Ģitāra ir stīgu instruments, ko spēlē, plūcot stīgas. Galvenās ģitāras daļas ir korpuss, grifa dēlis, galva un stīgas. Ģitāras parasti izgatavo no koka vai plastmasas. To stīgas ir izgatavotas no tērauda vai neilona.

Uzbūve un galvenās daļas

Ģitāras uzbūve ietekmē tās skanējumu, ērtumu un spēles iespējas. Galvenās detaļas:

  • Korpuss — akustiskajām ģitārām parasti ir dobs korpuss ar skaņas caurumu (soundhole), kas pastiprina stīgu vibrācijas. Elektriskajām ģitārām var būt ciets vai daļēji dobs korpuss (semi‑hollow), jo tām skaņu pastiprina pastiprinātājs un pikapi.
  • Grifa dēlis (kakls) — satur brīvrindas (fretes), kas palīdz atzīmēt pusnotis un nodrošina precizitāti. Grifs var būt ar dažādu profilu un platumu, kas ietekmē spēles ērtumu.
  • Galva (headstock) — tur grozāmos stīgu mehānismus (tuneri), ar kuriem regulē stīgu tuning (nostādīšanu).
  • Tilts/tiltsaddle — nodrošina stīgu enkurošanu pie korpusa; akustiskajām ģitārām tam ir segments, kur stīgas piespiež pie saddle, elektriskajām — dažādi bridge risinājumi (fiksēts bridge, tremolo utt.).
  • Pikapi — elektriskajās ģitārās un daļēji akustiskajās ierīcēs pārvērš stīgu vibrācijas elektriskā signālā.

Stīgas un to veidi

Ģitāru stīgas var būt:

  • Nīlona stīgas — parasti lieto klasiskajām ģitārām; tām ir maigāks, siltāks skanējums un zemāks spriegums, vieglāk spiež uz brīvrindām.
  • Tērauda stīgas — izmanto akustiskajās un elektriskajās ģitārās; tām ir spožāks, skaļāks skanējums. Dažas ir apvītas ar bronzu, niklu vai citām metālu sakausējumiem.

Stīgu biezums (gauge) un veids ietekmē skaņas raksturu, spēles komfortu un nepieciešamo atslodzi (action). Vairākas stīgas (piem., divpadsmit stīgu ģitāras) rada bagātāku, momentālāku skanējumu.

Spēles tehnikas

Ģitāru spēlēšanu veidi ir daudzveidīgi:

  • Plūkšana ar pirkstiem — stīgas tiek noberztas ar labās rokas pirkstiem un nagiem (vai kreisās rokas pirkstiem (kreisās rokas spēlētājiem)).
  • Plectrum / knaiblītis — daudzi izmanto mazu, plānu plastmasas gabaliņu, ko sauc par "plectrum" jeb ģitāras knaiblīti, lai strumētu vai spēlētu ātri, asa skaņa.
  • Strumming — ritmiska stīgu slaucīšana, bieži lietota pop, rock un folkmūzikā.
  • Fingerstyle — neatkarīga pirkstu izmantošana melodijai, basam un akordu kompānijai vienlaikus.
  • Tehniskās tehnikas — slapping, tapping, bending, vibrato u.c., kas īpaši raksturīgas elektriskai spēlei.

Kreisā roka nosaka notis, nospiežot stīgas uz grifa dēļa; dažādas pirkstu pozīcijas uz grifa dēļa rada dažādas notis un to augstumus (skaņas augstumu).

Ģitāru veidi un to lietojums

Pastāv daudz dažādu ģitāru veidu, kas tiek klasificēti atkarībā no konstrukcijas un mūzikas žanra:

  • Klasiskā (klasiskā/klasiskā gitāra) — ar nīlona stīgām, plata gliemežnīca grifa dēļam, izmanto klasiskā un flamenko mūzikā.
  • Aukstvērtā akustiskā ģitāra (steel‑string) — ar tērauda stīgām, skan robustāk; populāra folka, country un pop kontekstā.
  • Archtop un jazz ģitāras — bieži dobas vai pusdobas ar specifisku skaņu džezam un blūzam.
  • Elektriskā ģitāra — no 20. gadsimta 30. gadiem sāka ražot un spēlēt ģitāras, kurās skaļuma kontrolei izmantoja elektrību un pastiprinātājus. Šīs ģitāras, kuras bieži izmanto populārajā mūzikā, sauc par elektriskajām ģitārām. Tām nav jābūt ar dobu korpusu. Tas ir tāpēc, ka tās neizmanto akustiku, lai pastiprinātu skaņu.
  • Basa ģitāra — parasti ar četrām stīgām, zemāka oktāva instrumentam; pilda ritma un harmonijas pamata funkciju mūzikā.
  • Speciālās ģitāras — 7, 8, 10, 12 stīgu instrumenti un citi eksotiski modeļi, kas paplašina harmoniskās un tekstūras iespējas (četras, septiņas, astoņas, desmit, divpadsmit).

Vēsturiskā piezīme

Gitārai līdzīgi plūktie stīgu instrumenti tiek izmantoti jau daudzus gadus. Daudzās valstīs un dažādos laikmetos ģitāras un citi plūktie stīgu instrumenti ir bijuši ļoti populāri, jo tie ir viegli pārnēsājami no vienas vietas uz otru, tos ir vieglāk iemācīties spēlēt nekā daudzus citus instrumentus. Ģitāras tiek izmantotas dažādu mūzikas veidu atskaņošanai, sākot no klasiskās mūzikas līdz pat rokmūzikai. Lielākā daļa populārās mūzikas skaņdarbu, kas sarakstīti kopš 20. gadsimta 50. gadiem, ir sarakstīti, izmantojot ģitāras.

Uzturēšana un kopšana

  • Regulāri mainīt stīgas atbilstoši spēles stilam un nolietojumam.
  • Notīrīt instrumentu no putekļiem un sviedriem pēc spēles, īpaši stīgas un grifu.
  • Reizēm regulēt grifa kaklu (truss rod) un pārbaudīt tilta augstumu — tas uzlabo spēles komfortu (action) un intonāciju.
  • Glabāt ģitāru temperatūras un mitruma stabilos apstākļos; koks ir jutīgs pret mitrumu un temperatūras svārstībām.

Kā izvēlēties ģitāru

Izvēle atkarīga no mērķa: ja vēlaties spēlēt klasiku vai flamenko, ērtāka būs klasiskā ģitāra ar nīlona stīgām; popam un folkam biežāk izvēlas akustisko steel‑string; rokam un blūzam — elektrisko ģitāru. Pārbaudiet rokas izjūtu uz kakla, stīgu augstumu, skanējumu tukšā un pieslēgtā pastiprinātāja režīmā (ja elektriskā). Ja neesat pārliecināts, ieteicams izmēģināt vairākus instrumentus un konsultēties ar mūzikas veikala speciālistu vai skolotāju.

Skaņas pamati

Uz ģitāras kakla ir stieņi vai atzīmes, ko sauc par brīvrindām. Fretes palīdz ģitāristam zināt, kur likt pirkstus, lai, spēlējot ģitāru, iegūtu pareizo skaņu augstumu. Apguve ietver akordu un skalas izprašanu; akordi veido harmonisko pamatu, bet skalas un to tehnika dod iespēju melodiskām improvizācijām.

Noslēgumā: ģitāra ir ļoti daudzpusīgs instruments ar plašu skaņu un spēles tehniku spektru. Ar pareizu izvēli, kopšanu un mācībām tā var būt gan hobijs, gan profesionāls instruments dažādos mūzikas žanros.