Skandināvu mitoloģija
Ziemeļvalstu jeb skandināvu mitoloģija ir skandināvu tautas ticējumi un leģendas. Ziemeļvalstu mitoloģija ir vecākās ģermāņu mitoloģijas versija, un vēlāk to lielākoties aizstāja kristietība.
Ziemeļģermāņu mitoloģija ir ticējumu un stāstu kopums, kas ir kopīgs ziemeļģermāņu ciltīm. Tā netika nodota no dieviem mirstīgajiem. Tai nebija svēto rakstu. Mitoloģija tika nodota no paaudzes paaudzei dzejas veidā. Šādā veidā tā turpināja tikt nodota līdz pat vikingu laikiem. Sākotnējie ticējumi sen bija zuduši. Mūsu zināšanas par to galvenokārt balstās uz Eddas un citiem viduslaiku tekstiem. Tie tika pierakstīti laikā, kad un pēc tam, kad viņi pievērsās kristietībai.
Ziemeļvalstu dievi bija mirstīgi. Tikai ēdot Iðunnas ābolus, viņi varēja cerēt nodzīvot līdz Ragnarokam. J. Penrose attēls, 1890. gads.
Kosmoloģija
Ziemeļvalstu mitoloģijā zeme tika uzskatīta par plakanu disku. Šis disks atrodas pasaules koka jeb Yggdrasil zaros. Diska centrā atradās Asgarda. Asgarda bija vieta, kur dzīvoja dievi. Asgardu varēja sasniegt, tikai ejot pāri varavīksnei (Bifröst tilts). Salnas milži dzīvoja vietā, ko sauca par Jötunheimr. Jötunheimr nozīmē milžu valstība.
Aukstā, tumšā vietā, ko sauca par Niflheimu, valdīja Helle. Viņa bija Lokija meita. Tā bija daudzu mirušo iespējamā mājvieta. Kaut kur dienvidos atradās ugunīgā Muspelheima valstība, kurā dzīvoja uguns milži.
Starp Asgardu un Niflheimu atradās Midgarda, cilvēku pasaule.
Pārdabiskas būtnes
Pastāv trīs dievību "klani" - Æsir, Vanir un Jötnar (šajā rakstā saukti par milžiem). Pēc ilga kara Æsir un Vanir noslēdza mieru un apvienojās.
Æsir un Vanir ir ienaidnieki ar Jötnar jeb milžiem. Æsir ir Jötnar pēcteči. Gan Æsir, gan Vanir ar tiem ir krustojušies. Pastāv divu veidu milži: sala milži un uguns milži.
Ir arī daudzas citas pārdabiskas būtnes. To vidū ir:
- Milzu vilks Fenrīrs
- Jörmungandr - jūras dzenis, kas savijies ap pasaulēm.
- Hugins un Munins (doma un atmiņa) - divi kraukļi, kas informē Odinu par to, kas notiek uz zemes.
- Ratatosks, vāvere, kas skraida pa pasaules koka Yggdrasil zariem.
Tors bieži cīnījās ar milžiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir norvēģu jeb skandināvu mitoloģija?
A: Ziemeļvalstu jeb skandināvu mitoloģija ir skandināvu tautas ticējumi un leģendas. Tā ir vecākās ģermāņu mitoloģijas versija, un to vēlāk lielākoties aizstāja kristietība.
J: Kā norvēģu mitoloģija tika nodota no paaudzes paaudzē?
A: Ziemeļvalstu mitoloģija tika nodota no paaudzes paaudzei dzejas veidā. Šādā veidā tā turpināja tikt nodota tālāk līdz pat vikingu laikiem.
J: Kas notika ar sākotnējiem uzskatiem par norvēģu mitoloģiju?
A: Sākotnējie ticējumi sen zuduši, tāpēc mūsu zināšanas par to galvenokārt balstās uz Eddas un citiem viduslaiku tekstiem, kas tika pierakstīti laikā, kad un pēc tam, kad viņi pievērsās kristietībai.
J: Kad skandināvi pievērsās kristietībai?
A: Skandināvi pievērsās kristietībai laikā, kad un pēc tam, kad viņi pierakstīja Eddas un citus viduslaiku tekstus par Ziemeļvalstu mitoloģiju.
J: Kas ir Eddas?
A: Eddas ir viduslaiku teksti, kas satur informāciju par norvēģu mitoloģiju un kas tika pierakstīti laikā, kad skandināvi pievērsās kristietībai, un pēc tam.
J: Kas rakstīja šos tekstus? A: Šos tekstus sarakstīja cilvēki, kas dzīvoja laikā, kad skandināvi pievērsās kristietībai, vai pēc tam.
J: Kā mūsu izpratne par skandināvu mitoloģiju ir salīdzināma ar tās sākotnējiem uzskatiem? A: Mūsu izpratne par norvēģu mitoloģiju galvenokārt balstās uz Eddas un citiem viduslaiku tekstiem, tāpēc tā atšķiras no sākotnējiem uzskatiem, jo tie laika gaitā ir zuduši.
