Elektriskā ģitāra — definīcija, uzbūve, skaņas noņēmēji un vēsture

Elektriskā ģitāra: definīcija, uzbūve, skaņas noņēmēji un vēsture — no 1931. gada izgudrojuma līdz mūsdienu ražotājiem, tehnika, efekti un praktiski padomi.

Elektriskā ģitāra ir mūzikas instrumenta veids. To 1931. gadā izgatavoja Džordžs Bočamps. Tas ir stīgu instruments, ko parasti spēlē ar kloķi un dažkārt ar pirkstiem. Tajā izmanto tā sauktos "elektriskos skaņas noņēmējus", kas ir ar stiepli vīti magnēti, kas stīgu vibrāciju pārvērš elektriskā strāvā. Šī elektriskā strāva tiek nosūtīta uz pastiprinātāju, kas to pārvērš skaņā. Šo elektrisko strāvu var arī mainīt, lai radītu efektus. Elektriskās ģitāras galvenās daļas ir kakliņš, skaņas noņēmēji, skaņotāji, tiltiņš, ieeja, korpuss, brīvgredzeni, skaņas noņēmēju aizsargs, skaļuma regulēšanas pogas un toņa regulēšanas pogas. Var būt arī citas detaļas, kas var mainīt citas skaņas. Parastai elektriskajai ģitārai ir viens kakliņš ar 6 stīgām, lai gan ir arī 12 stīgu ģitāras un ģitāras ar vairāk nekā vienu kakliņu.

Ģitāras daudzviet pasaulē ražo un pārdod daudzi uzņēmumi. Tās var būt ar rokām vai rūpnīcā ražotas. Daži uzņēmumi, kas ražo elektriskās ģitāras, ir Fender, Gibson un Ibanez.

Uzbūve — galvenās daļas un to nozīme

Elektriskās ģitāras uzbūve ietekmē skaņu, ērtumu un instrumenta uzturēšanu. Galvenās daļas:

• Korpuss — var būt masīvkoka (solid-body), doba (hollow-body) vai daļēji doba (semi-hollow). Korpusa forma, materiāls un masa ietekmē rezonansi un tonālo raksturu.
• Kakliņš — parasti no cietkoka (piem., kļava, kastaņa). Kakliņa forma, platums, un grifa profils ietekmē spēles izjūtu. Kakliņā ir \"freti\" (bordi), kas nosaka skaņkārtas pozīcijas.
• Tiltiņš — nostiprina stīgas pie korpusa un ietekmē intonāciju un vibrācijas pārnešanu. Tiltiņi var būt fiksēti vai ar tremolo/sistēmu (vibrato).
• Skaņas noņēmēji — magnētiskas spoles, kuras pārvērš stīgu vibrācijas elektriskos signālos. To veidi un izvietojums lielā mērā nosaka ģitāras skaņu.
• Elektronika — potenciometri (skaļuma un toņa kontrolēm), slēdži (piem., pickup selector), ieejas ligzda, dažkārt iebūvēts preamps vai baterija (aktīvajiem noņēmējiem).
• Skaņotāji (tuneri) — ļauj noregulēt stīgu noturību (tonalitāti). Modernie skaņotāji var būt bloķējoši (locking) vai ar precīzu mehānismu.
• Stīgas — materiāls, biezums (gauge) un nospriegojums ietekmē spēles sajūtu un skaņu.

Skaņas noņēmēji — veidi un darbība

Skaņas noņēmēji darbojas pēc elektromagnētiskās indukcijas — stīgas, kas izgatavotas no feromagnētiska metāla, vibrējot maina magnētisko lauku, un vītā stieple ap magnētu rada spriegumu. Galvenie veidi:

• Single-coil — skaidrs, spīdīgs tonis, bet var radīt fona troksni (hum) elektriskās strāvas iejaukšanās dēļ.
• Humbucker — divu spoles konstrukcija, kas samazina troksni un dod biezāku, siltāku skaņu (bieži izmanto roku rokā ar Gibson tipa ģitārām).
• P-90 — vienas spoles, bet ar plašāku signālu nekā standarta single-coil; skan rupjāk un pilnīgāk.
• Aktīvie noņēmēji — satur iebūvētu preampu un parasti darbojas ar bateriju; nodrošina lielāku izteiksmes dinamiku un vienmērīgāku signālu.
• Piezo — ne-magnētisks variants, kas uztver stīgu mehānisko spiedienu (biežāk lieto akustisko vai hibrīdu ģitāru pickupam).

Vēsture — īss pārskats

Elektriskās ģitāras izcelsme saistīta ar vēlmi pastiprināt klasiskās un džaza ģitāras skaņu lielās orķestru un ansambļu vidēs. Viens no pirmajiem elektromagnētiskajiem instrumentiem bija Džordža Bočampa (George Beauchamp) 1931. gada "Frying Pan" (Rickenbacker). 1930.–1940. gados parādījās archtop elektriskās ģitāras (piem., Gibson ES-150). 1950.ajos gados klasiskais solid-body dizains kļuva populārs — Leo Fender izveidoja Broadcaster/Telecaster, vēlāk Stratocaster, bet Gibson attīstīja Les Paul modeli. No šiem modeļiem izauga roka, blūza un citu mūzikas žanru ģitāras kultūra.

Veidi un konfigurācijas

• Solid-body — visbiežāk sastopamais veids; mazāka noklusējuma rezonance, labs noturībai pret skaņas zudumu pie augstiem skaļumiem.
• Hollow-body — dobs korpuss, siltāks, akustiskāks tonis; populārs džazā un blūzā.
• Semi-hollow — kompromiss starp solid un hollow, nodrošina gan izteiktu elektrisko skaņu, gan daļēju rezonansi.
• Speciālie modeļi — 12-stīgu ģitāras, baritone (zemāks skanējums), multi-neck (piem., dubultkakliņš) utt.
• Pickup konfigurācijas — SSS, HSS, HH u.c., kas norāda uz montētajiem noņēmējiem (single/humbucker kombinācijas).

Pastiprināšana un efekti

Elektriskās ģitāras elektriskais signāls parasti tiek sūtīts uz pastiprinātāju, kur tas tiek pastiprināts un formēts. Pastiprinātāji var būt:

• Lampu pastiprinātāji — siltā, dinamiskā spektra skaņa ar dabisku kompresiju pie lielāka skaļuma.
• Transistoru / solid-state pastiprinātāji — stabilāks un vieglāks, dažkārt tīrākas freq īpašības.
• Modelling — digitāli ģenerē dažādas pastiprinātāju un kabinetu simulācijas.

Biežākie efekti: distortion/overdrive, reverb, delay, chorus, wah-wah, compression, phaser, flanger u.c. Tos plaši izmanto, lai mainītu timbru un pievienotu dinamiku. Efektu ierīces var būt stāvošās pedāļos, multiefektos vai iebūvētas pastiprinātājā.

Ražošana un ražotāji

Elektriskās ģitāras ražo gan lieli uzņēmumi, gan mazmeistari. Rūpnīcā ražoti instrumenti parasti ir pieejamāki cenu līmenī, savukārt roku darbs (custom, boutique) bieži piedāvā unikālu apdari un precizitāti. Starp labi zināmiem ražotājiem ir Fender, Gibson un Ibanez, tomēr tirgū ir arī PRS, Gretsch, Schecter, ESP un daudzi citi. Ražošana notiek daudzviet pasaulē, izmantojot dažādas materiālu un kvalitātes pieejas.

Uzturēšana un iestatīšana

• Regulāra stīgu maiņa — nodrošina spilgtāku skanējumu un stabilāku toni.
• Intonācijas regulēšana pie tiltiņa — lai katra stīga būtu pareizi nolaidzināta pa visu grifu.
• Truss rod korekcijas — kakliņa izliekuma (relief) pielāgošanai, īpaši pie klimata izmaiņām.
• Tīrīšana un aizsardzība pret koroziju — īpaši metāla daļām un stīgām.
• Elektronikas pārbaude — kontaktu tīrīšana, pārslēdzēju uzturēšana, vadu savienojumu pārbaude.

Populārs lietojums un žanri

Elektriskā ģitāra ir centrāls instruments daudzos žanros: roks, blūzs, metal, džazs, popmūzika un eksperimentālā mūzika. Tās daudzveidīgums — no tīra, skaidra signāla līdz smagam, distorcijam — padara to par universālu rīku gan soloistiem, gan ritma spēlētājiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas izgudroja elektrisko ģitāru?

Q: Kas ir "elektriskie skaņas noņēmēji"?

J: Ko ar elektriskās ģitāras skaņas noņēmēja radīto elektrisko strāvu dara pastiprinātājs?

J: Kādas ir dažas elektriskās ģitāras daļas?

J: Vai elektriskajām ģitārām var būt vairāk nekā viens kakls vai 6 stīgas?

J: Kas ir daži no uzņēmumiem, kas ražo elektriskās ģitāras?

J: Vai elektriskās ģitāras var izgatavot ar rokām vai rūpnīcā?

Meklēt pēc burta