Black metal (melnais metāls): vēsture, stili un skandāli
Ienirsti black metal tumšajā vēsturē — no pirmajiem un otrā viļņa stiliem līdz Norvēģijas skandāliem, baznīcu dedzināšanām un mūzikas kultūras ietekmei.
Black metal ir ekstrēms smagā metāla stils, kas aizsākās 80. gadu sākumā un attīstījās par skaidri atpazīstamu subkultūru ar specifisku skaņu, vizuālo tēlu un ideoloģijas elementiem. Teksti bieži veltīti tādām tēmām kā sātanisms, antikristietība, pagānisms, daba un nihilisms. Dažām grupām sātaniskas vai pagānisma idejas parādās tikai liriskā līmenī, citām tās kļūst par daļu no skatuves tēla vai personiskām pārliecībām. Vairums black metal vokālistu ir vīrieši, tomēr ir arī ievērojami izņēmumi — piemēram, Cadaveria, Astarte un Lucifugum, kuru dalībnieki pierāda, ka žanrs nav pilnībā vīrišķīgs monopols.
Vēsture un galvenie viļņi
Black metal bieži tiek iedalīts divos galvenajos viļņos. Pirmo vilni 80. gadu sākumā aizsāka tādas grupas kā Venom, Bathory, Hellhammer, Celtic Frost un Mercyful Fate. Par pirmajiem black metal ierakstiem parasti uzskata Venom pirmos albumus Welcome to Hell un Black Metal, kuru nosaukums vēlāk deva nosaukumu visam žanram.
Otrais vilnis ir vispopulārākais black metāla vilnis, un tas sākās 90. gadu sākumā. Tā centrā bija Norvēģija: tajā brīdī attīstījās skanējums un estētika, kas definēja to, ko daudzi saprot ar “black metal” — skarbs, auksts, bieži lo-fi producēts skaņojums, augsti tremolo pickingi, blast beati un shrieking vokāli. Otrā viļņa grupas ietver tādas vienības kā Darkthrone, Enslaved, Burzum, Satyricon, Mayhem, Gorgoroth, Immortal un Emperor.
Muzikālās iezīmes
- Skaņa: bieži auksta, attāla un raupja — lo-fi produkcija, kas uzsver atmosfēru un agresiju, nevis skaidru skaņu.
- Riffi un tehnika: tremolo picking, disonantiskas ģitāru partijas un melodiskas līnijas, kas veido tumšu un hipnotisku fonu.
- Bungu stils: ātri blast beati kombinācijā ar vienkāršām, bet spēcīgām ritma strukturām.
- Vokāli: augsti, šņācoši vai kliedzoši vokāli (shriek/screech), retāk — growl vai tīri vokāli, atkarībā no apakšžanra.
- Produkcija un atmosfēra: daudzi albumi apzināti ierakstīti ar zemu budžetu vai „stūru” skanējumu, lai radītu raupjumu un autentisku tumsas sajūtu.
Vizuālie simboli un scēnas kultūra
Black metal scēna pazīstama ar specifisku skatuves tēlu: corpse paint (balināta sejas grima izmantošana), melna apģērba, naglu, ķēžu un gotisku simboliku lietošana. Mūziķi bieži izmanto skatuves pseidonīmus un mitoloģiskas vai okultas norādes. Lirski populāras ir tēmas par dabu, izolāciju, pagānismu un anti-kristietību.
Apakšžanri un attīstība
- Atmospheric/ambient black metal: akcentē plašas, meditējošas skaņas, bieži vairāk melankolisks vai episkāks.
- Symphonic black metal: pievieno orķestrālas aranžijas un klavieru partijas, padarot mūziku pompēzāku.
- Depressive Suicidal Black Metal (DSBM): fokuss uz depresiju, pašnāvnieciskām tēmām un intīmu, sāpīgu izteiksmi.
- National Socialist Black Metal (NSBM): politiski un rasistiski orientēts pavērsiens, kas ir ļoti pretrunīgs un plaši nosodīts gan mūzikas sabiedrībā, gan ārpus tās.
Skandāli, dedzināšanas un vardarbība
Black metal kopiena ir bijusi saistīta ar vairākiem nopietniem skandāliem, kas īpaši izcēlās Norvēģijā 90. gadu sākumā. Daži mūziķi piedalījās baznīcu dedzināšanā kā protesta vai ideoloģiskas izpausmes formā. Viens no plaši zināmiem gadījumiem ir Vargs Vikerness (Varg Vikernes), viens no tiem, kurš tika tiesāts un atzīts par vainīgu vairākos baznīcu dedzināšanas gadījumos un arī par black metal mūziķa Oisteina Aarseta (Øystein Aarseth) slepkavību. Šie notikumi radīja plašu mediju ažiotāžu un vainoja žanru par vardarbības slavināšanu; tajā pašā laikā daudzi fanus un mūziķi uzsvēra, ka tie ir izolēti gadījumi un nevar raksturot visu kustību.
Juridiskās un ētiskās debates
Skandāli lika valdībām, policijai un plašsaziņas līdzekļiem pievērst uzmanību subkultūrai, un joprojām pastāv debates par vārda brīvību, mākslu un atbildību. Daudzi mūziķi distancējās no vardarbības un rasismu sliecīgām ideoloģijām, vienlaikus aizstāvot radošo izteiksmi un personisko pārliecību brīvību.
Starptautiskā ietekme un mantojums
Black metal izplatījās no Skandināvijas uz citām Eiropas valstīm (Poliju, Grieķiju, Franciju utt.), kā arī uz Ziemeļameriku, Dienvidameriku un citām pasaules daļām. Žanrs ietekmēja ne tikai citus metāla virzienus, bet arī industriālo, ambient un elektronisko mūziku. Mūsdienās pastāv gan tradicionālā, „vecās skolas” pieeja, gan eksperimentālākas formas, kas apvieno black metal elementus ar post-rock, shoegaze, elektronikas un folka elementiem.
Svarīgākās grupas un ieraksti
- Pirmais vilnis: Venom, Bathory, Hellhammer, Celtic Frost, Mercyful Fate.
- Otrais vilnis (Norvēģija un citi): Darkthrone, Enslaved, Burzum, Satyricon, Mayhem, Gorgoroth, Immortal, Emperor.
Nobeigums
Black metal ir daudzšķautņaina kustība — gan muzikāli radoša, gan kultūras ziņā pretrunīga. To raksturo spēcīga estētika, specifisks skanējums un bieži provokatīvas tēmas. Lai gan žanrs ir saistīts ar tumšiem notikumiem un radījis ētiskas diskusijas, tas arī ir atstājis dziļu ietekmi uz mūziku un alternatīvajām subkultūrām visā pasaulē.
Svētā Pētera krusts ir bieži sastopams tēls black metālā.
Apakškategorijas
- Ambient black metal (arī atmosfēriskais black metal) ir black metal paveids, kurā tumšas atmosfēras radīšanai tiek izmantoti sintezatori.
- Simfoniskais black metāls ir black metāla paveids, kura mūzikā tiek izmantoti simfoniskie elementi.
- Vikingu metāls ir black metal paveids, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta nordiešu mitoloģijai, nevis sātanismam un okultismam. Šī apakšžanra grupas bieži izmanto arī dažus tautas instrumentus. Par apakšžanra aizsācējiem parasti uzskata Bathory ar savu albumu Blood Fire Death.
- Nacionālsociālistiskais black metal (pazīstams arī kā nacistiskais black metal jeb NSBM) ir nosaukums, ko izmanto, lai apzīmētu black metal grupas, kas savā mūzikā uzsver nacistiskos uzskatus. Nacistiskā black metal mākslinieki ir neliela minoritāte.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir melnais metāls?
A: Melnais metāls ir ekstrēms smagā metāla stils, kas aizsākās 20. gadsimta 80. gadu sākumā. Tā teksti bieži ir saistīti ar reliģijām, piemēram, sātanismu un pagānismu.
Q: Kuras ir dažas ievērojamas black metal vokālistes?
A: Dažas ievērojamas black metal vokālistes ir Cadaveria, Astarte un Lucifugum.
J: Kad sākās pirmais black metāla vilnis?
A: Pirmais black metāla vilnis sākās 80. gadu sākumā ar tādām grupām kā Venom, Bathory, Hellhammer, Celtic Frost un Mercyful Fate. Par pirmajiem black metāla ierakstiem parasti uzskata Venom pirmos albumus Welcome to Hell un Black Metal.
J: Kad sākās otrais black metāla vilnis?
O: Otrais blackmetāla vilnis sākās 90. gadu sākumā Norvēģijā, un tajā ietilpst tādas grupas kā Darkthrone, Enslaved, Burzum, Satyricon, Mayhem, Gorgoroth, Immortal un Emperor.
J: Kāda veida pretrunas apvij norvēģu melno metālu?
A: Deviņdesmito gadu sākumā daži mūziķi Norvēģijā dedzināja vecas baznīcas, kas izraisīja daudz pretrunu par norvēģu Black Metal mūziku. Viena persona, kas tika atzīta par vainīgu baznīcu dedzināšanā, tika atzīta par vainīgu arī par Øystein Aarseth kolēģa mūziķa slepkavību.
J: Kā saucās pirmie divi Venom albumi?
A: Venom pirmie divi albumi saucās Welcome to Hell un Black Metal.
Meklēt