Ziemeļģermāņu (Ziemeļvalstu) mitoloģija — definīcija, dievi un Eddas pārskats

Iepazīstiet Ziemeļģermāņu (Ziemeļvalstu) mitoloģiju — definīciju, galvenos dievus un Eddas pārskatu. Vēsture, leģendas un vikingu laikmeta stāsti vienuviet.

Ziemeļvalstu jeb skandināvu mitoloģija aptver skandināvu tautu ticējumus, leģendas un mītus par pasaules rašanos, dieviem, varoņiem un pārdabiskām būtnēm. Tā ir vecākās ģermāņu mitoloģijas variants, kas vikingu laikos bija plaši izplatīts Skandināvijā un Ziemeļeiropā, un vēlāk šo pasaules uzskatu lielākoties aizstāja kristietība.

Ziemeļģermāņu mitoloģija ir ticējumu un stāstu kopums, kas bija kopīgs ziemeļģermāņu ciltīm. Šie stāsti netika uztverti kā dieviem dotas svētas atklāsmes, un tiem nebija formālu svēto rakstu. Visbiežāk mitoloģiju nodoja mutiski: dzejā, dziesmās un stāstos, ko nododija no paaudzes paaudzei. Šīs mutiskās tradīcijas turpināja pastāvēt līdz pat vikingu laikmetam, taču daļa agrāko ticējumu un skaidrojumu ir zudusi vai mainīta laika gaitā.

Avoti un saglabāšanās

Mūsu mūsdienu izpratne par Ziemeļvalstu mitoloģiju lielā mērā balstās uz rakstiskiem avotiem, kas pierakstīti pēc kristietības ienākšanas reģionā. Galvenie avoti ir Eddas (tās satur gan poētiskos dzejoļus, gan prozas apkopojumus), islandski sagas un hronikas, kā arī dažādi viduslaiku latīņu teksti, ceļotāju apraksti un arheoloģiskie atradumi — pieminekļi, rotas, runu stēlas un izgreznotas priekšmetu attēlordas.

Visbūtiskākie rakstiski avoti ir:

• Poētiskā Edda — dzejoļu krājums ar mitoloģiskiem un varoņepiskajiem motīviem, kas satur daudzus senus mītus un skatījumus uz dieviem.
• Prozaiskā (Snori) Edda — Snori Sturlusona (13. gadsimtā) rakstīts rokraksts, kas skaidro dzeju tehnikas un sniedz mītisku materiālu par dieviem un pasaules uzbūvi.

Galvenie dievi un tēli

Ziemeļģermāņu panteonā ir vairākas svarīgas dievības un mythiskas būtnes. Starp pazīstamākajām ir:

• Odens (Óðinn) — valdnieka un gudrības dievs, saistīts ar runām, dzeju, pareģošanu un kara spožumu; reizēm attēlots kā ceļojošs valdnieks, kurš upurē daudz, lai iegūtu zināšanas.
• Tors (Þórr) — grifa un kaujas dievs, spēcīgs aizstāvis pret haosa spēkiem; viņa āmurs Mjolnir aizsargā cilvēkus un dievus pret milžiem.
• Frekja / Freja — mīlestības, ražas un magijas dieviete, saistīta arī ar kaujas lauku un miroņiem; viņai piemīt spēja pieprasīt daļu kritušo kaujinieku.
• Frējs (Frey) — auglības un labklājības dievs, saistīts ar lauksaimniecību un mieru.
• Loki — triku meistars, graujošs un mainīgs tēls; dažreiz palīdz dieviem, citreiz nodara ļaunumu — viņa rīcība galu galā veicina Ragnarök (pasaules gala) notikumus.

Blakus dieviem sastopamas arī citas būtības: milži (jotuni), elfi (álfar), dēmonveidīgas radības, dvēseles un varoņu gari. Mitoloģijā svarīga loma ir arī runu maģijai, zīlēšanai, upuriem un rituāliem, ar kuriem cilvēki meklēja labumu sev un kopienai.

Pasaules uzbūve un galvenās tēmas

Ziemeļģermāņu mitoloģija attēlo pasauli kā vairāku pasaulu sistēmu, ko saista pasaules koks Yggdrasil. Galvenās vietas ietver Asgardu (dieviem), Midgardu (cilvēkiem), Utgardu (milžiem) un Helu (mirušo valstība). Mitoloģijā bieži parādās motīvi par cīņu starp kārtību un haosu, pārdabisku upuri, varonību, likteni un ciešanām, kā arī ciklisku jaunu pasaulu rašanos pēc postošiem notikumiem (piem., Ragnarök).

Tradīcijas, dzeja un episkie stāsti

Stāsti tika nodoti gan caur eddisku dzeju, gan skaldisko literatūru — skaldiem bija svarīga loma sabiedrībā, viņu dzejoļi slavēja valdniekus un saglabāja vēsturiskos notikumus mitiskā ietērpā. Šī dzeja plaši izmantoja metaforas, kenningus un citus izteiksmes līdzekļus, kas padara lasīšanu bagātu un reizēm sarežģītu.

Kristietība un kultūras pāreja

Ar kristietības izplatīšanos Ziemeļeiropā daudzas mutiskās tradīcijas tika pierakstītas ar kristiešu rakstnieku starpniecību. Tādēļ saglabātie tekstu varianti reizēm satur kristietības ietekmes pēdas vai autoru paskaidrojumus, kas interpretē pagāniskos elementus caur jaunām kategorijām. Tomēr rakstītie avoti ir nenovērtējams materiāls, kas ļāva saglabāt un padziļināti izpētīt seno ticējumu pamatus.

Mūsdienu ietekme un pētniecība

Ziemeļvalstu mitoloģijai ir liela ietekme mūsdienu populārajā kultūrā, literatūrā, mākslā un pētniecībā. Arheoloģiskie atradumi, runu stēlas, senas piezīmes un salīdzinājumi ar citām indoeiropiešu tradīcijām palīdz pētniekiem atjaunot fragmentus no senajām pārliecībām. Tomēr jāpatur prātā, ka pilnīga, vienota “autentiskā” versija nepastāv — tas, kas mums zināms, ir daudzo laiku, vietu un mutisko tradīciju saplūšanās, ko papildina viduslaiku rakstītie avoti.

Šī mitoloģija sniedz bagātīgu lauku izpētei — gan akadēmiskai, gan radošai —, un tās tēmas par likteni, varonību, dabas spēkiem un cilvēka vietu pasaulē joprojām rezonē mūsdienu publikai.

Kosmoloģija

Ziemeļvalstu mitoloģijā zeme tika uzskatīta par plakanu disku. Šis disks atrodas pasaules koka jeb Yggdrasil zaros. Diska centrā atradās Asgarda. Asgarda bija vieta, kur dzīvoja dievi. Asgardu varēja sasniegt, tikai ejot pāri varavīksnei (Bifröst tilts). Salnas milži dzīvoja vietā, ko sauca par Jötunheimr. Jötunheimr nozīmē milžu valstība.

Aukstā, tumšā vietā, ko sauca par Niflheimu, valdīja Helle. Viņa bija Lokija meita. Tā bija daudzu mirušo iespējamā mājvieta. Kaut kur dienvidos atradās ugunīgā Muspelheima valstība, kurā dzīvoja uguns milži.

Starp Asgardu un Niflheimu atradās Midgarda, cilvēku pasaule.

Pārdabiskas būtnes

Pastāv trīs dievību "klani" - Æsir, Vanir un Jötnar (šajā rakstā saukti par milžiem). Pēc ilga kara Æsir un Vanir noslēdza mieru un apvienojās.

Æsir un Vanir ir ienaidnieki ar Jötnar jeb milžiem. Æsir ir Jötnar pēcteči. Gan Æsir, gan Vanir ar tiem ir krustojušies. Pastāv divu veidu milži: sala milži un uguns milži.

Ir arī daudzas citas pārdabiskas būtnes. To vidū ir:

• Milzu vilks Fenrīrs
• Jörmungandr - jūras dzenis, kas savijies ap pasaulēm.
• Hugins un Munins (doma un atmiņa) - divi kraukļi, kas informē Odinu par to, kas notiek uz zemes.
• Ratatosks, vāvere, kas skraida pa pasaules koka Yggdrasil zariem.

Tors bieži cīnījās ar milžiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir norvēģu jeb skandināvu mitoloģija?

J: Kā norvēģu mitoloģija tika nodota no paaudzes paaudzē?

J: Kas notika ar sākotnējiem uzskatiem par norvēģu mitoloģiju?

J: Kad skandināvi pievērsās kristietībai?

J: Kas ir Eddas?

Meklēt pēc burta