Heavy metal (smagais metāls) — žanra vēsture, stili un iezīmes
Smagais metāls: žanra vēsture, stili un raksturīgās iezīmes — no leģendārām grupām un instrumentiem līdz subžanriem, estētikai un muzikālajām inovācijām.
Heavy metal ir skaļš, agresīvs rokmūzikas stils. Grupās, kas spēlē heavy metal mūziku, parasti spēlē viena vai divas ģitāras, basģitāra un bungas. Dažās grupās tiek izmantotas elektroniskās taustiņinstrumenti, ērģeles vai citi instrumenti. Heavy metal dziesmas ir skaļas un spēcīgi skanošas, un tajās ir spēcīgi ritmi, kas atkārtojas. Ir daudz dažādu smagā metāla veidu, daži no tiem aprakstīti turpmāk.
Kopīgās smagā metāla iezīmes ir atslābināti (noregulēti) instrumenti un neparastas taustiņu un laika signatūru (metrisko signatūru) maiņas.
Dažkārt smagā metāla grupas ģērbjas džinsos, ādas jakās un ādas zābakos, un tiem ir gari mati. Dažkārt smagā metāla grupas, spēlējot instrumentus vai dziedot, uzvedas dramatiski. Tomēr daudzām smagā metāla grupām tas nepatīk.
Žanra izcelsme un vēsture
Heavy metal radās 1960.—1970. gados, galvenokārt Lielbritānijā un ASV, kā attīstība no blūza, psihodēliskā roka un hārdroka. Sākumlēcienu deva grupas un mākslinieki, kuri izmantoja smagāku ģitāras skaņu, palielinātu pastiprinājumu un tumšākas tēmas tekstos. No 1970. gadiem līdz mūsdienām metāls ir attīstījies daudzās virzienos un atzīmējies ar jauniem apakšžanriem un tehniskām inovācijām.
Instrumentācija un skanējums
- Ģitāras: galvenais elements — bieži lieto pārslodzi (distortion), power chord veidojumus, rifu (riff) atskaņošanu un soliņu (solo) partijas;
- Basģitāra: notur ritmu un harmoniju, dažkārt tiek izmantotas tehniski sarežģītas līnijas vai melodiskas partijas;
- Bungas: spēcīgs sitiens, izmanto dubulto bassu (double bass) un sinkopētas ritmiskas figūras;
- Pastiprinātāji un efekti: svarīga loma — overdrive, distortion, wah, chorus, reverb u.c.;
- Papildu instrumenti: taustiņi, sintezatori, ērģeles vai pat orķestrālas aranžijas dažos virzienos.
Vokālā stilistika
Vokālais skanējums metālā var būt ļoti dažāds — no skaidras un spēcīgas dziedāšanas līdz raupjiem, rībošiem kliedzieniem un zemiem growl balss tembriem. Dažos apakšžanros (piemēram, power metal) dominē melodiska, augstāka balss, kamēr death vai black metal bieži izmanto gutturālas vai kliedzošas tehnikas.
Galvenie apakšžanri
- Traditional/Classic Heavy Metal: rokienes saknes — skaidri rifi, melodijas un tautā zināmi ansambļi;
- NWOBHM (New Wave of British Heavy Metal): 1970./80. gadu Lielbritānijas kustība, kas ietekmēja metāla attīstību;
- Thrash metal: ātrs temps, agresīvas ģitāras un politiski/sociāli teksti;
- Death metal: smags, tehnisks, ar gutturāliem vokāliem un sarežģītām struktūrām;
- Black metal: atmosfērisks, bieži ekspluatē melnas, mitoloģiskas vai eksistenciālas tēmas;
- Doom metal: lēns, smags, melodiski tumšs skanējums;
- Power metal: melodisks, episkas tēmas, ātras ģitāras un augsti vokāli;
- Progressive metal: kompleksas struktūras, neparasti ritmi un virtuozitāte;
- Groove, nu metal, metalcore u.c.: mūsdienu variācijas, kas sapludina elementus no citām mūzikas tradīcijām.
Raksturīgās muzikālās iezīmes
- Rifu bāzēta kompozīcija un atkārtojošas motīvu struktūras;
- Pārspīlēta dinamika — ļoti skaļi un intensīvi bridži vai refreni;
- Dažkārt neparastas vai mainīgas laika signatūras;
- Skaitliski un harmoniski sarežģītas partijas progresīvākos virzienos;
- Tendence izmantot modālā vai harmoniskā mažora/minora skanējuma elementus, lai radītu tumšu vai episku noskaņu.
Kultūra, estētika un koncertu prakse
Metāla faniem un izpildītājiem bieži ir raksturīga noteikta vizuālā identitāte: ādas jakas, nagumeti, gari mati un tēlainas simbolikas izmantošana. Koncerti mēdz būt enerģiski — moshing, crowd surfing un intensīva klausītāju iesaistīšanās ir bieži sastopami elementi. Vienlaikus daudzas grupas izvairās no klišejiskām vizuālajām frāzēm un koncentrējas uz mūzikas kvalitāti un skatuves sniegumu.
Ietekme un nozīme
Heavy metal ietekmējis daudzas citas mūzikas žanrus, modes tendences un subkultūras. Tas ir devis iespējas tehniskai mākslinieku attīstībai (virtuozitāte), kā arī radījis plašu globālu kopienu ar festivāliem, fanu klubiem un ierakstu industrijas atbalstu. Metāls bieži reflektē sociālas, filozofiskas vai personiskas tēmas, kas rezonē ar klausītājiem.
Kā sākt klausīties heavy metal
- Sāc ar klasiskajiem albumiem no 1970.—1990. gadiem, lai saprastu žanra saknes;
- Iepazīsti dažādus apakšžanrus — klausies gan melodisko, gan ekstrēmāko skanējumu, lai atrastu, kas patīk;
- Apmeklē koncertus un festivālus — metāla skatuves pieredze bieži atklāj žanra spēku un kopienas garu;
- Atceries, ka izskats un stereotipi nav obligāti — mūzika ir daudzveidīga un personiska izvēle.
Noslēgums
Heavy metal ir plašs un daudzveidīgs žanrs, kurā apvienojas tehniskums, emocijas un kopienas tradīcijas. Lai gan reizēm tas tiek saistīts ar noteiktu izskatu vai uzvedību, reālā daudzveidība un radošums žanrā ir ļoti lieli — katrs klausītājs var atrast savu nišu smagā metāla pasaulē.
Vēsture
60. un 70. gadi
20. gadsimta 60. gadu beigās un 70. gados rokenrols pārtapa par smagāku un skaļāku mūzikas paveidu - rokmūziku. 70. gados rokmūzikas grupas rīkoja milzīgus, skaļus koncertus brīvdabas stadionos. 70. gadu sākumā daudzas rokgrupas spēlēja psihedēlisko roku - rokmūzikas paveidu, kura dziesmu teksti un skaņas bija domātas, lai klausītājiem radītu priekšstatu par to, kā jūtas cilvēki, kas lietojuši tā sauktās "prātu paplašinošās" (parasti nelegālās) narkotikas, un kas, kā daži uzskata, pat pastiprināja pašu narkotiku lietošanas pieredzi. Daudzas grupas no Lielbritānijas spēlēja blūza mūziku, kas mijās ar rokmūziku, piemēram, The Animals, The Kinks, The Who, Džimijs Hendrikss, Džefa Beka grupa.
20. gadsimta 60. gadu beigās tika izgudrots smagāks rokmūzikas paveids - smagais metāls. Pirmo reizi šis termins tika lietots 1968. gadā grupas Steppenwolf dziesmā "Born to be Wild", un tajā pašā gadā parādījās arī citas pirmās smagā metāla grupas. Black Sabbath bija grupa, kas izgudroja metālmūziku 20. gadsimta 60. gadu beigās, grupa spēlēja skaļu, smagu rokmūziku, kuras pamatā bija blūza mūzika. Smagā metāla mūzikas pamatā galvenokārt bija elektriskās ģitāras skaņas. Elektriskā ģitāra smagajā metālā vienmēr tiek pastiprināta, izmantojot jaudīgus pastiprinātājus, lai tai būtu skaļa, izkropļota, dusmīga skaņa. Citas grupas, piemēram, Deep Purple, Black Sabbath, Judas Priest, Eric Burdon un Alice Cooper, spēlēja vēl skaļākas, cietākas smagā metāla roka mūzikas formas.
Daudzi diskutē par to, kas bija pirmie - Motorhead vai Black Sabbath, tomēr metālmūzikas sabiedrībā ir vispārpieņemts, ka tieši viņi ir radījuši heavy metal.
1980s
Astoņdesmitajos gados tika izveidoti vairāki smagā metāla apakšžanri, viens no tiem bija "matu metāls", un populāras kļuva tādas grupas kā Mötley Crüe, W.A.S.P. un Ratt. Heavy Metal rokgrupām bija gari mati, un vīrieši valkāja grimu (lūpu krāsu un acu ēnas), kā arī valkāja šauras ādas bikses un zābakus. Daudzās metālmūzikas dziesmās tika runāts par mīlestību, seksu, ballītēm, izklaidēm, nelegālu narkotiku lietošanu un alkohola lietošanu. Reti, bet dažkārt metāla dziesmas bija arī politiski un sociāli kritiskas. Astoņdesmito gadu beigās tādas grupas kā Poison un Warrant guva lielus panākumus, izlaužot laurus ar tādām dziesmām kā "Talk Dirty to Me" un "Cherry Pie".
Vēl vienu smagā metāla paveidu 20. gadsimta 80. gados sauca par "thrash metal" vai "thrash". Thrash metal grupas spēlēja ātrāku, agresīvāku smagā metāla paveidu. Thrash metal grupām, piemēram, Metallica, Megadeth, Anthrax un Slayer, bija daudz fanu.
1990s
20. gadsimta 90. gados attīstījās jauns smagā metāla paveids - alternatīvais metāls. Alternatīvais metāls apvienoja thrash metal un grunge rokmūziku ar hiphopa mūziku un industriālo mūziku. 90. gados radās arī nu metal, saīsinājums no "new metal". Nu metal apvienoja repa un hiphopa stila dziedāšanu ar metāla mūziku. Nu metal grupās bieži tika izmantoti arī dīdžeju pulti, sintezatori un citi elektroniskie instrumenti. Nu metāls guva lielus panākumus un nopelnīja daudz naudas, īpaši tādas grupas kā Linkin Park, Limp Bizkit, Slipknot un Disturbed.
Divi citi smagā metāla mūzikas stili - "death metal" un "black metal" - ir ļoti dusmīga, ātra mūzika. Cilvēkam, kam smagais metāls vispār nepatīk, būs daudz grūtāk klausīties death metal vai black metal, jo tas ir daudz ātrāks, skaļāks un agresīvāks nekā citi mūzikas veidi. Dziedātāji parasti nedzied, tā vietā viņi rūc vai rēko, lai padarītu dziesmas intensīvākas. Tas apgrūtina dziesmu vārdu (vārdu) dzirdamību, un lielākā daļa cilvēku nav pieraduši pie dziedātājiem, kas šādi izmanto balsi. Dziesmu tekstos bieži vien tiek stāstīts par cilvēkiem, kuri cieš un mirst, vai cilvēkiem, kuri sāpina citus. Ģitāras parasti ir izkropļotas. Arī bungas izmanto ļoti ātrus sitienus ar dubultiem basa pedāļiem (AKA divi kik pedāļi, dubultpedāļi utt.).
Citi nozīmīgi metālmūzikas stili ir power metal, kura mūzika bieži ir par fantastiku un eposiem, piemēram, "Gredzenu pavēlnieku", un gothic metal, kurā ir melanholiskas dziesmas par tādām abstraktām tēmām kā sāpes, dzīve, nāve, ticība un reliģija.
Jautājumi un atbildes
J: Kādus instrumentus parasti izmanto smagā metāla grupas?
A: Smagā metāla grupas parasti izmanto vienu vai divas ģitāras, basģitāru un bungas. Dažreiz tās var izmantot arī elektroniskās taustiņinstrumentus, ērģeles vai citus instrumentus.
J: Kā jūs raksturotu smagā metāla mūzikas skanējumu?
A: Smagā metāla dziesmas ir skaļas un spēcīgi skanošas, ar spēcīgiem ritmiem, kas bieži atkārtojas.
J: Kādas ir dažas kopīgas smagā metāla mūzikas iezīmes?
A: Kopējās smagā metāla iezīmes ir atslābināti (noregulēti) instrumenti, neparastas atslēgu maiņas un laika signatūras (metrikas).
J: Kā parasti ģērbjas smagā metāla grupas?
A: Heavy metal grupas parasti ģērbjas džinsos, ādas jakās un ādas zābakos. Tām var būt arī gari mati.
Vai visas smagā metāla grupas, spēlējot instrumentus vai dziedot, uzvedas dramatiski?
A: Nē, ne visas smagā metāla grupas, spēlējot savus instrumentus vai dziedot, uzvedas dramatiski.
J: Kādi ir dažādu smagā metāla veidu piemēri?
A: Dažādi smagā metāla veidi ir thrash metal, doom metal, power metal un black metal.
J: Vai smagā metāla mūziku var uzskatīt par rokmūzikas apakšžanru?
A: Jā, smagā metāla mūziku uzskata par rokmūzikas apakšžanru.
Meklēt