Rokmūzika
Rokmūzika ir populārās mūzikas žanrs. Tas attīstījās 20. gadsimta 60. gados un pēc tam Amerikas Savienotajās Valstīs. Sākotnēji tā aizsākās 20. gadsimta 40. un 50. gados, kad sāka attīstīties rokenrols. Rokenrols izauga no ritma un blūza un kantrī mūzikas. Rokmūzika ir saistīta ar vairākiem citiem žanriem, piemēram, blūzu un folku. Tai ir džeza, klasiskās un citu mūzikas žanru ietekme.
Mūzikā rokmūzikā galvenokārt tiek izmantota elektriskā ģitāra kā daļa no rokgrupas kopā ar basģitāru un bungām. Rokmūzikas pamatā ir dziesmas. Tai ir 4/4 ritms, un tai ir vārsmas un koris. Tomēr roks ir kļuvis ļoti atšķirīgs, un ir grūti pateikt, kādi ir tā kopējie mūzikas instrumenti. Tāpat kā populārajā mūzikā, arī rokmūzikas dziesmu teksti lielākoties ir par "romantisku mīlestību". Tomēr tajos var būt arī sociālas vai politiskas tēmas. Rokmūzikā uzsvars tiek likts uz muzikālo meistarību, dzīvu izpildījumu, un tā cenšas būt reālāka nekā popmūzika.
Līdz 60. gadu beigām bija parādījušies vairāki dažādi rokmūzikas žanri. Tie ietvēra tādus hibrīdžanrus kā blūzroks, folkroks, kantrī roks un džeza un roka fusion. No šīm formām kontrkultūra izveidoja psihedēlisko rokroku. Jaunie žanri, kas radās no šīs scēnas, ietvēra progresīvo rokmūziku, glamroku un smagmetālu. Progresīvais roks padarīja mūziku mākslinieciskāku. Glam rokā galvenā uzmanība tika pievērsta šovmenim un tam, ko var redzēt. Heavy metal, kas koncentrējās uz skaļumu, jaudu un ātrumu. Pankroks 70. gadu otrajā pusē gan pastiprinājās, gan reaģēja pret dažām no šīm tendencēm, radot neapstrādātu, enerģisku mūzikas veidu, kam raksturīga atklāta politiska un sociāla kritika. Pankroka ietekmē astoņdesmitajos gados radās arī citi apakšžanri, tostarp "jaunais vilnis", postpanks un galu galā alternatīvā roka kustība. No 90. gadiem alternatīvais roks kļuva par populārāko rokmūzikas veidu. Tā izplatījās grunge, britpopa un indie roka formās. Kopš tā laika ir parādījušies vēl vairāki šo žanru apvienojumi. To vidū ir poppanks, repa roks un repa metāls, kā arī apzināti mēģinājumi atgriezties pie roka vēstures, tostarp garāžas roka/postpanka un sintpopa atdzimšana jaunās tūkstošgades sākumā.
Rokmūzika ir palīdzējusi arī kultūras un sociālajām kustībām. Tā rezultātā radās plašas subkultūras, tostarp mods un rokeri Apvienotajā Karalistē un "hipiju" kultūra, kas 60. gados izplatījās no Sanfrancisko, ASV. Līdzīgi arī 20. gadsimta 70. gadu panku kultūra izveidoja gotu un emo subkultūras. Rokmūzikai ir tādas pašas tautas tradīcijas kā protesta dziesmai. Rokmūzika ir bijusi saistīta ar politisko aktīvismu. Tā ir arī mainījusi sociālo attieksmi pret rasi, seksu un narkotiku lietošanu. To bieži uzskata par jauniešu sacelšanās izpausmi pret pieaugušo patērētājsabiedrību un konformismu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir rokmūzika?
A: Rokmūzika ir populārās mūzikas žanrs, kas attīstījās 20. gadsimta 60. gados un pēc tam Amerikas Savienotajās Valstīs. Tai ir džeza, klasiskās un citu mūzikas žanru ietekme, un tajā galvenokārt izmanto elektrisko ģitāru kā daļu no rokgrupas kopā ar basģitāru un bungām.
J: Kā attīstījās rokmūzika?
A: Rokmūzika sākotnēji radās 20. gadsimta 40. un 50. gados, kad sākās rokenrols, kas izauga no ritma un blūza un kantrī mūzikas. Līdz 20. gadsimta 60. gadu beigām bija radušies vairāki dažādi apakšžanri, tostarp tādi hibrīdi kā blūzroks, folkroks, kantrīroks un džeza un roka fusion. No šīm formām radās psihedēliskais roks. Vēlāk parādījās jauni žanri - progresīvais roks, glam roks un smagais metāls. Pankroka dēļ 80. gados radās arī citi apakšžanri, piemēram, jaunais vilnis, postpanks un visbeidzot alternatīvā roka kustība. Sākot ar 90. gadiem, arvien populārāks kļuva alternatīvais roks, kā rezultātā radās grunge, britpop, indie rock utt.
J: Kādas tēmas ir sastopamas vairuma rokmūzikas veidu dziesmu tekstos?
A: Vairums rokmūzikas veidu dziesmu tekstu lielākoties ir par "romantisku mīlestību", taču tajos var būt arī sociāla vai politiska tematika.
J: Ar ko rokmūzika atšķiras no popmūzikas?
A: Atšķirībā no popmūzikas, kas koncentrējas uz komerciāliem panākumiem, izmantojot āķīgas melodijas, kurām bieži trūkst muzikālās prasmes vai dzīvā izpildījuma vērtības; rokmūzika koncentrējas uz muzikālo prasmi, kā arī dzīvā izpildījuma vērtību, vienlaikus cenšoties būt patiesāka nekā popmūzika.
J: Kādas kultūras kustības ietekmēja rokmūzika?
A: Rokmūzikas ietekmētās kultūras kustības ietver mods & amp;amp;amp;amp;amp;amp;amp;amp;amp;amp;amp;amp;amp;amp;amp;amp;amp; rokeri Apvienotajā Karalistē un hipiju kultūra ASV 60. un 70. gados pankroka kultūra noveda pie gotu un emo subkultūrām, savukārt protesta dziesmas ir izmantotas, lai paustu politisko aktivitāti pret pieaugušo patērētājsabiedrību un konformismu visā vēsturē.
J: Kādi ir daži hibrīdžanru piemēri rokmūzikā?
A: Rokmūzikas hibrīdžanru piemēri ir blūzroka, folkroka, kantrī roka, džeza fusion, psihodēliskā roka, progresīvā roka, glamroka un smagā metāla žanri.
