir viegli pārnēsājami no vienas vietas uz otru, tos ir vieglāk iemācīties spēlēt nekā daudzus citus instrumentus. Ģitāras tiek izmantotas dažādu mūzikas veidu atskaņošanai, sākot no klasiskās mūzikas līdz pat rokmūzikai. Lielākā daļa populārās mūzikas skaņdarbu, kas sarakstīti kopš 20. gadsimta 50. gadiem, ir sarakstīti, izmantojot ģitāras.

Uzturēšana un kopšana

• Regulāri mainīt stīgas atbilstoši spēles stilam un nolietojumam.
• Notīrīt instrumentu no putekļiem un sviedriem pēc spēles, īpaši stīgas un grifu.
• Reizēm regulēt grifa kaklu (truss rod) un pārbaudīt tilta augstumu — tas uzlabo spēles komfortu (action) un intonāciju.
• Glabāt ģitāru temperatūras un mitruma stabilos apstākļos; koks ir jutīgs pret mitrumu un temperatūras svārstībām.

Kā izvēlēties ģitāru

Izvēle atkarīga no mērķa: ja vēlaties spēlēt klasiku vai flamenko, ērtāka būs klasiskā ģitāra ar nīlona stīgām; popam un folkam biežāk izvēlas akustisko steel‑string; rokam un blūzam — elektrisko ģitāru. Pārbaudiet rokas izjūtu uz kakla, stīgu augstumu, skanējumu tukšā un pieslēgtā pastiprinātāja režīmā (ja elektriskā). Ja neesat pārliecināts, ieteicams izmēģināt vairākus instrumentus un konsultēties ar mūzikas veikala speciālistu vai skolotāju.

Skaņas pamati

Uz ģitāras kakla ir stieņi vai atzīmes, ko sauc par brīvrindām. Fretes palīdz ģitāristam zināt, kur likt pirkstus, lai, spēlējot ģitāru, iegūtu pareizo skaņu augstumu. Apguve ietver akordu un skalas izprašanu; akordi veido harmonisko pamatu, bet skalas un to tehnika dod iespēju melodiskām improvizācijām.

Noslēgumā: ģitāra ir ļoti daudzpusīgs instruments ar plašu skaņu un spēles tehniku spektru. Ar pareizu izvēli, kopšanu un mācībām tā var būt gan hobijs, gan profesionāls instruments dažādos mūzikas žanros.

Vēsture

Tādi instrumenti kā ģitāra ir bijuši vismaz 5000 gadu. Iespējams, ģitāra ir radusies no senākiem instrumentiem, kas pazīstami kā sitara no senās Indijas un Vidusāzijas. Senākais zināmais ģitārai līdzīga instrumenta attēls ir 3300 gadus vecs hetītu bāra akmens griezums. Vecākais joprojām pilnā komplektācijā saglabājies ģitārai līdzīgais instruments ir "Warwick Gittern", kas atrodas Britu muzejā. Tas piederēja Anglijas karalienei Elizabetei I un, iespējams, viņas tēvam Henrijam VIII, pirms tas tika uzdāvināts viņai. Tā ir aptuveni 500 gadus veca.

Mūsdienu ģitāras dizaina pirmsākumi meklējami romiešu cithara. Romieši cithara ieveda Hispānijā (Spānijā) ap 40. gadu pēc mūsu ēras. Spānijā 8. gadsimtā mauri ieveda četru stīgu oudu. Oda ieviešana izraisīja izmaiņas cithara konstrukcijā. Citās Eiropas daļās sešu stīgu skandināvu luta kļuva populāra visur, kur bija viesojušies vikingi. Līdz mūsu ēras 1200. gadam pastāvēja divu veidu četru stīgu "ģitāras": Spānijā radās "guitarra morisca" (mauru ģitāra), kurai bija noapaļota mugura, plats grifs un vairāki skaņu caurumi, un "guitarra latina" (latīņu ģitāra), kas vairāk līdzinājās mūsdienu ģitārai ar vienu skaņu caurumu un šaurāku kaklu.

16. gadsimtā spāņu vihuela bija vēl viens ģitārai līdzīgs instruments. Tam bija lūtes tipa skaņdarbi un korpuss līdzīgs ģitāras korpusam. Vihuela bija populāra neilgu laiku. Nav zināms, vai tā bija vienkārši konstrukcija, kas apvienoja ūda un lautas iezīmes, vai arī pāreja no renesanses instrumenta uz mūsdienu ģitāru.

Vinakciju ģimene no Neapoles, Itālijā, bija slaveni mandolīnu ražotāji. Tiek uzskatīts, ka viņi izgatavoja arī vecāko joprojām saglabājušos sešu stīgu ģitāru. Ir uzbūvēta ģitāra, kuru parakstījis un uz etiķetes datējis ar 1779. gadu Gaetano Vinaccia (1759 - pēc 1831). Lai gan ir daudz viltojumu ar tā laika datumiem, eksperti uzskata, ka šī ģitāra ir īsta (īsta).

Ģitāras dizainu uzlaboja (padarīja labāku) slavenais spāņu lifts Antonio Torress Jurado (Antonio Torres Jurado, 1817-1892) un Louis Panormo no Londonas.

Elektrisko ģitāru 1936. gadā izgatavoja Džordžs Bočamps (George Beauchamp). Bočamps bija viens no uzņēmuma Rickenbacher dibinātājiem, lai ražotu ģitāras. Tomēr Danelectro bija pirmais, kas sāka ražot elektriskās ģitāras plašākai sabiedrībai.

Johanness Vermērs, Ģitārists (ap 1672. g.)

Ģitāras mūzika

Ģitāras tiek izmantotas dažādos mūzikas žanros, piemēram, tradicionālajā, reģionālajā un tautas mūzikā, kā arī mūsdienu pankroka, roka, metāla un popmūzikā. Ģitāras izmanto kā ritma instrumentus, vadošos instrumentus un dažkārt kā abus.

Kapo uz ģitāras

Jautājumi un atbildes

J: Kādas ir galvenās ģitāras daļas?

J: No kādiem materiāliem parasti izgatavo ģitāras?

J: Kā tiek spēlēta ģitāra?

Jautājums: Kāpēc ģitāras ir bijušas tik populāras vēstures gaitā?

J: Kādus mūzikas veidus var spēlēt ar ģitāru?

J: Vai visi tradicionālie ģitāras veidi ir dobi?

J: Ar ko elektriskās ģitāras atšķiras no akustiskajām?

J: Cik stīgu parasti ir lielākajai daļai standarta ģitāru?

Meklēt pēc burta